PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Marts 2016

Gita Erta, ģimenes ārste, endokrinoloģe, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, Dr. Gitas Ertas privātprakse

PAR MARTA NUMURU

"Piesaulītē sāk ziedēt sniegpulkstenītes, vēlāk arī zilās vizbulītes, māllēpes. Pavasarī sirds pukst straujāk..."

"Lai piedod kardiologi, bet man šķiet, ka mērena tahikardija pavasarī ir pilnīgi fizioloģiska, taču tik un tā iesaku izlasīt profesora Skuteļa rakstu par kardioprotektoriem.

Ir daudz pētījumu, kur mēģināts noskaidrot, kādas prasmes 21. gadsimtā trūkst ārstam, tāpēc obligātās literatūras sarakstā ikvienam jaunam ārstam ieteiktu pievienot vēl vienu izcilu grāmatu “Medicine lost art of healing” (“Medicīna — pazaudētā spēja dziedināt”) un izlasīt ļoti interesanto diskusiju par fast un slow medicīnu.

2015. gadā klajā nākušas jaunās Eiropas Kardiologu biedrības perikarda slimību vadlīnijas, tajās bez rekomendācijām diagnostikai ir arī rekomendācijas perikarda slimību klasifikācijai, ārstēšanai un pacientu riska izvērtēšanai — par smalkajām niansēm sīkāk kardiologa Arta Kalniņa sagatavotajā rakstā.

Šajā numurā farmaceits Māris Šlisers skaidro, ka tikai enantiomērs ar noteiktu telpisko izkārtojumu var piesaistīties receptoram, iztēlojoties, ka enantiomērs ir roka, bet receptors — cimds. Un, tā kā kreisais cimds der tikai kreisajai rokai, bet labais — labajai, līdzīgi arī noteikts enantiomērs atbilst noteiktam receptoram. Interesanti! Marta beigās svinēsim Lieldienas. Lieldienās vajagot dejot, lēkt, skriet, pērties un kustēties, jo tas viss simbolizē dzīvību un veselību! Lai priecīgi šie svētki!"

Numurā lasi:

Enantiomēri. Tas pats, bet atšķirīgs?

Pieaugot un paplašinoties zāļu tirgum, veselības aprūpes speciālistu uzmanības lokā bieži nonāk jauni zāļu nosaukumi un jaunas aktīvās vielas. Gadās arī tā, ka jaunam medikamentam atšķiras tikai neliela nosaukuma daļa vai tikai atsevišķi burti.

M. Šlisers

Kardioprotektori

Koronārās asinsrites traucējumi un/vai metabolisma traucējumi ir galvenie koronārās sirds slimības (KSS), sirds mazspējas, sirds ritma traucējumu cēloņi. Lai pasargātu sirdi no šīm slimībām vai palīdzētu tai slimības gaitā, izmanto dažādu farmakoloģisko grupu medikamentus, ko nosacīti mēdz dēvēt par kardioprotektoriem.

A. Skutelis

Pēcoperācijas sāpju pārvaldība

Sāpes pēc operācijām ir ļoti svarīgs jautājums daudziem pacientiem. Neatkarīgi no operācijas veida vai ķirurģiskās metodes sāpju pārvaldība ir ļoti nepieciešama. Sāpēm mazinoties, kustības iespējams atsākt agrāk, hospitalizācijas laiks ir īsāks, izmaksas mazākas, pacienti apmierinātāki.

S. Pildava, G. Iļķēns

Urīnizvadkanāla sašaurinājums. Terapijas izaicinājumi

Urīnizvadkanāla sašaurinājums jeb uretras striktūra ir komplicēta slimība. Ņemot vērā ne tikai pacienta sūdzības, kas var būt saistītas ar kādu citu priekšdziedzera slimību, piemēram, priekšdziedzera labdabīgu hiperplāziju, prostatītu un priekšdziedzera vēzi, bet arī slimības daudzveidīgo etioloģiju, šīs slimības ārstēšana ir tikai ķirurģiska.

V. Melne

Perikarda slimības. Ieskats Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijās

2015. gadā klajā nākušas jaunās Eiropas Kardiologu biedrības perikarda slimību vadlīnijas (ESC Guidelines for the diagnosis and management of pericardial diseases), tajās bez rekomendācijām diagnostikai ietvertas arī rekomendācijas perikarda slimību klasifikācijai, ārstēšanai un pacientu riska izvērtēšanai.

A. Kalniņš

Trigemināla neiralģija. No diagnozes līdz veiksmīgai terapijai

Trijzaru nerva neiralģijas sāpes tiek uzskatītas par vienām no visneciešamākajām sāpēm. Tās ir viens no biežākajiem neiropātisko sāpju iemesliem sejas rajonā. Pacienti sajūtas mēdz raksturot kā “elektriska strāva, elektrisks šoks, skrūvspīles, āmurs, dedzināšana, īlens, vulkāna lava, zibens, urbis, žilete, nazis, dzeloņdrātis” un līdzīgi.

L. Zvaune, M. Ārons

Divus soļus uz priekšu. Baiba RAUHVARGERE, anestezioloģe–reanimatoloģe

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas ārste BAIBA RAUHVARGERE izbaudījusi gan administratores darbu, gan nopelnījusi ventspilnieku piešķirto titulu “Gada ārsts”. Sarunā ar viņu uzrunā cieņpilnā attieksme pret pacientiem un viņu tuviniekiem. Viņa teic: mediķim nav tiesību pacelt balsi slimnieka klātbūtnē un pat tad, ja ārsts ir nevaļīgs, slimniekam jāvelta tik ilgs laiks, cik nepieciešams.

M. Zvaigzne

Ātrās apkalpošanas medicīna?

Mēs esam steidzīga sabiedrība: brokastīs dzeram šķīstošo kafiju, izmantojam ātros kredītus, izmēģinām attiecības un nepiepūloties ātri šķiramies, ar draugiem komunicējam caur datora ekrānu un bērniem matemātikas uzdevumus skaidrojam pa tālruni, sēžot pie auto stūres. Medicīna nav izņēmums.

L. Meķe

Atpakaļ mājās. Pediatrs EDVARDS EGILS ZĀLĪTIS. Toreiz un tagad: 2. sērija

Iepriekšējā Doctus numurā aizsākām rakstu sēriju par personībām, kas savulaik bijušas aktīvas un spilgtas medicīnā un farmācijā* — ko viņi dara pašlaik? Šoreiz par pediatru EDVARDU EGILU ZĀLĪTI, kurš pēc desmit gadu prombūtnes Amerikā atkal atgriezies Latvijā un martā sāk praktizēt. Par Latviju viņš runā ar lielu mīlestību — Latvijā jūtas vairāk mājās nekā Amerikā.

D. Ričika