“Man ir svarīgi ar savu izgudrojumu reāli palīdzēt cilvēkiem,” uzsver talantīgā un inovatīvām idejām bagātā Dr. phys. ILZE ĻIHAČOVA, Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biofotonikas laboratorijas vadošā pētniece.
Asociētais profesors KRISTAPS JAUDZEMS ir vadošais pētnieks Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, kurš relatīvi īsā laika nogrieznī sasniedzis daudz. “Man patīk darīt to, kas mani interesē. Ja darāmais mani nesaista, esmu neproduktīvs.”
Četrpadsmit starptautiski citējamos žurnālos publicētu zinātnisku rakstu līdzautore, viena starptautiska patenta līdzīpašniece, 40 ziņojumu autore starptautiskās un Latvijas mēroga zinātniskās konferencēs, kongresos un simpozijos… Zinot, ka šis veikums pieder vien 26 gadus vecai — jaunai! — zinātniecei, šāds dosjē pārsteidz. Viņa — Marina Makrecka–Kūka.
14. maijā svinīgā ceremonijā Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā trim zinātniecēm tika pasniegta 2014. gada L`ORÉAL Latvijas stipendija "Sievietēm Zinātnē" ar UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas atbalstu. Latvijas stipendiju programma "Sievietēm zinātnē" uzsākta 2004. gadā. 10 gados šo stipendiju saņēmušas jau 30 zinātnieces, kas veic nozīmīgus pētījumus dzīvības zinātnēs un materiālzinātnēs.
Atminiet mīklu: mediķe, bet nav mediķe, arī farmācijas kompānijās nestrādā. Pareizā atbilde: medicīnas doktore LĪGA ZVEJNIECE, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas jaunā zinātniece. Viena no mūsu retajām zinātniecēm ar mediķa izglītību. Galvenā tēma, pie kā Līga šobrīd strādā, ir sigma receptori. Iespējams, ka drīz mēs ar šiem atklājumiem spēsim stāties pretī pagaidām gandrīz par neārstējamu atzītajai Alcheimera slimībai.
Latvijā 29% iedzīvotāju, izvēloties medikamentus, priekšroku dod Latvijā ražotām zālēm, savukārt Lietuvā savas valsts medikamentus labprātāk izvēlas 34% iedzīvotāju, bet Igaunijā – 23%, tā secināts “GFK Custom Research Baltic” un portāla “Nozare.lv” pētījumā šā gada martā. “Izrādās, iedzīvotāji nemaz nav tādi vietējo ražojumu fani, kaut pašiem šķiet, ka mūs Latvijā ļoti labi atpazīst un novērtē,” spriež viens no Latvijas zāļu ražotāju flagmaņiem. Kāda ir Latvijas zāļu izgudrotāju un ražotāju vieta vietējā tirgū un kāds viņu potenciāls globālajā farmācijas tirgū?
Insulta ārstēšanā izšķiroša nozīme ir specializētu insulta vienību darbam, kur atslēgas vārds ir augsta profesionāla kompetence. Tāda augstas raudzes komanda ir Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Insulta vienība, kuras virsārsts ir neirologs Dr. med. KRISTAPS JURJĀNS. Viņš ne vien koordinē multidisciplināro komandu darbu, bet tur roku uz pulsa jaunu pieeju ieviešanā. Šīs komandas veikums vairākkārt augsti novērtēts arī starptautiskā līmenī.
Krūts vēža incidence pieaug visā pasaulē, īpaši starp sievietēm premenopauzē. Aprēķini par 2040.gadu norāda uz 3 miljoniem jaunu gadījumu un 1 miljonu nāves gadījumu ik gadu. Hormonālā kontracepcija ir zināms krūts vēža riska faktors, tomēr svarīgi diferencēt riskus starp dažādām hormonālās kontracepcijas zāļvielām.
Pētījuma rezultāti apgāž izplatīto priekšstatu par “10 000 soļiem dienā”, pierādot, ka svarīgāka par soļu skaitu ir kustību kvalitāte un regularitāte.
Aprēķināts, ka funkcionālas zarnu slimības (FZS) skar 33,2 % pieaugušo visā pasaulē. Šīs slimības saistītas ar pieaugošām ārpus zarnu trakta izpausmēm kā psiholoģiski simptomi, pasliktināta dzīves kvalitāte un biežāka veselības aprūpes resursu izmantošana.
Plaušu vēzis nesmēķētājiem (cilvēkiem, kas dzīves laikā izsmēķējuši mazāk kā 100 cigaretes) sastopams 15-20 % no visiem plaušu vēža gadījumiem pasaulē. ASV ikgadējā plaušu vēža incidence nesmēķētāju vidū ir 20,8 uz 100 000 persongadiem sievietēm un 4,8-12,7 uz 100 000 persongadiem vīriešiem.
