PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Aktīniskā keratoze. Aktualitāte un ārstēšanas iespējas

I. Dzintara
Aktīniskā keratoze. Aktualitāte un ārstēšanas iespējas
5–9% pacientu ar aktīnisko keratozi (AK) dzīves laikā var attīstīties plakanšūnu ādas vēzis. Pēc jaunāko pētījumu datiem AK tiek uzskatīta par plakanšūnu ādas vēža in situ stadiju. Lai novērstu šo vēždraudes risku, pacienti jāārstē savlaicīgi un adekvāti.

1-thumb 1-thumb
1-thumb

Aktīniskā keratoze ir ādas veidojumi, kas dzīves laikā attīstās katram sestajam cilvēkam, īpaši aktuāla šī problēma ir gados veciem cilvēkiem, kad akumulējas dzīves laikā uzkrātais saules ultravioletais starojums. Lai aktualizētu jautājumu par AK nozīmīgumu, diferenciālo diagnostiku un ārstēšanu, tika rīkots seminārs, kur ar lekcijām uzstājās dr. Raimonds Karls par sejas ādas veidojumu diagnosticēšanu un terapijas iespējām, prof. Jānis Ķīsis par krioterapijas un imikvimoda kombinācijas iespējām, bet dr. Kristīne Zabludovska iepazīstināja ar ne-melanomas kampaņas apkopojumu un svarīgākajām atziņām.

 

Sejas ādas veidojumu diagnosticēšana

Pagājušā gada nogalē par dažādiem dermatoonkoloģijas jautājumiem tika aptaujāti 78 dermatologi un dermatovenerologi. Nedaudz izbrīna fakts, ka pacientu ar dermatoonkoloģiskām problēmām dermatologa praksē ir vairāk nekā pacientu ar seksuāli transmisīvajām slimībām. Dr. Karls brīdina, ka nākamajos 20 gados šī proporcija mainīsies vēl vairāk un ādas veidojumi kļūs par arvien lielāku problēmu. Dr. Karls prognozē, ka nākotnē lielākā daļa pacientu būs ar ādas veidojumiem, traipiem un novecojušu ādu. Tāpēc ļoti būtiska ir ādas veidojumu pareiza diferenciālā diagnostika. Spriežot pēc aptaujas datiem, 85% dermatologu jau tagad izmanto dermatoskopu, kas ir visefektīvākais palīglīdzeklis veidojumu diagnosticēšanai. Vēl dr. Karls uzsvēra, ka ļoti būtiski ir skatīties veidojumus dinamikā, dokumentēt ar foto palīdzību, lai redzētu, kā veidojums attīstās. Iekaisīga slimība vispirms jādiferencē no labdabīgiem un ļaundabīgiem veidojumiem. Diagnostikas metodes ādas veidojumu gadījumā: apskate, anamnēzes ievākšana, dermatoskopija un nepieciešamības gadījumā histoloģija vai citoloģija.

Veidojumi sejas ādā var būt ļoti dažādi (keratinocīti, melanocīti, ādas perēkļu veidojumi, vielmaiņas veidojumi, asinsvadu veidojumi u.c.), tie var atšķirties arī dažādos vecumposmos. Veidojumi var būt iedzimti un dzīves laikā iegūti. Dermatologam ar dermatoskopu jāprot noteikt pareizā diagnoze, lai sāktu adekvāti ārstēt.

Aktīniskā keratoze ir tikai viena no diagnozēm, tomēr bieža, īpaši, ja pacients ir gados vecs. Par AK ārstēšanu nav viena viedokļa, piemēram, Anglijā uzskata, ka daļa AK nemaz nav jāārstē. Tomēr, tā kā neārstēta AK var progresēt par plakanšūnu karcinomu, kas spēj sazaroti metastazēties, Latvijas dermatologi uzskata, ka AK būtu jāārstē.

No kreisās: prof. J. Ķīsis,  dr. K. Zabludovska, D. Stepiņa–Gauja (MEDA Pharma) un dr. R. Karls No kreisās: prof. J. Ķīsis,  dr. K. Zabludovska, D. Stepiņa–Gauja (MEDA Pharma) un dr. R. Karls
No kreisās: prof. J. Ķīsis, dr. K. Zabludovska, D. Stepiņa–Gauja (MEDA Pharma) un dr. R. Karls

 

Krioterapija + imikvimods

AK attīstās vietās, kur bijuši plaši bojājumi, piemēram, trauma vai ultravioleto staru ekspozīcija. AK ārstēšanas iespējas ierobežo subklīniski bojājumi, kas nav redzami, līdz ar to nav iespējams noteikt precīzu t.s. vēža lauku. Ja citu veidojumu gadījumā var ķirurģiski izgriezt vienu veidojumu, tad AK gadījumā ķirurģiska iejaukšanās nav efektīva, jo AK bojājuma robežas nav saskatāmas. Gan pasaulē, gan Latvijā ir labi rezultāti AK ārstēšanā, izmantojot krioterapiju un imikvimoda krēmu. Pētījumi un praktiskā pieredze liecina, ka imikvimoda krēma uzklāšana pirms krioterapijas labi palīdz AK ārstēšanā. Bieži vien sākotnēji bojājums izskatās mazāks, nekā ir patiesībā un kāds kļūst ārstēšanas laikā. Šādos gadījumos ārstēšanā runā par Lmax koncepciju, kad saules bojātās ādas apvidū tiek samazināts AK bojājumu skaits (subklīniskie bojājumi plus klīniskie bojājumi). Jaunais medikaments Zyclara atbilst Lmax koncepcijai, tas identificē subklīniskos bojājumus un efektīvi izārstē 92,2% no visiem AK bojājumiem saules bojātās ādas apvidū. Ja medikamentozā terapija tiek papildināta ar krioterapiju, efekts ir vēl labāks. Tomēr prof. Ķīsis atgādināja, ka ar medikamentu vien ir par maz, vienmēr jāatceras arī par aizsardzību no saules un dermatologa konsultācijām visa mūža garumā, lai izvairītos no slimības recidīviem. Tāpat āda noteikti jāsagatavo terapijai, noņemot veidojuma keratinocīdu slāni, kas var kavēt medikamenta iedarbību. Prof. Ķīsis cer, ka jaunās zāles būs piemērotākas un ar labāku panesību nekā 5% imikvimods, kas reizēm bija par stipru, īpaši jutīgās sejas ādas vietās, piemēram, ap acīm. Viņš liek lielas cerības uz jauno medikamentu Zyclara, kura sastāvā ir 3,75% imikvimoda. Medikamentam Zyclara ir klīniski pierādīta, ilgstoša iedarbība, pozitīvi, ka ārstēšanas procesā var ieturēt pauzes, lai mazinātu iekaisuma reakciju, bet nezaudējot ārstēšanas efektivitāti.

Reizēm AK izzūd pati no sevis, tāpat ir gadījumi, kad ar imikvimodu neizdodas sasniegt rezultātu. Prof. Ķīsis uzskata, ka AK var izzust spontāni, tomēr jājautā, vai tā izzūd no visa vēža lauka, savukārt gadījumos, kad imikvimods nedod rezultātu, bojāto šūnu, visticamāk, nemaz nav.

 

Ne-melanomas kampaņas apkopojums

Pagājušā gada rudenī no 9. septembra līdz 6. oktobrim tika rīkota ne-melanomas kampaņa ar mērķi informēt sabiedrību par ādas vēža izplatību, kā arī izglītot par ne-melanomas ādas vēzi un pirmsvēža ādas bojājumiem, arī par aktīnisko keratozi. Iespēju par velti apmeklēt dermatologu un pārbaudīt ādas veselību izmantoja 267 cilvēki (80 vīrieši un 187 sievietes).

Kampaņas mērķa populācija bija cilvēki pēc 60 gadu vecuma, jo tieši šajā populācijā visbiežāk tiek novēroti ādas veidojumi, kas rodas, akumulējoties ultravioletajam starojumam. Par visiem kampaņas dalībniekiem tika aizpildīta anketa, ar kuras palīdzību tika iegūta personu raksturojoša informācija, riskantu darbības veidu (sauļošanās, apdegumi, darbs ārā, saules aizsarglīdzekļu lietošana) raksturojums, kā arī atkārtoto ādas veidojumu raksturojums. Tika atrasta korelācija starp darbu ārpus telpām un ādas veidojumu attīstību, ~50% respondentu atzina, ka dzīves laikā viņiem bijuši saules apdegumi, lielai daļai tie bijuši vismaz trīs reizes, turklāt lielākā daļa respondentu nekad nav lietojuši saules aizsargkrēmus, daļa vispār nezināja, kas tie ir. No 267 cilvēkiem, kas atnāca pārbaudīties, 104 tika diagnosticēta AK, tas ir, 39%. Ņemot vērā dalībnieku vecumu, iegūtais rezultāts neizbrīna, turklāt līdz ar vecumu pieaug arī AK bojājumu skaits un to izplatība kombinējas vairākās anatomiskajās zonās.

Galvenais secinājums pēc kampaņas: sabiedrība - īpaši gados veci cilvēki - vēl arvien nav pietiekami informēta par saules aizsargkrēmu lietošanas nepieciešamību, kā arī ādas veidojumu izplatība ir plaša un ir daudz nediagnosticētu ādas veidojumu.

Raksts žurnālā