PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Novembris 2017

Diāna Ričika, Doctus galvenā redaktore

Par Doctus 20 gadu jubilejas numuru

Divdesmit gadi — vienlaikus nopietns vecums un tik ļoti īss laika sprīdis! Laiks, kurā tik daudz kas mainījies un — nemaz tik ļoti.

Pāršķirstot pirmos Doctus numurus, daudzas tēmas it kā šodien rakstītas. Ģimenes ārsti stāsta, ka viņiem uzkrauj maisu mugurā un saka: velc, vecīt! Kur nu vēl trāpīgāk par šodienas situāciju! Vai 1998. gadā rakstām par datorizāciju Piņķu ambulancē — ja ar to elles mašīnu izdodas labi sarunāties, izrādās, ir vieglāk dzīvot. Arī tik trāpīgi e–veselības kontekstā. Un smaidu raisošs virsraksts “Katrs cīsiņš grib būt desa” — tas dabas likums, tā saka intervijas varonis, kurš (kāda providence!) pēc 15 gadiem kļūst par veselības ministru. Vai žurnāla slejās vaicājam par aknu transplantāciju: vai tā būs Latvijā? Nē — 1999. gadā. Un nē vēl joprojām.

No otras puses, divdesmit gadi ir laiks, kurā visi esam mainījušies: medicīnas un farmācijas vide, sabiedrība, jūs, lasītāji, un arī mēs, žurnāla veidotāji, jo visi esam cits cita spogulis. Kļuvuši lielāki individuālisti, pašpietiekamāki, steidzīgāki, prasīgāki, reālistiskāki, dzīves rūdītāki. Kā Ziedoņa epifānijā: “...visas tās krāsas uz mūsu spārniem — tie jau arī ir tikai pelni no pilīm, kas nodegušas.” Skaistas — pieredzes krāsas. Ticu, ka žurnāla raksturs, kodols, dvēsele nemainās. Pirmajā redakcijas slejā 1997. gadā tā laika izdevējs rakstīja: citi jautā, vai esat traki, ka izdodat medicīnas žurnālu. Un atbildēja — varbūt, bet pavisam noteikti var apgalvot, ka žurnāla veidotājiem nav vienalga. Un šī īpašība Doctus raksturo joprojām. Medicīnas žurnāls mūsdienās ir kā saziņas artērija — pulsējoša, dzīva. Ar medicīnas, ar viedokļu rakstiem un personību sarunām aicinām jūs domāt, analizēt, just. Šaubīties un uzdot jautājumus, ieklausīties un klausīties, skatīties no dažādiem skatu punktiem. No perspektīvas, tuvplānā. Skatīties acīs cits citam.

Paldies jums visiem — zinīgajam lasītājam, lieliskajiem sadarbības partneriem un azartiskajai Doctus komandai — par šiem divdesmit skaistajiem uzticēšanās un krāsainas pieredzes gadiem!

Numurā lasi:

Arteriālā hipertensija. Toreiz, tagad, turpmāk

Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors sirds—asinsvadu sistēmas slimībām: koronārai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai (SM), smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai. Rakstā skats uz arteriālo hipertensiju vēsturiskā griezumā, iezīmējot uzdevumus nākotnei.

H. Čerņevskis, I. Lubaua, I. Mintāle

HOPS ārstēšana jauno vadlīniju gaismā

Katru gadu hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) ārstēšanas iniciatīva Global Initiative for Obstructive Lung Disease (GOLD) tiek pārskatīta, lai ieteikumus pamatotu ar jaunākajiem pētījumiem un publikācijām. Rakstā atspoguļotas aktualitātes un pārmaiņas jaunākajā GOLD 2017. gada versijā.

I. Pētermane, I. Grīsle

Saaukstēšanās simptomātiskā terapija

Krasas temperatūras maiņas apstākļos, īpaši rudens un ziemas periodā, rodas veselības traucējumi, ko tautā dēvē par saaukstēšanos. Vides temperatūras maiņa no siltas uz aukstu būtībā ir veicinošais faktors, kas paver vārtus cilvēkiem ar novājinātām organisma aizsargspējām vai kādu iekaisumu, lai izpaustos spilgtāk vai pievienotos vīrusu un/vai mikrobu infekcijas.

A. Skutelis

H. pylori ārpus kuņģa—zarnu trakta

Atklājot saistību starp kuņģa—zarnu traktā mītošo baktēriju H. pylori un kuņģa adenokarcinomu, daudz pētīta arī baktērijas nozīme dažādu slimību patoģenēzē ārpus kuņģa—zarnu trakta. Šoreiz par to, kādas atziņas par H. pylori ietekmi slimību izcelsmē ārpus kuņģa—zarnu trakta varētu uzskatīt par pierādītām un ar pierādījumiem pamatotām, bet kādas vēl ir tikai hipotēžu un pētījumu līmenī.

S. Skrebinska, J. Aleksejeva, I. Daugule

Probiotikas: zināmais un mazāk zināmais

1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.

J. Derova, S. Pildava

Mezglainā eritēma. Idiopātiska vai sistēmisku slimību izpausme

Ikdienas praksē mezglainā eritēma kā pēkšņa parādība, attīstoties mezglveida sārtiem, sāpīgiem izsitumiem uz apakšstilbu apakšējās priekšējās virsmas nedēļas laikā, nav reta, un tā var būt saistīta gan ar vairākām sistēmiskām slimībām, gan arī būt idiopātiska. Klīniskā gadījuma izklāsta mērķis ir parādīt iespējamos mezglainās eritēmas iemeslus, atspoguļot tās pašlimitējošo gaitu un nepieciešamo terapiju.

I. Buliņa, I. Vīnkalna–Pavļučenko, D. Andersone, J. Zepa, V. Lavrentjevs