PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Santa Pildava

Santa Pildava

Doctus portāla redaktore

Visi autora raksti
Probiotikas: zināmais un mazāk zināmais

1899. gadā Henrijs Tislers (Henry Tissler) atklāja Y formas baktēriju ar krūti barota jaundzimušā zarnās un nosauca to par bifidobaktēriju. Kopš šā atklājuma veikti neskaitāmi pētījumi par probiotikām veselības uzturēšanā. Rakstā apkopots zināmais un nezināmais par probiotiku lietojumu.

J. Derova, S. Pildava
Dziļo vēnu tromboze

Dziļo vēnu tromboze (DVT) var skart ikvienu un izraisīt smagas komplikācijas, invaliditāti un dažos gadījumos nāvi. Ja DVT diagnosticē agrīni, tā ir ārstējama un novēršama. Rakstā apkopotas jaunākās atziņas par DVT epidemioloģiju, riska faktoriem, ārstēšanu un prognozi.

A. Kadišs, S. Pildava
Autiņdermatīts. Cēloņi, ārstēšana un profilakse

Autiņdermatīts ir karinošs stāvoklis uz ādas, kuru sedz autiņbiksītes, biežākā ādas problēma zīdaiņiem un bērniem, jo skar 7—35 % zīdaiņu. Visbiežāk autiņdermatītu novēro zīdaiņiem deviņu un 12 mēnešu vecumā, bet tas var attīstīties jebkurā vecumā, kad vien lieto autiņbiksītes.

D. Miķelsone, S. Pildava
Alerģiska rinīta terapijas aktualitātes

No alerģiska rinīta cieš 10—30 % pieaugušo un 40 % bērnu. Alerģiska rinīta izplatība dažādās valstīs atšķiras, datu par alerģiska rinīta izplatību Latvijā nav. Trīs galvenie soļi alerģiska rinīta pārvaldībā: izvairīšanās no alergēniem, medikamentoza terapija un imūnterapija. Apskatā pievēršamies medikamentozai terapijai un imūnterapijai.

I. Grīsle, S. Pildava
Modernā pretsāpju piramīda un opioīdu izrakstīšanas principi

No hroniskām sāpēm cieš apmēram 20 % Eiropas populācijas, tās biežāk skar sievietes un gados vecus cilvēkus. Sāpju pārvaldība kopumā vēl arvien nav apmierinoša, lielākoties tāpēc, ka trūkst pierādījumu par efektīvu ārstēšanu. Šajā rakstā pievēršamies mūsdienu pretsāpju piramīdas principam, kā arī opioīdu izrakstīšanas normām. [22]

S. Pildava, V. Sosārs
Astma, HOPS, astma—HOPS? Terapija un dzimumu atšķirības

Patiesā hronisku obstruktīvu plaušu slimību izplatība nav zināma, bet lēš, ka gandrīz 40 % populācijas kādā dzīves posmā ir diagnosticēta hroniska obstruktīva elpceļu slimība. HOPS ļoti nosacīti var uzskatīt par vīriešu slimību, astmu par sieviešu, bet šajā literatūras apskatā plašāk par astmas—HOPS pārklāšanās sindromu un par atšķirībām ārstēšanā.

I. Grīsle, S. Pildava
Pēcoperācijas sāpju pārvaldība

Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.

G. Iļķēns, S. Pildava
Estētiskā dermatoloģija: kārpas, nagu sēnītes, varžacis un saules hiperpigmentācija

Vasarā hroniskās slimības nedaudz atkāpjas un cilvēki lielāku vērību pievērš ārējam izskatam. Priekšplānā izvirzās estētiskās dermatoloģijas problēmas: kārpas, nagu sēnītes, varžacis, bet vasaras nogalē uz ādas parādās saules izraisīti hiperpigmentācijas plankumi. Šajā rakstā esam apkopojuši jaunākās atziņas, kas varētu palīdzēt pacientam cīnīties ar šīm problēmām.

I. Stoma, S. Pildava, I. Mikažāns
Osteoartrīts un tā terapijas iespējas

Osteoartrīts ir biežākā locītavu slimība, kuras izplatība dažādās populācijās atšķiras, piemēram, ASV ar osteoartrītu slimo 20 miljoni cilvēku. Primārs osteoartrīts bieži ir gados veciem cilvēkiem, liela daļa pacietu ir asimptomātiski.

S. Pildava, I. Buliņa
Jaunumi aknes patoģenēzē un terapijā

Acne vulgaris ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas izpaužas ar atvērtiem vai slēgtiem komedoniem, kā arī iekaisīgām pāpulām, pustulām un mezgliņiem. Smagos gadījumos novērojamas cistas. Parasti akne skar seju, krūškurvi, muguras augšdaļu un roku augšdaļu. Iekaisīgas aknes dēļ var palikt deformējošas rētas, pēciekaisuma hiperpigmentācija, kas vēl vairāk apstiprina ārstēšanas nepieciešamību.

R. Karls, S. Pildava
Dzelzs deficīta anēmija un ar to saistītie stāvokļi

Dzelzs deficīta anēmija ir biežākā no mazasinības formām. Neārstēta dzelzs deficīta anēmija var veicināt slimību un infekciju attīstību, ietekmējot imūnsistēmu. Smagas dzelzs deficīta anēmijas dēļ var attīstīties sirds un plaušu komplikācijas, tāpēc ļoti būtiski ir atpazīt dzelzs deficīta anēmiju un to pareizi ārstēt.

S. Pildava, E. Jansons
Rezistenta hipertensija

Pētījumu dati liecina, ka rezistentas hipertensijas sastopamība ir 1,9%. Aprēķināts, ka vienam no 50 pacientiem, kas sākuši lietot antihipertensīvu medikamentu, pēc apmēram pusotra gada, lai sasniegtu asinsspiediena mērķa rādītāju, nepieciešami jau vismaz četri medikamenti. Tāpēc arvien būtiskāki kļūst jautājumi, kā ārstēt šos pacientus un kā mazināt kardiovaskulāro risku.

M. Kovaļova, S. Pildava