Zems magnija līmenis saistīta ar paaugstinātu slimību risku
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Jauns pētījums atklāj, kāpēc ar magniju bagāts uzturs ir tik svarīgs veselībai, samazinot DNS bojājumu un hronisku deģeneratīvu traucējumu risku.
Pārdošanas apjoms minerālvielas saturošu uztura bagātinātāju (UB) tirgū plaukst. Nesen 14 ES dalībvalstīs veiktās aptaujas rezultāti liecina: UB pēdējā gada laikā lietojuši 93 % eiropiešu (attēls). Aptaujā uzsvērts, ka veselības aprūpes speciālisti spēj būtiski ietekmēt UB izvēli. [41] Rakstā apskatītas biežāk lietotās minerālvielas, ieguvumi no to lietošanas, iespējamā mijiedarbība.
Magnijs (Mg) ir ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija, un tas ir otrs visizplatītākais intracelulārais katjons pēc kālija. Intracelulārie Mg krājumi lielā koncentrācijā ir atrodami mitohondrijos, kur šim elementam ir galvenā loma ATF ražošanā. Cilvēkam, kurš sver 70 kilogramus, rezervē ir vidēji 25 grami Mg, no kuriem 53% ir kaulos, 27% muskuļos, 19% mīkstajos audos un mazāk nekā 1% serumā. [1]
Organismā magnijs pārsvarā atrodas intracelulāri, piemēram, muskuļos ap 30 %, kaulos ap 50 % no magnija kopējās koncentrācijas organismā. [10; 11] Tikai 1 % sastopams ekstracelulāri.
Minerālvielas cilvēka organismā ir svarīgs un neaizstājams komponents normālai attīstībai un fizioloģisko procesu darbībai. Kaut arī minerālvielas iespējams nodrošināt ar sabalansētu uzturu, ir daudzi citi iemesli, kuru dēļ var rasties minerālvielu deficīts. Rakstā apkopoti biežākie šā deficīta iemesli un risinājumi.
Sirds mazspēja ir viena no mūsdienu sabiedrības lielākajām problēmām. Pieaugot iedzīvotāju vidējam dzīves ilgumam un uzlabojoties sirds slimību diagnostikai un ārstēšanai, pieaug arī sirds mazspējas izplatība.
Magnijs, ko sastop lielā daļā pārtikas produktu, palīdz šūnām pielāgoties dienas un nakts režīmam. Šis atklājums pierāda magnija nozīmi organisma cirkadiāno ritmu uzturēšanā – miega, nomoda režīma, hormonu atbrīvošanas regularitātes, ķermeņa temperatūras un citu svarīgu organisma funkciju nodrošināšanu.
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Iedzīvotāji visvairāk (53 %) baidās no onkoloģiskām saslimšanām, kam seko sirds un asinsvadu slimības (41 %). Vienlaikus teju katrs piektais aptaujātais (19 %) norādījis, ka no saslimšanām nebaidās - liecina Mana Aptieka & Apotheka jaunākā Veselības indeksa pētījuma dati.
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Pieaugušajiem ar augstāku Fitbit reģistrēto fizisko aktivitāti – ko vērtēja pēc dienas soļu skaita, aktīvajām minūtēm, sirdsdarbības ritma un citiem rādītājiem – bija mazāka kairinātas zarnas sindroma (IZS) iespējamība, savukārt ilgāks sēdošs laiks bija saistīts ar lielāku IZS risku.
Jaunā pētījumā pierādīts, ka migrēna ar auru ir saistīta ar lielāku išēmiska insulta risku pusmūža un vecākiem pieaugušajiem. Risks bija īpaši augsts vīriešiem, kas jaunāki par 72 gadiem, neatkarīgi no auras esamības, savukārt migrēna bez auras ar insulta risku nebija saistīta.