PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Novembris 2016

Valdis Miglāns, otorinolaringologs

PAR NOVEMBRA NUMURU

“Šajā žurnālā visvairāk uzrunāja raksts par stresu un mazkustīgumu, jo pats visu mūžu balansēju, lai kaut kā ierobežotu šos ienaidniekus, bet tas nav viegli. Īpaši tagad, kad sācies rudens, nemaz negribas slapjdraņķī doties laukā no siltas mājas. Bet varbūt nāks īsta ziema un ienesīs vairāk prieka un aktivitāšu!"

"Ar interesi izlasīju interviju ar savu cienījamo kolēģi, skolotāju un bijušo darba biedreni Dr. Guntu Zaķi, mums kopā būtu daudz notikumu, ko atcerēties.

Domo arigato par Japānas ceļojuma rakstu, jau minēju, ka esmu japāņu Subaru cienītājs. “Aiz loga rudens skaņas — Tomita? Gaidu Kurosawas ziemu, Cerībā, ka secen ies Mishima liktenis.” (Sena dakteru haika (Isao Tomita — komponists, Akira Kurosawa — režisors, Mishima Yukio — dzejnieks, visi miruši, pēdējais — izpildot sepuko rituālu)).

Visiem kolēģiem novēlu veselību, iztikšanu un izturību šajā tik japāniskajā Latvijā!”

Numurā lasi:

Vazospastiska un Princmetāla stenokardija

Iepriekšējā Doctus numurā publicējām rakstu par mikrovaskulāru stenokardiju, šajā turpinām stāstu par mazāk tipiskiem stenokardijas variantiem, šoreiz uzmanības centrā — vazospastiska un Princmetāla jeb variablā stenokardija.

M. Berzina

Astma, HOPS, astma—HOPS? Terapija un dzimumu atšķirības

Patiesā hronisku obstruktīvu plaušu slimību izplatība nav zināma, bet lēš, ka gandrīz 40 % populācijas kādā dzīves posmā ir diagnosticēta hroniska obstruktīva elpceļu slimība. HOPS ļoti nosacīti var uzskatīt par vīriešu slimību, astmu par sieviešu, bet šajā literatūras apskatā plašāk par astmas—HOPS pārklāšanās sindromu un par atšķirībām ārstēšanā.

S. Pildava, I. Grīsle

Rozācija. Terapijas iespējas un stratēģija

Rozācija ir hroniska, recidivējoša dermatoze, kas primāri ietekmē sejas ādu; tā skar ap 10 % Eiropas populācijas. [1; 2] Biežākās klīniskās pazīmes ir sejas apsārtums jeb eritēma, teleangioektātiski asinsvadu paplašinājumi un iekaisīgi papulozi elementi, smagākos gadījumos veidojas fibrozo audu sabiezējumi (biežākais — rinofīma) un patoloģiskajā procesā iesaistās acis (okulāra rozācija). [3; 4]

L. Kapteine-Veita, T. Sidorčika

Deguna obstrukcija bērnam. Diferenciāldiagnoze un indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai

Apgrūtinātu elpošanu caur degunu bērniem novēro bieži — gan kā parādību akūtu infekciju gadījumā, gan hronisku iekaisumu dēļ un anatomisku īpatnību dēļ augšējos elpceļos. Brīva elpošana caur degunu ir svarīgs dzīves kvalitātes un veselības priekšnoteikums, tāpēc savlaicīga deguna obstrukcijas diagnostika un ārstēšana ir svarīga bērna pilnvērtīgai attīstībai.

K. Daina, K. Dambergs

GUNTA ZAĶE: Mūžs ar negaidītiem pagriezieniem

Savos gandrīz piecdesmit medicīnā nostrādātajos gados ārste GUNTA ZAĶE paguvusi mainīt specializāciju, kā arī no ļoti smagas medicīnas nodaļas pāriet uz citu, kur bez mediķa prasmes nepieciešams arī mākslinieciskums. Šobrīd Gunta Zaķe praktizē kā otolaringoloģe medicīnas sabiedrībā ARS, klīnikā Premium Medical un ir viena no trim Latvijas foniatriem, kas konsultē Latvijas Nacionālās operas māksliniekus.

V. Vāvere

SIGNE DAUŠKANE: Ar trakuma koeficientu

Viņas e–pasts starp citiem iespurdz ar čalojošu vieglumu: “Labrīt, Rīga!” Pielikumā pievienotās atbildes šķiet uzspriegotas ar jaudu, ar kādu varētu iedarbināt elektrostaciju. Daudziem teikumiem galā viņa pievilkusi smaidiņu priecīgos ģīmīšus, it kā ķircinot pārvarētās grūtības. SIGNE DAUŠKANE–PLATACE.

D. Ričika

ANNA JURKOVSKA: Vieta, kur atgriezties. Japāna

Fonā skan mūzika no Miyazaki Hayao animācijas filmām. “Tās ir pasaulē labākās multiplikācijas filmas!” saka ANNA JURKOVSKA, fotogrāfe un Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta zobārste. Par Japānu viņai ir īpašs stāsts. Savā ziņā to var salīdzināt ar pirmo mīlestību, kad neizskaidrojamais klikšķis pēkšņi pieklikšķina krūšu rajonā un nekad nepalaiž vaļā.

D. Ričika