Kas strādās veselības ministra Hosama Abu Meri komandā?
5.septembrī, Saeimai paužot uzticību Evikas Siliņas veidotajam Ministru kabinetam, veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Kādus cilvēkus viņš aicinājis strādāt savā komandā
5.septembrī, Saeimai paužot uzticību Evikas Siliņas veidotajam Ministru kabinetam, veselības ministra amatā tika apstiprināts Hosams Abu Meri. Kādus cilvēkus viņš aicinājis strādāt savā komandā
23. martā aprit 100 dienas kopš Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas un kopš veselības ministra amata pienākumus pilda Līga Meņģelsone. Ko ministre paveikusi - lasiet Veselības ministrijas sagatavotajā ziņojumā.
Saruna ar veselības ministri LĪGU MEŅĢELSONI notiek dienā, kad 2023. gada valsts budžeta projekts ādas portfelī aizceļo uz Saeimu. Veselības nozares budžets šogad ir 1,6 miljardi eiro, prioritārajiem pasākumiem jeb papildus plānoti 85,8 miljoni eiro pretēji Sabiedrības veselības pamatnostādnēs ierakstītajiem 306 miljoniem eiro. Tādējādi finansējums, kas Covid laikā veselības nozarei bija 5 % no IKP, slīd atpakaļ uz 4 %. Ko nozarei gaidīt šādos apstākļos?
Veselības ministrs Daniels Pavļuts preses konferencē informēja, ka šodienas diskusijā ar Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidenti Sarmīti Veidi un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāju Līgu Kozlovsku panākta vienošanās par resursu piešķiršanu ģimenes ārstu praksēm, kas veiks vakcināciju pret Covid-19. Vakcinācija ģimenes ārstu praksēs sāksies nākamnedēļ.
7.janvārī veselības ministra amatā apstiprināts Daniels Pavļuts. 8. janvārī intervijā Latvijas Radio premjers Krišjānis Kariņš sacīja, ka no veselības ministra sagaida vakcinācijas tempa kāpināšanu. Tāpat solīja atbalstu, piešķirot resursus. Tiekot gaidīti ekspertu priekšlikumi.
Kad uz sarunu aicinājām pēdējo gadu veselības ministrus (netika izvēlēti tie, kas pārstāv pašreizējos politiskos spēkus 12. Saeimas vēlēšanās vai strādā Veselības ministrijā), divi bijušie ministri atteicās atbildēt. Eksministru viedokļi šķita interesanti ne tāpēc, ka pēc kaujas visi gudri, bet tāpēc, ka viņi pabijuši nozares “virtuvē” un, pakāpjoties malā, nav jālaipo un secinājumi ir gana personiski izdzīvoti.
Šodien, 7.jūlijā, veselības ministre Ingrīda Circene Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai iesniegusi demisijas rakstu.
Izvērtējot iespējas stiprināt primāro veselības aprūpi kā efektīvāko un sabiedrību aptverošāko veselības aprūpes līmeni, palielinot primārās veselības aprūpes lomu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī uzlabojot primārās veselības aprūpes kvalitāti, plānots ieviest principu, ka ģimenes ārstam katrs savas prakses pacients profilaktiskajā vizītē jāsatiek vismaz reizi trijos gados.*
Piecdesmitgadnieks, taču ar divdesmitgadniekam līdzvērtīgu aizrautību un dzirksti acīs – īpaši, kad runā par lietām, kas paveiktas, saprastas, izdzīvotas, bet vēl jo vairāk – kas plānotas un iecerētas. Apzinās un vārdos nekautrējas uzsvērt savu vērtību un paveikto darbu nozīmīgumu. Demokrātiskā stila vadītājs.
Uz Doctus jautājumiem par politiķu kabineta domāšanu, par to, kādus "jostas savilkšanas" pasākumus nākamgad var sagaidīt mediķi un par izredzēm uz papildu finasējumu nozarei atbild veselības ministre INGRĪDA CIRCENE
Uz Doctus jautājumiem par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības nākotni, savstarpējās pazīšanās ētiskiem konfliktiem un sadarbību ar ģimenes ārstiem atbild pediatre un psihoterapeite ANDA ČAKŠA, kura konkursa rezultātā 2011. gada 18. jūlijā tika iecelta par Bērnu slimnīcas valdes priekšsēdētāju.
Pirmajā dzīves gadā autiņu dermatīts skar līdz pat 50—70 % bērnu. [1] Autiņbiksīšu dermatīts parasti ir viegli noritošs, pašlimitējošs stāvoklis, kam nepieciešama minimāla iejaukšanās. Dažas no ārstēšanas metodēm ietver ādas kopšanu, atbilstošu higiēnu un izvairīšanos no jebkādām kairinošām vielām.
Secināts, ka intracelulārs histamīna sastāvs bazofilajos leikocītos nenorāda uz ātru, atliktu, vēlīnu vai neeksistējošu atbildes reakciju uz hroniskas spontānas nātrenes (HSN) ārstēšanu ar omalizumabu. Nav iespējams paredzēt arī ārstēšanas ilgumu.
Mentālā veselība ir garīgās labsajūtas stāvoklis, kas ļauj cilvēkam tikt galā ar dzīves stresu, realizēt savas spējas, labi mācīties un strādāt, kā arī dot ieguldījumu sabiedrībā — tā definē Pasaules Veselības organizācija (PVO). [1] Šī definīcija uzsver, ka mentālā veselība nav tikai traucējumu neesamība, bet funkcionāla veselība dzīves kontekstā.
Šķērsgriezuma aptauja parādīja, ka sociālie mediji bieži ietekmē ārstēšanas lēmumus bērniem un jauniem pieaugušajiem ar alopēciju, taču tieši patērētājiem paredzētie ārstēšanas līdzekļi bija saistīti ar nevienmērīgu efektu, zemu apmierinātību un atsevišķos gadījumos arī blaknēm.
Pilnvērtīgs un kvalitatīvs miegs ir ārkārtīgi būtisks labas veselības priekšnosacījums, savukārt miega medicīna jeb somnoloģija ir atsevišķa medicīnas nozare, kas strauji attīstās gan Latvijā, gan pasaulē. Pēdējos pāris gados arvien biežāk tiek publicēti pētījumi, kas pierāda nepietiekama un nekvalitatīva miega negatīvo ietekmi dažādu neiroloģisko slimību procesos, demonstrējot miega un neiroloģisku slimību divvirzienu saistību. Šajā rakstā divās daļās tiks uzskaitīti biežāk sastopamie miega traucējumi dažu neiroloģisku slimību gadījumos.