Pacientiem ar aktīnisko keratozi ir paaugstināts ādas vēža risks
Gados vecākiem pieaugušajiem ar aktīnisko keratozi (AK) ir lielāks risks saslimt ar ādas vēzi: plakanšūnu karcinomu (SCC), bazālo šūnu karcinomu (BCC) un melanomu.
Aktīniskā keratoze
Aktīniskā keratoze. Ikdienas prakse Vācijā un ieskats Latvijas pieredzē
Aktīniskā keratoze (AK) ir hroniskas, kumulatīvas saules ekspozīcijas rezultātā (> 10—60 gados) izveidojies solārs ādas bojājums, kam raksturīgi atsevišķu vai multiplu, norobežotu vai difūzu, sarkanīgu vai sarkanbrūnu plankumu, papulu vai hiperkeratožu veidošanās. AK tiek definēta kā neinvazīva, agrīna (in situ) plakanšūnu karcinoma. [1]
Sejas ādas bezpigmenta veidojumi. Diferenciāldiagnostiski gadījumi
Rozā jeb nepigmentētie veidojumi ir liela ādas veidojumu grupa. Klīniski tie var būt ļoti līdzīgi cits citam, taču katrā no gadījumiem atšķiras taktika: konservatīva (sistēmiska vai lokāla) vai ķirurģiska ārstēšana. Nozīme ir veidojuma anamnēzei, taču praksē ne vienmēr un ne visi pacienti spēj precīzi definēt veidojuma vēsturi.
Aktīniskā keratoze. Aktualitāte un ārstēšanas iespējas
5–9% pacientu ar aktīnisko keratozi (AK) dzīves laikā var attīstīties plakanšūnu ādas vēzis. Pēc jaunāko pētījumu datiem AK tiek uzskatīta par plakanšūnu ādas vēža in situ stadiju. Lai novērstu šo vēždraudes risku, pacienti jāārstē savlaicīgi un adekvāti.
Ultravioletais starojums. Vienīgais novēršamais ādas kancerogēns cilvēkam
Ultravioletais starojums (UVS) ir cilvēka apkārtējās vides neatņemama sastāvdaļa. UVB viļņu diapazons ir būtisks biosintēzes procesiem, kad 7-deoksiholesterols pārvēršas D vitamīnā, kas, savukārt, ir svarīgākais nosacījums ne vien kaulu stiprumam, bet daudzām citām organisma funkcijām. Diemžēl pakļautībai UVS (dabiskam un mākslīgam) ir svarīga un vērā ņemama ēnas puse - kanceroģenēzes potenciāls.
Hiperkeratoze un tās biežāk sastopamās formas
Runājot par dažādām ādas slimībām, tiek plaši lietots termins – hiperkeratoze. Galvenokārt ar to raksturo pārmērīgi sabiezētu ādu, piemēram, uz plaukstām un it īpaši pēdām. Tomēr hiperkeratoze nav specifiska slimība, bet gan patoloģisks process, ko var novērot daudzu dermatožu gadījumā.
Lasītākais Doctus.lv
Apiksabāna vai rivaroksabāna kombinācija ar diltiazemu: nopietnas asiņošanas riski priekškambaru mirdzēšanas pacientiem
Diltiazems tiek bieži parakstīts kambaru frekvences kontrolei pacientiem ar priekškambaru mirdzēšanu (PM). Tajā pašā laikā zināms, ka medikaments nomāc apiksabāna un rivaroksabāna izvadīšanu, potenciāli radot pastiprinātas koagulācijas riskus pacientam. Lai salīdzinātu nopietnas asiņošanas riskus jauniem apiksabāna vai rivaroksabāna lietotājiem, kas saņem vai nu diltiazemu vai metoprololu PM terapijā, tika veikts retrospektīvs kohortas pētījums.
Migrēna bērniem. Klīniskā dažādība
Migrēna ir viens no biežākajiem primāru galvassāpju veidiem bērniem: 2—5 % pirmsskolas vecuma, līdz 10 % skolas vecuma bērnu, bet jaunietēm (20—30 %) ir epizodiska migrēna. Savukārt hroniskas migrēnas galvassāpes, ko raksturo migrēnas lēkmes biežāk nekā 15 dienas mēnesī, ir 0,2—12 % bērnu ar migrēnu. Jaunākiem bērniem migrēna vienlīdz bieži sastopama abiem dzimumiem, bet pusaudžu gados iezīmējas lielāka migrēnas sastopamība meitenēm, un tas turpinās arī pieaugušo vecumā.
Seniors ģimenes ārsta praksē. Izaicinājumi dzīves kvalitātes uzlabošanai
Ģimenes ārsta vidējais pacients noveco, tāpēc gan profilakses, gan ārstēšanas procesā iespējami dažādi izaicinājumi. Kurus medikamentus ordinēt ir droši? Kā izvairīties no polifarmācijas un sasniegt vēlamo klīnisko iedarbību? Vai pacienta kognitīvās spējas būs pietiekamas, lai ievērotu rekomendācijas? Šie un citi jautājumi ikdienas darbā apdomājami ne reizi vien.
Pediatriskās onkoloģijas slogs un socioekonomiskie izaicinājumi pieaugušā vecumā
Sasniegumi pediatriskās onkoloģijas pārvaldībā un ārstēšanā rezultējušies pieaugošā izdzīvojušo populācijā. Kaut arī ir veikti plaši pētījumi par šo onkoloģisko pacientu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa somatisko veselību, ziņojumi par psihosociālu reintegrāciju bieži vien ir konfliktējoši. Šā pētījuma mērķis bija veikt visaptverošu pārskatu un analīzi par pediatrisko onkoloģiju pārdzīvojušiem (childhood cancer survivors (CCS)) un to socioekonomisko situāciju pieaugušā vecumā salīdzinot ar vienaudžiem, ko onkoloģiska slimība nav skārusi.
Sirds mazspēja ir biežāk sastopamā priekškambaru mirdzēšanas komplikācija
Risks mūža laikā saslimt ar priekškambaru mirdzēšanu laika periodā no 2000. līdz 2022.gadam pieauga no katra ceturtā uz katru trešo Dānijas iedzīvotāju. Sirds mazspēja bija izplatītākā ar šo aritmiju saistītā komplikācija un šis risks bija divreiz lielāks nekā insultam.
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 180
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 357
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 225
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84