PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Oktobris 2014

Dana MISIŅA, ģimenes ārste, sabiedrības veselības maģistrante, “Veselības centrs 4”

PAR OKTORBA NUMURU

Zeltainam rudenim līdzi nāk tumšāki vakari, kad ir lieliska iespēja vakarus veltīt Doctus lapošanai. Ja žurnālu lasāt no otras puses, tad pirmie uzrunās 1995. gada izlaiduma kolēģu stāsti. Nav nozīmes, kādā profesijā katrs no mums strādā, galvenais — būt savā vietā, ar mīlestību pret darāmo un kopā ar to.

Hronisko iekšķīgo slimību lauciņā arvien aktuālāka ir sadarbība starp pacientu un ārstu, īpaši globālajā informācijas laikmetā, kad ikviens var "sagrozīt galvu". Tāpēc noteikti vērts izlasīt prof. Kroičas un Dr. Fadejevas rakstus. Bet Dr. Sprudzāna raksts par sejas nerva neiropātiju sniegs praktisku ieskatu diferenciāldiagnožu izskatīšanā un terapijas iespējās. 20. gs. 70. gados ASV galvenais ķirurgs teica, ka "ir laiks aizvērt infekcijas slimību grāmatu un paziņot, ka esam uzvarējuši karu pret mikroorganismiem". Taču mēs vēl un vēlreiz kāpjam uz tā paša grābekļa, nespējot atzīt, ka būs jāsadzīvo ar aizvien jauniem mikroorganismiem - gan tādiem kā Ebolas un Rietumnīlas vīrusi, gan arī tādiem seniem kā dermatomikožu un rinosinusītu izsaucēji. Vēlos no sirds sveikt skolotāju prof. Raibartu jubilejā un ar prof. Lazovska apbalvojumu! Prof. Raibarts tik daudzos no mums ieguldījis savus spēkus, mācīdams nepadoties slinkuma un teorētiskuma priekšā. Viņš man un daudziem no manas paaudzes iemācīja arī attieksmi pret pacientu-cilvēku, bez kā nav iespējama pacienta veiksmīga atlabšana.

Numurā lasi:

Pacients pēc pārciesta akūta koronāra sindroma

Akūti koronāri sindromi (AKS) ir viena no galvenajām kardioloģijas problēmām Latvijā, kas saistīta ar hospitalizācijas biežumu un mirstību. [2] Sirds un asinsvadu slimību (SAS) un jo īpaši koronārās sirds slimības (KSS) efektīva un ar zinātniskiem pierādījumiem pamatota profilakse ir svarīga Latvijas veselības aprūpes problēma. [3]

I. Fadejeva, M. Tracevskis, J. Karpovs

Rinosinusīts bērniem. Diagnostika, ārstēšana, komplikācijas

Rinosinusīts (RS) ir deguna dobuma un viena vai vairāku blakusdobumu gļotādas iekaisums. Pediatru un ģimenes ārstu praksē bieži jāuzklausa pacientu vecāku sūdzības par izdalījumiem no deguna un klepu. Akūtas respiratoras vīrusu infekcijas zīdaiņiem un bērniem rudens–ziemas periodā tiek diagnosticētas ļoti bieži.

K. Daina

Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts (AD) ir hroniska iekaisīga un recidivējoša ādas slimība. Aprēķini liecina, ka AD skar 25% bērnu un 2–10% pieaugušo ar slimības izplatības dubultošanos vai pat trīskāršošanos pēdējos 30 gados. Slimība ietekmē gan pacienta, gan viņa ģimenes locekļu dzīves kvalitāti, tāpēc ir būtiski piemērot katram pacientam piemērotāko ārstēšanas metodi.

D. Vība, S. Pildava

Sejas nerva neiropātija. Aktualitātes pacienta aprūpē

Sejas nerva neiropātija ir visbiežākā kraniālo nervu slimība. Viens no biežākajiem vienpusējas sejas paralīzes iemesliem ir idiopātiska sejas nerva neiropātija jeb Bella paralīze. Tas ir akūts, parasti vienpusējs, perifērs sejas nerva motorā neirona bojājums ar nezināmu etioloģiju un spontānu izveseļošanos 80–90% gadījumu.

G. Sprudzāns

Mezenhimālas hondrosarkomas retas izpausmes

Mezenhimāla hondrosarkoma ir reta, agresīva hondrosarkomas forma, kas sastāv no primitīvām mezenhimālām šūnām un skrimšļa šūnām. Tā var attīstīties jebkuras lokalizācijas kaulos un mīkstajos audos, bet biežāk skar augšstilba kaulu, žokļu kaulus, ribas un mugurkaulu. Viena no retākajām lokalizācijām, kur konstatēta mezenhimāla hondrosarkoma, ir plauksta. Audzējs biežāk aprakstīts jauniem pacientiem. [1]

A. Vanags, O. Sjomina, A. Āboliņš, T. Bogdanova, I. Štrumfa

Bronhiālās astmas ārstēšana. Kā uzlabot pacientu līdzestību?

Astmas pacienta ārstēšanas mērķis ir laba astmas kontrole. Terapijas iznākumu nosaka pacienta stāvoklis, slimības smagums, izvēlētie medikamenti, inhalācijas paņēmiens un pacienta līdzestība terapijai. Regulāra inhalējamo pretiekaisuma medikamentu lietošana ar bronhodilatatoriem efektīvi novērš simptomus lielākajai daļai astmas pacientu.

Optimists ar raksturu. Juris Tārs

To, ka kļūs par ārstu, Onkoloģijas centra galvas un kakla ķirurģijas nodaļas vadītājs JURIS TĀRS sapratis, būdams 6. klases skolnieks. Nekad nav vairījies darba, vienmēr bijis gatavs uzņemties atbildību. Gada laikā veic ap 250 operāciju, ir ilga pieredze audzēju ārstēšanā. Komplicētas un radikālas operācijas, kādas savulaik uzskatīja par unikālām, tagad ir ikdienas darbs.

K. Strauta

Veselības aprūpes (stūr)akmeņi. Jautājumi 4 eksministriem

Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.

B. Vahere

1995. gada izlaidums. Pārmaiņu skartie

Viņi studēja īpašā laikā. Pārmaiņu laikā. Studijas sāka 1989. gadā — sēžot augstskolas solā, piedzīvoja Latvijas neatkarības atgūšanu, valsts veidošanas prieku un grūtumu. Tas bija arī pārdomu laiks: palikt medicīnā Latvijā, doties laimi meklēt citur pasaulē, bet varbūt pierādīt sevi citā lauciņā.

B. Vahere, D. Ričika