PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Maijs 2009

ALVIS LAUKMANIS, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes, slimnīcas Linezera klīnikas urologs, Latvijas Urologu asociācijas prezidents

PAR MAIJA NUMURU

“...bet es podnieka dēls...” – pie sevis dungoju zināmo šloderi, kamēr mani fotografēja. Un domāju – tas gan būtu skaļi jāskandina mūsu valsts medicīnas aprūpes bijušajiem un tagadējiem organizatoriem.

Te nu mēs esam - brīnišķā pavasara mēnesī, kad sniegs nokusa tikpat pēkšņi un strauji kā nekustamo īpašumu cenas un medicīnai atvēlētais valsts budžets. Taču prāts priecīgs! Kāpēc? Tāpēc, ka nekas nespēj pārtraukt nedz Latvijas floras ikgadējo zaļo pumpurošanos, nedz mūsu ārstu profesionālo izaugsmi, prasmi un vēlmi dalīties ar pārējiem interesantu pārdomu vai publikāciju veidā.

Protams, vispirms izlasīju dakteres Z. Pilsētnieces rakstu par neirogēnu urīnpūsli - lieliska iespēja atrast skaidrojumu dažbrīd neizprotamām pacienta sūdzībām un uzzināt dažas retāk pieminētas definīcijas uroloģijā.

Noteikti ieskatieties P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģijas katedras autoru kolektīva rakstā par MRI iespējām un biežāk izmantojiet tās savā ikdienas darbā!

Ļoti patika optimistiskā intervija ar dakteri Pēteri Tomiņu - jūtams īsts ārsta krampis - nodrošinās gan ceļa biedru kalnos, gan pacienta atgriešanos palātā pēc narkozes. Bet, jo vairāk cilvēks mācījies un dzīvē pieredzējis, jo vairāk saprot, cik maz mēs par visu zinām - "it's written" sakot daktera musulmaņu draugi.

Doctus - kā vienmēr - lasāms no vāka līdz vākam un ar savu saturisko būtību atgādina, ka medicīna ir arī māksla - māksla uzklausīt, mierināt, uzmundrināt un pasmaidīt. To visu spēt, kolēģi, arī novēlu!

Lai dzīves ota uzzīmē jūsu cerības un dara to ar gaišām krāsām!

Numurā lasi:

Jaunākās tendences kārpu lokālajā terapijā

Kārpas ir labdabīgi epidermāli jaunveidojumi, ko izraisa cilvēka papilomas vīruss (CPV). Mūsdienās pazīstam vairāk nekā simt dažādu CPV tipu, un katru gadu tiek atklāti jauni. Dažiem vīrusa tipiem ir izgudrota profilaktiska vakcīna, bet lielākajai daļai tādas vēl nav atrastas. Inficēšanās notiek no slima cilvēka tieša vai netieša kontakta ceļā. Rakstā mēģināts atbildēt uz jautājumu: ārstēt vai neārstēt kārpas un kā novērst onkoģenēzes risku?

R. Karls, L. Valeina

Hroniskas muguras sāpes

Hroniskas sāpes izraisa virkne dažādu faktoru, kas katrs par sevi nespētu izraisīt sāpes – tikai identificējot visus nozīmīgākos faktorus un novēršot tos, ir cerība palīdzēt pacientam.

G. Iļķēns

Neirogēns urīnpūslis. I daļa

Ikvienas specialitātes ārstam ikdienas praksē ir gadījies uzklausīt pacienta sūdzības par urinācijas traucējumiem. Nereti cēlonis urinācijas traucējumiem ir kādas citas orgānu sistēmas saslimšana. Šoreiz uzmanība vērsta galvenokārt urīnpūšļa funkcijas traucējumiem, kam pamatā ir kāda neiroloģiska saslimšana. Raksta mērķis ir iepazīstināt ar neirogēnu urīnpūsli – definīcijām, patofizioloģiju, cēloņiem, klīniskajām izpausmēm un terapijas iespējām.

Z. Pilsētniece

Magnētiskās rezonanses izmeklējumi – mūsdienu iespējas un nākotne

Magnētiskās rezonanses izmeklēšana (MRI) ir viena no mūsdienu diagnostiskās radioloģijas progresīvākajām metodēm. Tā ir pacientam nekaitīgāka, salīdzinot ar datortomogrāfiju un konvencionālo rentgenogrāfiju, kuru laikā cilvēks tiek pakļauts jonizējošam starojumam. Ņemot vērā tieši pēdējo apstākli, magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējumu spektrs tiek strauji paplašināts un MRI piedāvātās iespējas pamazām tiek ieviestas arī terapeitisko procedūru veikšanā. Šā apskata mērķis ir sniegt nelielu ieskatu mūsdienu un, iespējams, arī nākotnes MRI iespējās, lai ieinteresētu un mudinātu padziļinātai izpētei.

I. Eņģele, M. Kalniņa, H. Kidikas, S. Dzelzīte, A. Laganovskis, A. Kratovska

Vienotā elpceļu slimība

Alerģiskā rinīta (AR) asociācija ar astmu ir labi zināma – līdz pat 50% dažādu autoru pētījumos, savukārt astmas pacientiem alerģisko rinītu atrod vairāk nekā 80% gadījumu. [1] Tāpat arī alerģiskā rinīta pacientiem, kam konstatē paaugstinātus bronhu reaktivitātes rādītājus, ir lielāks astmas attīstības risks. Pacientam ar AR ir trīs reizes lielāks astmas risks nekā vispārējā populācijā. Augšējo elpceļu alerģisks iekaisums ietekmē apakšējos elpceļus un vice versa.

S. Puriņa

Alcheimera slimība

Pēdējos gadu desmitos zinātniekiem ir izdevies atklāt salīdzinoši daudz par to, kā Alcheimera slimība ietekmē smadzenes. Teorētiski virkne atklājumu varētu sniegt kardināli jaunas ārstēšanas, diagnostiskas un profilakses metodes, tomēr pagaidām tas vēl nav noticis. Šobrīd vairāk nekā 100 klīniskajos pētījumos pasaulē tiek iesaistīti pacienti ar Alcheimera slimību, pacienti ar slimībām, kuras uzskata par saistītām ar Alcheimera slimību, un pacienti ar citas izcelsmes kognitīviem bojājumiem. Patiešām jācer uz izdošanos un ticamiem datiem, jo, kā zināms, ar Alcheimera slimību šodien sirgst 5% pasaules sešdesmitpiecgadnieku un 20% astoņdesmitgadnieku, un ir aprēķināts, ka šo slimnieku skaits pēc 40 gadiem (2050. gadā) sasniegs 100 miljonus. Vai izdosies mainīt šo prognozi?

G. Dansone, I. Paegle

Podagra

Demonstrācijas mērķis ir parādīt smagu, ļaundabīgi noritošu, savlaicīgi neārstētu slimību, kas nenoritēja slēpti un nemanāmi. Pacients, jauns cilvēks, dzīvoja netālu no Rīgas, tomēr neapmeklēja ārstu, neārstējās. Analizējot šo klīnisko gadījumu, ir parādītas problēmas un sarežģījumi, kādi var rasties smagu un novājinātu pacientu ārstēšanā.

A. Stāka, A. Pētersons, D. Krugale

Quo vadis,slimnīca? Latvijas sekundārā veselības aprūpe skaitļos un faktos

Latvijas stacionāru sistēmas dārziņā sabiris daudz akmeņu. Vispirms jau – slimnīcu par daudz. Gultu par daudz. Stacionārā pavadīto dienu par daudz. Par to, ka bērni dzimst slimnīcās, kur nav neonatologa. Par to, ka šobrīd daļa slimnīcu strādā kā dienas stacionāri ar pārnakšņošanu un uztur ilūziju par kvalitatīvu akūto stacionāro palīdzību 24 stundas diennaktī, – ko gan lai iesāk dežurējošs lors ar infarkta pacientu?! Par to, ka stacionāri aizrāvušies ar lokālpatriotisku sacensību – kurš kuru pārspēs ar jaudīgākiem dzelžiem?!

D. Ričika, L. Baltā

Man patīk būt pirmajam. Anesteziologs reanimatologs Pēteris Tomiņš

“Ārsta darba objekts – cilvēks – ir ārkārtīgi komplicēta sistēma, kur šķietami vienkāršas lietas dažkārt ir ļoti grūti atrisināt,” uzskata Linezera slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas vadītājs, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas viceprezidents Pēteris Tomiņš. Ārsts ar 30 gadu darba stāžu.

M. Lapsa

Gatavi pacīnīties. Kā dzīvo un izdzīvo jaunais zinātnieks Latvijā?

Viņa nekādi neiekļaujas stereotipu rāmī par zinātnieku. Un viņai tas teikts ne reizi vien. Jauna, šarmanta, optimistiska. Sevi disciplinē ar skriešanu no rītiem. Patīk arī lauku darbi – bērnībā iemācījusies pat govi slaukt. Brīvajā laikā apgūst svešvalodas – aizdodoties uz citu valsti, gribas taču saprast, ko runā riņķī! JOLANTA PUPURE. LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras doktorante (šoruden gatavojas aizstāvēt disertāciju) un zinātniskā asistente. Jau studiju laikā publicējusies vairākos pasaulē respektablos medicīnas žurnālos. Piedalījusies daudzās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārpus tās. Trīs patentu līdzautore.

Doctus

Pediatrs aicina uz sparingu

Cilvēkiem, kuri ar cīņas sporta veidiem ir uz jūs, “sparings” (sparring – angļu val.) pirmajā brīdī varētu ausīs skanēt kā fitnesa paveids – līdzīgi kā šeipings. Izrādās, tas ir pasaulē diezgan populārs tuvcīņas paņēmiens, ko apgūst arī neliela domubiedru grupa Latvijā, starp viņiem ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas virsārsts ANDREJS ŠČEGOĻEVS.

K. Javtušenko

Pacienti staigātāji

Normal 0 false false false MicrosoftInternetExplorer4 / Style Definitions / table.MsoNormalTable {mso-style-name:"Table Normal"; mso-tstyle-rowband-size:0; mso-tstyle-colband-size:0; mso-style-noshow:yes; mso-style-parent:""; mso-padding-alt:0cm 5.4pt 0cm 5.4pt; mso-para-margin:0cm; mso-para-margin-bottom:.0001pt; mso-pagination:widow-orphan; font-size:10.0pt; font-family:"Times New Roman"; mso-ansi-language:#0400; mso-fareast-language:#0400; mso-bidi-language:#0400;} Viņi ir īpaši. Ar to, ka prasa vairāk laika, nervu un izmeklējumu. Ja atskaita hipohondrijas pacientus, ir pietiekami daudz objektīvu iemeslu, kāpēc pacienti staigā no ārsta pie ārsta un meklē vidējo viedokli. Meklē uzticības personu, pareizo diagnozi, iespēju tikt pie medikamentiem... Lai saasinātu jūsu modrību – trīs pieredzes stāsti.

D. Ričika, I. Baranovska, M. Zvaigzne

Aizslēdz durvis – izlēks pa logu!

Pamesta ēsma diskusijām – bezrecepšu zāļu reklāma radot iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, tādējādi ietekmē zāļu racionālu lietošanu. Tāpēc vislabāk būtu aizliegt reklāmu. Tā vismaz apgalvo Veselības ministrija. Priekšlikums – piekritīsit? – prasās pēc argumentācijas. Kuras – kā allaž – nav.

Doctus