Agrīna augšanas aizture augumā un svarā bieži novērota zīdaiņiem ar izpausmēm no kuņģa zarnu-trakta govs piena alerģijas dēļ. Šis novērots retrospektīvā gadījumu kontroles pētījumā 60 zīdaiņiem ar govs piena alerģiju, kas simptomu dēļ novērojas specializētā pediatriskā klīnikā.
Mākslīgie piena maisījumi (MPM) medicīnisku indikāciju vai ģimenes izvēles dēļ ir nozīmīgs uzturvielu avots zīdaiņiem papildu krūts pienam vai kā krūts piena aizstājējs. Šobrīd tirgū ir pieejams plašs dažādu MPM klāsts, t. sk. zīdaiņiem ar zināmiem veselības traucējumiem — govs piena olbaltumvielu alerģiju, IgE mediētu pārtikas alerģiju, iedzimtu laktāzes deficītu un citiem stāvokļiem.
Gastroezofageālais atvilnis (GEA) jeb kuņģa satura nokļūšana barības vadā ar vai bez regurgitācijas un vemšanas ir plaši sastopams zīdaiņu populācijā. Pirmajā dzīves mēnesī vismaz vienu reizi dienā atvilnis skar 72 % jaundzimušo, bet sešu mēnešu vecumā — 56 % zīdaiņu. Atviļņa biežums pēc gada vecuma samazinās, tomēr tā izplatība atkal pieaug pusaudžu vecumā. [13; 24]
Lai gan barošana ar krūti ir vislabākais uztura veids zīdaiņiem, tā ne vienmēr ir iespējama. Piena maisījums (zīdaiņu formula) ir svarīgs produkts, kas daudziem bērniem papildina vai pat pilnībā aizvieto krūts pienu.
Lēmumu par zīdaiņa barošanu ar mākslīgajiem piena maisījumiem var ietekmēt gan medicīniska rakstura, gan socioekonomiska un psiholoģiska rakstura faktori. Tomēr, arī mārketinga pasākumi, reklamējot zīdaiņu maisījumus spēlē lielu lomu un var mazināt jauno māmiņu interesi barot bērnu ar krūti. Lai izvērtētu mākslīgo piena maisījumu reklāmās izmantoto apgalvojumu ticamību, tika veikts starptautisks šķērsgriezuma pētījums.
Barošana ar krūti ir “zelta standarts” zīdaiņa barošanas izvēlē, taču dažkārt mātes piens nav pieejams vai pat ir kontrindicēts. Šādos gadījumos problēmu risina mākslīgie piena maisījumi. To sastāvs ir plašs, atšķirības pārsvarā nosaka maisījumu indikācijas. Rakstā apkopotas atziņas no pavisam neseniem pētījumiem — bez rekomendācijām kādai konkrētai labākajai izvēlei.
RAKUS Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroķirurgs eksperts, Latvijas Neiroķirurgu asociācijas vadītājs, asociētais profesors KASPARS AUSLANDS ir ne vien lielisks ārsts un pasniedzējs, bet arī ieguvis augstskolas diplomu biznesa vadībā un ārsta karjeras sākumā gandrīz izvēlējies citu dzīves ceļu. Taču drīz vien sapratis, ka medicīna ir viņa īstais aicinājums. Nu jau 25 gadus dakteris Kaspars Auslands ir veltījis neiroķirurģijai.
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisko slimību divvirzienu saistību. Lai panāktu iespējami labāku šo pacientu aprūpi, neirologam ir būtiski izvaicāt pacientus arī par viņu miegu. Šī ir raksta otrā daļa (pirmā Doctus 2026. gada maija numurā), kur uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos īsā aprakstošā veidā.
Liela starptautiska datubāzu analīze parādīja, ka 2. tipa cukura diabēta pacientiem, kuri lieto semaglutīdu, nav ne paaugstināta, ne samazināta neovaskulāras ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas attīstības riska, salīdzinot ar pacientiem, kas saņem citus pretdiabēta medikamentus.
Hronisks nogurums kļuvis arvien biežāk sastopams mūsdienu dzīvē, jo cilvēki saskaras ar lielāku darba slodzi un mazāk atpūtas. Lai gan izsīkumu bieži pamato ar stresu vai miega trūkumu, pētnieki norāda, ka nepietiekams uzturs var būtiski ietekmēt šo stāvokli.
