Kolonoskopija jeb apakšējā endoskopija ir ļoti informatīvs izmeklējums dažādu gastrointestinālu slimību diagnostikā. Kolonoskopiju var izmantot kā diagnostisku rīku un arī kā ārstēšanas metodi. Šī metode palīdz diagnosticēt iekaisīgas zarnu slimības (čūlaino kolītu, Krona slimību), divertikulozi, kolorektālo vēzi un citas zarnu trakta slimības. Nereti ikdienas praksē zarnu trakts sagatavots nepilnvērtīgi, tāpēc nepilnvērtīgi ir arī izmeklējuma rezultāti un kolonoskopijas laikā nav iespējams veikt adekvātas terapeitiskas manipulācijas.
Kolonoskopiju izmanto gan diagnostikas, gan ārstēšanas nolūkā, lai identificētu un ārstētu dažādas patoloģijas kuņģa—zarnu trakta apakšējā daļā, un tā ir būtiska kolorektālā vēža skrīninga sadaļa. [1; 2] Svarīgi atzīmēt, ka diabēta pacientiem mēdz būt plašs gastrointestinālo simptomu spektrs un ir palielināts risks kolorektālā vēža attīstībai, [3; 4] tāpēc bieži tiek indicēta kolonoskopija.
Hronisks aizcietējums ir veselības problēma, kuras sastopamības rādītājs vispārējā pieaugušo populācijā variē no 3 % līdz 27 %. Aizcietējuma gadījumā pacienti sūdzas par neregulāru vēdera izeju (mazāk par trim defekācijas reizēm nedēļā), vēdera izeja ir sāpīga, pacientam ir sajūta, ka zarnas iztukšojas nepilnīgi, fēču masas ir cietas un sausas, vēderā rodas saspringums un diskomforts, raksturīga vēdera uzpūšanās un spiediena sajūta anorektālajā apvidū.
Kolonoskopija ir izšķirīgs diagnostikas un terapeitiskais instruments, ar kura palīdzību pārbaudīt pacienta resno zarnu. Tomēr ir būtiski ņemt vērā indikācijas un kontrindikācijas procedūrai, lai izvairītos no nepamatotas vai nevajadzīgas kolonoskopijas. Kolonoskopija ir kļuvusi par populāru metodi kolorektālā vēža skrīningam un dažādu kuņģa—zarnu trakta apakšējo daļu slimību ārstēšanai.
Ieguvumi no kolorektālā vēža skrīninga uzkrājas vidēji 10–15 gadu laikā. Šā brīža sijājošās diagnostikas rekomendācijas katrā valstī nedaudz atšķiras, taču pastāv rekomendācijas turpināt kolorektālā vēža skrīningu arī pēc 75 gadu vecuma, ja seniors ir ar labu veselību. Lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir veikt kolonoskopiju resnās zarnas vēža skrīninga nolūkos pacientiem virs 75 gadu vecuma ar paredzamo dzīvildzi zem 10 gadiem, tika veikts kohortas pētījums.
Pirmie diagnostisko endoskopisko instrumentu izmantošanas mēģinājumi Eiropā datēti tālajā 1805. gadā (Bozzini). Metodēm pakāpeniski pilnveidojoties, pirmos ziedu laikus endoskopija sasniedza pagājušā gadsimta 70. gados. Mūsdienās endoskopija ir gastroenterologa ikdienas darba neatņemama sastāvdaļa. Kad indicēti endoskopiski izmeklējumi gastroenteroloģijā? Kā sagatavoties procedūrai? Kāds ir komplikāciju risks?
Staigāšana vismaz 7000 soļu dienā ir saistīta ar mazāk izteiktiem depresijas simptomiem un par 31 % mazāku depresijas risku nekā, veicot mazāk soļu, liecina jaunas meta-analīzes rezultāti.
Jaunākie pētījumi vēsta, ka C vitamīnam piemīt analgētiskas un opioīdu patēriņu samazinošas īpašības pacientiem pēc dažādām operācijām. Līdz šim nav veikti pētījumi par akūtām muskuloskeletālām sāpēm (MSS), kas attīstījušās traumas dēļ. Šā pilotpētījuma mērķis bija izvērtēt, cik lietderīgi būtu veikt nejaušinātu, ar placebo kontrolētu pētījumu par C vitamīna ietekmi uz sāpju pārvaldību traumatisku MSS gadījumā.
Šķēpi tiek lauzti – vai vieglu gripas simptomu gadījumā pretvīrusu terapija ir lietderīga? Pētnieki Ķīnā ar sistemātiska pārskata un meta-analīzes palīdzību skaidrojuši, kāda ir dažādu pretvīrusa medikamentu efektivitāte vieglas gaitas gripas ārstēšanā.
Demence ir vadošs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls starp senioriem. Katru gadu demences diagnozi saņem aptuveni 10 miljoni cilvēku visā pasaulē. Šā sistemātiskā pārskata un meta-analīzes mērķis bija apkopot esošos pierādījumus par laiku līdz nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei demences pacientu vidū.