Hipomagnēmija tika konstatēta 13,2 % pacientu, kuri vērsās neatliekamās palīdzības nodaļā (NPN). Pēc korekcijas ar iespējamiem sajaucējfaktoriem pacientiem ar hipomagnēmiju 30 dienu mirstības risks bija par vairāk nekā 70 % augstāks nekā pacientiem ar normālu magnija līmeni asinīs.
Bipolārie traucējumi (BT) gados vecākiem pieaugušajiem bija saistīti ar statistiski nozīmīgi augstāku kopējo mirstību 8 gadu novērošanas periodā, salīdzinot ar vecuma un dzimuma ziņā pielīdzinātu vispārējās populācijas grupu; vidējais dzīvildzes laiks BT pacientiem bija saīsināts par vairāk nekā 3 mēnešiem.
Secināts, ka pacientiem, kas saņem terapiju ar opioīdiem ilgāk par trim mēnešiem, pastāv risks attīstīties dažādām endokrinopātijām – virsnieru mazspējai, hipogonādismam, hiperprolaktinēmijai un citām. Tāpēc svarīga rūpīga šo pacientu uzraudzība un izvērtēšana ikdienas praksē.
Sirds mazspējas pacientiem ar samazinātu izsviedes frakciju (HFrEF) ASV klīniskajā praksē līdz šim nav raksturoti reziduālie riski sliktam klīniskajam iznākumam, neskatoties uz nozīmēto četrkāršo farmakoterapiju. Retrospektīva kohortas pētījuma ietvaros tika analizēti klīniskie iznākumi un veselības aprūpes izmaksas pacientiem, kas HFrEF hospitalizēti un izrakstoties saņēmuši četrkāršu sirds mazspējas terapiju.
Antiagregantu terapija pacientiem pēc koronāro artēriju šuntēšanas akūta koronāra sindroma dēļ tiek indicēta un ir zināmi skaidri klīniskie ieguvumi. Tajā pašā laikā nav skaidrs, vai tikagrelora pievienošana aspirīnam šiem pacientiem samazina nevēlamu kardiovaskulāro notikumu risku salīdzinājumā ar aspirīnu monoterapijā.
RETREAT-FRAIL pētījums nācis klajā ar negaidītu atziņu – antihipertensīvās terapijas deeskalācija senioriem virs 80 gadu vecuma nemazina nopietnu blakusparādību risku un nesniedz kādu citu klīnisku ieguvumu salīdzinājumā ar standarta aprūpi. Šis secinājums konfliktē ar iepriekš veiktiem novērojumu pētījumiem, kur paredzēts mazāks blakņu profils un zemāka mirstība.
Secināts, ka pieaugušajiem ar hroniskām aknu slimībām sociāla izolētība saistīta ar 40 % augstāku risku visu iemeslu mirstībai. Pētījuma autori analizēja 2014.-2018.gada Nacionālās Veselības intervijas aptaujas datus par 3676 pieaugušajiem ar kādu hronisku aknu slimību.
Pētījums atklāj, ka "nedēļas nogales kareivja" pieeja fiziskajām aktivitātēm – iegūstot 150 minūtes mērenas līdz intensīvas fiziskās aktivitātes vienas vai divu dienu laikā, nevis visu nedēļu – uzlaboja veselību un samazināja mirstības risku.
Jauns pētījums pirmo reizi ir atklājis, ka ekstrēmas svara svārstības cilvēkiem ar aptaukošanos un sirds un asinsvadu slimībām būtiski palielina nāves risku – gan svara zudums, gan svara pieaugums paaugstina riska līmeni.
Prognoze pēc akūta miokarda infarkta, kas komplicējies ar kardiogēnu šoku (AMI–KŠ) saglabājas drūma. Lai varētu pieņemt adekvātus ārstēšanas lēmumus atbilstīgi situācijai, nepieciešama savlaicīga riska stratifikācija. Šā brīža esošie kardiogēna šoka kalkulatori lielākoties nav pieejami ikdienas praksē, jo ne vienmēr būs zināma informācija par koronāro plūsmu pēc revaskularizācijas, noteikts cistatīna C vai IL-6 līmenis, vai arī aprēķini nebūs pielāgoti pacientiem ar AMI–KŠ.
Pēkšņa nāve ir vadošais nāves iemesls pēc akūta miokarda infarkta (AMI). PARADISE–MI (Prospective ARNi vs ACE Inhibitor Trial to Determine Superiority in Reducing Heart Failure Events After MI) un VALIANT (Valsartan in Acute Myocardial Infarction) pētījumos iekļauti pacienti ar sastrēguma sirds mazspēju vai kreisā kambara disfunkciju pēc AMI. Vai šādu pacientu prognoze laika gaitā mainījusies? Līdz šim tas nebija pētīts.
Ieguvums no bilaterālas mastektomijas sievietēm ar unilaterālu krūts vēzi attiecībā uz mirstību līdz šim nav izpētīts. Šajā pētījumā aprēķināts 20 gadu kumulatīvairs mirstības risks no krūts vēža sievietēm ar 0–III stadijas krūts vēzi atkarībā no iniciālās operācijas veida.
Pētījumā, kurā piedalījās vairāk nekā 25 000 sākotnēji veselu ASV sieviešu un kuras novēroja 25 gadus, pētnieki atklāja, ka dalībniecēm, kuras ievēroja Vidusjūras reģiona diētu, bija līdz pat 23 % mazāks mirstības risks no jebkādiem cēloņiem; tā labvēlīgi ietekmēja arī vēža izraisīto mirstību un mirstību no sirds un asinsvadu sistēmas slimībām.
Alkoholisms saistīts ar paaugstinātu Staphylococcus aureus bakterēmijas sastopamību un mirstību. Šā pētījuma mērķis bija salīdzināt slimības progresiju, ārstēšanu un prognozi pacientiem ar un bez alkohola atkarības.
Zīdaiņu kolikas ir zarnu un smadzeņu mijiedarbības traucējumi, kuru cēloņi joprojām nav pilnībā izprasti. Prerspektīvā kohortas pētījumā pētnieki analizēja, vai mātes uztura kvalitāte un noteiktu potenciāli alerģisku pārtikas produktu lietošana grūtniecības laikā ir saistīta ar koliku un ekzēmas attīstību zīdaiņiem.
Jau desmit gadus epilepsijas skartajiem profesionālu palīdzību sniedz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra mediķu komanda, un JURĢIS STRAUTMANIS ir tās vadītājs. Viņš ir stāvējis pie šīs struktūrvienības šūpuļa, sācis no nulles, sapulcējis spēcīgu komandu, kas sekmīgi strādā, savā profesionālajā varēšanā esot vienā līmenī ar kolēģiem citviet pasaulē.
D vitamīna lietošana ikdienas praksē šobrīd jau ir kļuvusi diezgan pašsaprotama gan pacientam, gan klīnicistam. Taču neskaidrības saglabājas, kad jāizvēlas konkrēts D vitamīna preparāts, deva un forma, kā arī jāmonitorē mērķa sasniegšana. Būtiska nozīme izvēlē ir gan pacienta blakusslimībām un personīgajai izvēlei, gan iepriekšējai pieredzei efektivitātes rādītājos. Dr. Renāte Helda, endokrinoloģe ar plašu klīnisko pieredzi, atbild uz neskaidrajiem jautājumiem par individualizētu pieeju D vitamīna deficīta korekcijā un profilaksē.
Ilgmūžība ir kļuvusi par vienu no skaļākajiem vārdiem veselības aprūpē. Vienam tā nozīmē bioloģiskā vecuma analīzi, otram — uztura bagātinātāju plauktu, trešajam — badošanos, aukstuma peldes un nepārtrauktu glikozes mērīšanu. Šī raksta divās daļās apvienojušās savas jomas ekspertes, lai informētu kolēģus par jaunākajām tendencēm ilgmūžības kontekstā gastroenteroloģijā, ginekoloģijā un dermatoloģijā. Pirmā raksta daļa veltīta gremošanas trakta veselībai.
Bērniem ar astmu konstatēts augstāks eozinofilu izcelsmes neirotoksīna (EDN) līmenis serumā nekā bērniem ar citām alerģiskām slimībām un veseliem bērniem. EDN ir olbaltumviela, ko izdala aktivēti eozinofili. Arī eozinofilu skaits asinīs bērniem ar astmu bija lielāks nekā veseliem bērniem, taču atšķirība starp astmas un citu alerģisko slimību grupām nebija statistiski nozīmīga.
