Kas strādās veselības ministra Hosama Abu Meri komandā?
5.septembrī, Saeimai paužot uzticību Evikas Siliņas veidotajam Ministru kabinetam, veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Kādus cilvēkus viņš aicinājis strādāt savā komandā
Veselības ministrs
Ko pirmajās 100 dienās paveikusi veselības ministre?
23. martā aprit 100 dienas kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un kopš veselības ministra amata pienākumus pilda Līga Meņģelsone. Ko ministre paveikusi - lasiet Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
LĪGA MEŅĢELSONE: Kādas pārmaiņas gaidīt veselības nozarē?
Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?
Daniels Pavļuts: ar ģimenes ārstiem panākta vienošanās vakcinācijas jautājumā
Veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē informēja, ka šodienas diskusijā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku panākta vienošanās par resursu piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm, kas veiks vakcināciju pret Covid-19. Vakcinācija ģimenes ārstu praksēs sāksies nākamnedēļ.
Veselības ministra Daniela Pavļuta prioritāte – vakcinācijas tempa kāpināšana
7.janvārī veselības ministra amatā apstiprināts Daniels Pavļuts. 8. janvārī intervijā Latvijas Radio premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka no veselības ministra sagaida vakcinācijas tempa kāpināšanu. Tāpat solīja atbalstu, piešķirot resursus. Tiekot gaidīti ekspertu priekšlikumi.
Veselības aprūpes (stūr)akmeņi. Jautājumi 4 eksministriem
Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.
Veselības ministre Ingrīda Circene iesniegusi demisijas rakstu
Šodien, 7.jūlijā, veselības ministre Ingrīda Circene Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniegusi demisijas rakstu.
Ingrīda Circene: ar savu ģimenes ārstu ir jāsatiekas katram
Izvērtējot iespējas stiprināt primāro veselības aprūpi kā efektīvāko un sabiedrību aptverošāko veselības aprūpes līmeni, palielinot primārās veselības aprūpes lomu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, plānots ieviest principu, ka ģimenes ārstam katrs savas prakses pacients profilaktiskajā vizītē jāsatiek vismaz reizi trijos gados.*
Kas ir aiz sarkanajām līnijām un asinsgaršas mutē? Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis
Piecdesmitgadnieks, taču ar divdesmitgadniekam līdzvērtīgu aizrautību un dzirksti acīs – īpaši, kad runā par lietām, kas paveiktas, saprastas, izdzīvotas, bet vēl jo vairāk – kas plānotas un iecerētas. Apzinās un vārdos nekautrējas uzsvērt savu vērtību un paveikto darbu nozīmīgumu. Demokrātiskā stila vadītājs.
Ingrīda Circene: "Diezgan droši – esmu smagsvars"
Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE
Kurā virzienā Bērnu slimnīcu vedīs jaunā vadītaja Anda Čakša?
Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.
Lasītākais Doctus.lv
Trīs Latvijas universitātes QS pasaules universitāšu reitingā
Universitāšu reitings QS World University Rankings ir viens no pasaules ietekmīgākajiem un visplašāk pazīstamajiem universitāšu reitingiem, kurā šogad izvērtētas 8808 augstskolas. Reitingā iekļautas 1504 augstskolas no 106 valstīm.
Aizcietējumi senioriem. Terapijas iespējas
Gados vecākiem pacientiem aizcietējumi rada izteiktu dzīves kvalitātes pasliktināšanos un negatīvi ietekmē psihisko veselību. Pētījumos konstatēts, ka pacientiem ar aizcietējumiem ir sliktāki fizisko funkciju, psihiskās veselības, vispārējā veselības stāvokļa uztveres un ķermeņa sāpju rādījumi, salīdzinot ar respondentiem bez aizcietējumiem. [1] Šī ir raksta otrā daļa, kur detalizēti apskatītas aizcietējumu ārstēšanas iespējas. Pirmo daļu lasiet Doctus maija numurā.
Mukoaktīvi līdzekļi elpošanas mazspējas gadījumā: vai droša taktika?
Novērots, ka neskatoties uz zemo pierādījumu līmeni par efektivitāti, mukoaktīvi līdzekļi bieži tiek izmantoti ārstēšanā pacientiem ar elpošanas mazspēju. Tāpēc tika veikts daudzcentru atvērta tipa nejaušināts pētījums, iekļaujot kritiski slimus, mehāniski ventilētus pacientus no 16 gadu vecuma, kam ir elpošanas mazspēja un nepieciešams izvadīt sekrētu no elpceļiem.
Dermatoskopija nedermatologiem. Metodes pamati
Klīnicisti (dermatologi, ģimenes ārsti, podiatri utt.) arvien biežāk izmanto dermatoskopiju, [1; 2] lai pieņemtu lēmumus par turpmāko klīnisko rīcību, gan analizējot ādas jaunveidojumus, gan iekaisīgās ādas slimības un ādas stāvokļus. Patologiem papildus iesniegtie dermatoskopiskie attēli sniedz svarīgu ieskatu klīnicista diagnostikas un domāšanas procesā.
Kāpēc sāpes nav jācieš?
Hroniskas sāpes ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma, kas skar būtisku daļu pieaugušo iedzīvotāju visā pasaulē. Epidemioloģiskie dati liecina, ka hroniskas sāpes piedzīvo aptuveni piektdaļa pieaugušo, un to izplatība daudzviet pieaug. [1] Saskaņā ar ASV Nacionālā veselības intervijas pētījuma (NHIS) 2023. gada datiem, 24,3 % pieaugušo ir hroniskas sāpes, bet 8,5 % — augstas ietekmes hroniskas sāpes, kas regulāri ierobežo ikdienas vai darba aktivitātes. [2] Var salīdzināt ar 2019. gadu, kad hroniskas sāpes tika konstatētas 20,4 % pieaugušo, attiecīgi četru gadu laikā noticis 3,9 procentpunktu jeb aptuveni 19 % relatīvs pieaugums. [2]
Nozares
A
- Alergoloģija 59
- Algoloģija 95
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 34
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 225
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 409
F
- Farmācija 78
- Farmakoloģija 219
- Fitoterapija 11
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 19
- Ģimenes medicīna 387
H
- Hematoloģija 7
- Hepatoloģija 59
I
- Imunoloģija 21
- Infektoloģija 332
- Internā medicīna 33
K
- Kardioloģija 614
Ķ
- Ķirurģija 227
L
M
N
- Narkoloģija 48
- Neatliekamā medicīna 37
- Nefroloģija 80
- Neiroloģija 459
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 100
- Onkoloģija 299
- Otorinolaringoloģija 90
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 261
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 310
- Psihosomatika 43
- Pulmonoloģija 173
R
S
- Sabiedrības veselība 389
- Sporta medicīna 19
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 113
- Uzturzinātne 119