Vulvovaginīts ir iekaisīga rakstura maksts un vulvas stāvoklis, ko var radīt vai provocēt ļoti dažādi iemesli. Tam var būt dažāda simptomātika un atšķirīga terapija. Rakstā sagrupēti dažādi vulvovaginītu izraisoši iemesli (no infekcijām līdz dažādām dermatozēm) un sniegts to apraksts.
Bakteriālā vaginoze ir klīnisks stāvoklis, ko raksturo izmaiņas maksts mikroflorā, kad daudzveidīgie mikroorganismi — arī fakultatīvi anaerobie — aizstāj Lactobacillus sugas, kam būtu jābūt “vadošajiem spēlētājiem”. Spēku/līdzsvara pārgrupēšanās dēļ izmainītais mikrobioms izraisa maksts pH līmeņa paaugstināšanos un dažādu simptomu rašanos. Tie var būt izdalījumi no maksts, aromāta izmaiņas, organisms var kļūt uzņēmīgāks pret seksuāli transmisīvajām infekcijām, HIV un pieaug priekšlaicīgu dzemdību risks.
Sievietes veselība lielā mērā atkarīga no uroģenitālā trakta mikrobiotas sastāva, bet nav skaidri definēti bioloģiskie faktori, kas ietekmē šā sastāva atšķirības katrai sievietei. Iepriekš veiktos pētījumos noskaidrots, ka glikogēna daudzums vagīnas lūmenā ir augstāks tām sievietēm, kam ir augstāks ķermeņa masas indekss (ĶMI). Tiek uzskatīts, ka uroģenitālā traktā esošais glikogēns ietekmē to, kāds mikrofloras sastāvs būs sievietes dzimumceļos.
Sieviešu apakšējais uroģenitālais trakts ar nepatogēnām baktērijām (Grama pozitīvi mikroorganismi — anaerobās baktērijas, stafilokoki, difteroīdās nūjiņas u.c.) tiek kolonizēts dažās dienās kopš dzimšanas brīža, jo piedzimstot tas ir sterils. [1]
Statistikas dati ir nepielūdzami — 75 % no visām sievietēm dzīves laikā saskaras ar vaginālo kandidozi, katra otrā zina, ko nozīmē cistīts un antibiotiku kursa atstātas sekas, vismaz 10 % sieviešu ir priekšlaicīga menopauze.
Kairinātas zarnas sindroms (KZS) ir hroniska funkcionāla slimība, kas negatīvi ietekmē pacienta dzīves un darba kvalitāti. Pārsvarā KZS pacienti ir jaunas sievietes, turklāt slimības slogs jaunā vecumā parasti ir nozīmīgs arī ekonomiskā aspektā, jo var būt saistīts ar prombūtni no darba vai mācībām. KZS patoģenēze saistīta ar izmaiņām zarnu trakta–smadzeņu asī, kas ir viens no terapeitiskajiem pamatvirzieniem slimības pārvaldībā.
Jau kopš 1926.gada alumīnija sāļi plaši izmantoti kā adjuvanti dažādās vakcīnās. Šie adjuvanti, visbiežāk alumīnija hidroksifosfāta sulfāts, alumīnija fosfāts vai alumīnija hidroksīds spēlē nozīmīgu lomu imūnās atbildreakcijas veicināšanā, samazinot nepieciešamo antigēna devu un ievadāmo vakcīnu skaitu, lai sasniegu aizsardzību. Neskatoties uz rūpīgu uzraudzību arī pēc vakcīnu licencēšanas, saglabājas bažas par alumīnija potenciāliem ilgtermiņa efektiem. Šajā publikācijā sistemātiski apskatīti un kritiski izvērtēti esošie pierādījumi par vakcīnās esošā alumīnija ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā.
2026. gada 25. aprīlī, svinot jau savu piekto norises gadu, notika RSU Endokrinoloģijas un vielmaiņas slimību studentu zinātniskā pulciņa Olimpiāde “Dzīves Hormons” 2026.
Aizcietējumi ir viens no biežāk sastopamajiem kuņģa–zarnu trakta funkcionālajiem traucējumiem. Tie tiek definēti kā zarnu darbības nepietiekamība, kas izpaužas ar nepilnīgu vēdera izeju, samazinātu defekācijas biežumu, sāpīgu defekāciju vai cietu fēču izdalīšanos. Aizcietējumi var attīstīties jebkurā vecumā — no zīdaiņa perioda līdz pat senioru gadiem. Aizcietējumu savlaicīga noteikšana, profilakse un ārstēšana ir būtiska, lai uzlabotu senioru dzīves kvalitāti un mazinātu komplikāciju risku. [1]
Siltais laiks mūs lolo ar iespēju kļūt aktīviem un mosties no ziemas miega gan burtiskā, gan pārnestā nozīmē. Līdz ar aktivitātes kāpumu nākas novērot arī traumatisma pieaugumu — to veicina gan dažādas sporta aktivitātes ārā, gan ar vides iekārtošanu saistīti pasākumi. Mīksto audu traumas daudz biežāk redzamas gan traumpunktos, gan ģimenes ārstu praksēs.
