Janvāris visur pasaulē ir Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis (Cervical Cancer Awareness Month). Latvijā Dzemdes kakla vēža modrības mēnesis notiek ar lozungu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!”, aicinot veikt valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi un jauniešu vakcināciju pret šā vēža izraisītāju – cilvēka papilomas vīrusu. To organizē Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību.
Šā sistemātiskā pārskata un meta–analīzes autori meklēja atbildi uz jautājumu – vai Covid–19 pandēmija ir saistīta ar vēža sijājošās diagnostikas samazinājumu pasaulē?
Dzemdes kakla vēzis ir ceturtais pasaulē visbiežāk sastopamais ļaundabīgais audzējs sievietēm. Latvijā tas ir otrais biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm līdz 45 gadu vecumam, turklāt pēdējos desmit gados saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā pieaugusi par 60 %. [1; 2]
Trūkst retrospektīvu pētījumu datu, vai izdzīvotības rādītāji pēc laparoskopiskas vai robotasistētas radikālas histerektomijas (minimāli invazīva ķirurģija) ir līdzīgi kā pēc atvērtas abdominālas radikālas histerektomijas (atvērta ķirurģija) sievietēm ar agrīni atklātu dzemdes kakla vēzi.
Eiropas Kardiologu asociācijas (ESC) kongress ir viens no svarīgākajiem pasākumiem kardioloģijā, kur tiekas pasaulē vadošie eksperti kardioloģijā un citi interesenti, lai atspoguļotu jaunumus sirds un asinsvadu veselības aprūpes, diagnostikas un uzraudzības jomā. Šis gads ir īpašs, jo ESC nāk klajā ar četru vadlīniju — hipertensijas, priekškambaru mirdzēšanas, hronisku koronāru sindromu un perifēro artēriju un aortas slimību — atjauninājumiem. Arī Doctus bija iespēja Londonā notiekošajam pieslēgties tiešsaistē, tāpēc varam sniegt jaunāko ieskatu kardioloģisko pacientu aprūpē un šajā numurā vēstām par arteriālo hipertensiju.
Stress ir normāla fizioloģiska reakcija uz ikdienas izaicinājumiem un negaidītām situācijām. Tas izpaužas gan ar psiholoģiskiem/emocionāliem, gan fiziskiem simptomiem. Stresa situācijās notiek īslaicīgas “krīzes” adaptīvas izmaiņas hormonālā līmenī ar veģetatīvās nervu sistēmas aktivāciju, kas palīdz ātrāk reaģēt uz potenciālu apdraudējumu un vienā vai citā veidā to atrisināt. Ilgstošs/hronisks stress var izraisīt hormonālu disregulāciju, patoloģiskus adaptīvus mehānismus, kas var radīt vai saasināt kā somatiskus, tā psihiskus traucējumus. [1]
Pētījums pierādīja, ka ikdienas sēdēšanas samazināšana sešu mēnešu laikā novērsa muguras sāpju saasināšanos. Rezultāts nostiprina pašreizējo izpratni par saistību starp fizisko aktivitāti un muguras sāpēm, kā arī ar muguras sāpēm saistītiem mehānismiem.
Prostatas vēzis šobrīd ir visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt pamata epidemioloģiskās prostatas vēža īpašības Eiropas populācijā, izvērtējot sijājošās diagnostikas iniciatīvu ietekmi.
