Latvijas bērnu fiziskās sagatavotības rādītāji

2004. gadā Pasaules Veselības organizācija apstiprināja Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības globālo stratēģiju, pirmo reizi sasaistot kopā divas prioritāras lietas, kas visvairāk ietekmē visas sabiedrības veselību – fizisko aktivitāti un uzturu. Uzsvērts, ka mazkustīgums un neveselīgs uzturs ir vadošie neinfekciozo slimību izraisošie faktori, iekļaujot sirds asinsvadu slimības, 2.tipa cukura diabētu, atsevišķas vēža formas, tā būtiski ­iespaidojot globālos slimību, invaliditātes un mirstības rādītājus. Fiziskā aktivitāte ir noteicošā indivīdu fiziskās un garīgās veselības nodrošināšanai. Savukārt Veselības veicināšanas aģentūras pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā pusei Latvijas bērnu nav pietiekošas fiziskās aktivitātes.

Dzīve ir mūžam mainīga, laika gaitā tā saistās ar izaugsmi sabiedrībā un attiek­smes izmaiņām pret dažādām mūsu dzīves sfērām - sociālo, ekonomisko, psiholoģisko, emocionālo, garīgo, fizisko un intelektuālo. Tā ir mijiedarbība ar ārējo pasauli. Veselība ir mūsu ikdienas dzīves pamats, kas nodrošina sociālās, personiskās un fiziskās spējas. Laba veselība dod iespēju būt aktīviem sabiedrībā un sekmē tās kulturālu, sociālu un ekonomisku uzplaukumu.

Mūsdienās industrializācijas, urbanizāci­jas, ekonomiskās attīstības un tirgus globalizā­cijas rezultātā izmainījies cilvēku dzīves stils, kas, savukārt, ietekmē veselību un saslimstības rādītājus, priekšplānā izvirzot neinfekciozās slimības. Kā minēts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2002.gada ziņojumā, 60% no visiem nāves gadījumiem un 47% no visiem slimību gadījumiem pasaulē iemesls ir tieši neinfekciozās slimības; prognozē, ka līdz 2020.gadam šie skaitļi varētu attiecīgi pieaugt līdz 73 un 60%. [1] 

Fiziskā aktivitāte nosaka patērēto enerģiju, tādējādi ir vitāli svarīga enerģijas balansa uzturēšanai un svara kontrolei. Fiziskā aktivitāte samazina saslimstību ar sirds un asinsvadu slimībām un diabētu, sniedz ievērojamu ieguldījumu citu slimību profilaksē, ne tikai tām, kas saistītas ar lieko svaru un aptaukošanos. Fiziskai aktivitātei ir ievērojama ietekme metaboliskā sindroma gadījumā. Piemēram, fiziskā aktivitāte samazina asinsspiedienu, paaugstina augsta blīvuma lipoproteīnu holesterīna līmeni, uzlabo glikozes kontroles mehānismu cilvēkiem ar lieko svaru pat tad, ja nav redzama svara zuduma, samazina resnās zarnas un krūts vēža iespējamību. [2]  

Paradumi veidojas bērnībā. Bērni un jaunieši, kuri ir fiziski aktīvi, iesaistījušies kādā sporta veidā un ir aizrāvušies ar to, izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti. Fiziska slodze, ierasts, patīkams sporta veids palīdz atbrīvoties no dienā uzkrātā stresa nelabvēlīgās ietekmes, iegūt pozitīvas emocijas, uzlabot pašsajūtu. Bērnu un jauniešu iesaistīšana sporta nodarbībās nodrošina valsts pārstāvību augsta līmeņa sporta sacensībās - pasaules čempionātos, Olimpiskajās spēlēs - un iepriecinās līdzjutējus, izcīnot medaļas, tādējādi veicinot arī sportiska noskaņojuma uzturēšanu sabiedrībā.

PVO eksperti atzinuši: lai nākotnes cilvēkam būtu teicama veselība, bērniem ieteicams nodarboties ar fiziskiem vingrinājumiem vienu stundu katru dienu. [3] 

Kā liecina Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums (2001./2002. [4]) ieteiktais fiziskās aktivitātes līmenis (viena stunda mērenas intensitātes fiziskā aktivitāte katru dienu) netiek sasniegts: meitenes 11 gadu vecumā vidēji 30,8% gadījumu nodarbojas vienu stundu un vairāk dienā visas nedēļas garumā ar fiziskām aktivitātēm, 13 gadu vecumā - 21,5% gadījumu un 15 gadu vecumā - 18% gadījumu. Zēnu fiziskā aktivitāte ir lielāka: zēni 11 gadu vecumā vidēji 40,5% gadījumu nodarbojas vienu stundu un vairāk dienā visas nedēļas garumā ar fiziskām aktivitātēm, 13 gadu vecumā - 38,1% gadījumu un 15 gadu vecumā - 33,6% gadījumu. Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā pusei respondentu nav pietiekošas fiziskās aktivitātes.Vispārējās fiziskās sagatavotības rādītāji skolēniem (%)

Fiziskās sagatavotības novērtējums

Fiziskā sagatavotība kā veselības parametrs ir objektīvāks par fiziskās aktivitātes rādītājiem. [5] Fiziskās sagatavotības raksturošanai Sporta medicīnas valsts aģentūra (SMVA) pielieto EUROFIT metodi, kas ir standartizēta un zinātniski pamatota. Tas ir testu komplekss, kas sastāv no antropometrisko rādītāju, motorās gatavības un kardio-respiratoro spēju noteikšanas testiem. Metodi ieteikusi Eiropas Padomes Fiziskās attīstības komiteja, lai iegūtu informāciju par bērnu un jauniešu fizisko attīstību, fiziskajām un funkcionālajām spējām, kā arī noteiktu fiziskās sagatavotības līmeni valstī.

SMVA sporta ārsti nosaka un novērtē fizisko sagatavotību, kā arī kustību un balsta aparātu:

  • bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi līdz 17 gadu (ieskaitot) vecumam padziļināto profilaktisko medicīnisko pārbaužu ietvaros iestādē un izbraukumos Latvijas rajonu profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs un sporta klubos,
  • vispārizglītojošo mācību iestāžu skolēniem līdz 17 gadu (ieskaitot) vecumam un pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem 6-7 gadu vecumā

saskaņā ar minēto iestāžu vadītāju rakstiskiem pieteikumiem, un sniedz ieteikumus bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmeņa paaugstināšanai un pareizas stājas veidošanai saistībā ar speciāliem un vispārattīstošiem vingrinājumiem veselības profilaksē. Latvijā šie pasākumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.

2004. gadā ar EUROFIT metodi kopā tika pārbaudīti 17 271 bērni, sportisti un bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi, bet 2005. gadā atbilstoši 13 054 bērni (4 019 jeb 30,8% meiteņu un 9 035 jeb 69,2% zēnu). Fiziskās sagatavotības rādītāji tiek izvērtēti atbilstoši SMVA izstrādātām nacionālām skalām (attēls). Fiziskās veselības vērtējums zēniem un meitenēm praktiski neatšķiras. Procentuāli pa gadiem samazinājies bērnu un jauniešu skaits, kuru fiziskā sagatavotība ir vidēja, un palielinājies to skaits, kuru fiziskās sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. 2005.gadā vairāk nekā pusei bērnu un jauniešu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa vai zemā līmenī, kas ir nepietiekama.

Pēc Sporta medicīnas valsts aģentūras datiem, meitenēm ir laba lokanība, bet zēniem labāki ir ar spēka vingrinājumiem saistītie rādītāji. Kardio-respiratorās spējas ir nepietiekamas, sevišķi meitenēm (1.tabula).Kardio-respiratoro spēju novērtējums 2004.gadā (%)  atkarībā no fiziskās slodzes

Fiziskā sagatavotība ievērojami uzlabojas, ja tiek nodrošinātas papildu fizisko nodarbību iespējas, tās ir augstākas sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (2.tabula), kas vēlreiz norāda uz nepieciešamību vairāk iesaistīt skolēnus sporta nodarbībās. EUROFIT metodes novērtējuma sadalījums atkarībā  no fiziskās slodzes 2005.gadā

Veselības aprūpe sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi

Atbilstoši 2006.gada Ministru kabineta noteikumiem „Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība" SMVA sporta ārsti reizi gadā sportistiem un bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi (trenējas papildus sporta klubos, bet nepiedalās sporta sacensībās) veic padziļinātās profilaktiskās medicīniskās pārbaudes. [6] Pēc padziļināto profilaktiski medicīnisko pārbaužu rezultātiem bērni ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportisti tiek iedalīti sekojošās veselības grupās:

  • I grupa - veseli, fiziski attīstīti un funkcionāli sagatavoti sportisti, kas trenējas pēc treniņu plāna, bez ierobežojumiem;
  • II grupa - praktiski veseli, kuriem ir nelielas novirzes veselībā, t.sk. nepareiza stāja, bet ir funkcionāli labi sagatavoti, trenējas pēc treniņu plāna, ievērojot un izpildot attiecīgus sporta ārsta norādījumus un ieteikumus;
  • III grupa - novirzes veselībā, t.sk. ar skoliotisko slimību, funkcionāli vāji sagatavoti, ilgstošs treniņu pārtraukums slimības dēļ, trenējas pēc individuāla nodarbību plāna, pastāvīgā sporta ārsta uzraudzībā;
  • IV grupa - izteiktas novirzes veselībā, funkcionāli vāji sagatavoti, netrenējas, nepieciešama medicīniskā rehabilitācija, ietverot tajā arī funkcionālo spēju atjaunošanu ar dozētām fiziskām slodzēm.

2005.gadā padziļināto profilaktisko medicīnisko pārbaužu laikā no visiem pārbaudītajiem bērniem ar paaugstinātu fizisko slodzi un sportistiem:

  • I veselības grupā tika iedalīti 3,3%,
  • II veselības grupā - 73,8%,
  • III veselības grupā - 22,3%,
  • IV veselības grupā - 0,6%.

Laika posmā no 2001. līdz 2005.gadam samazinājies sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi skaits, kuri ir pilnīgi veseli, no 12,0% līdz 3,3 % un ievērojami pieaudzis to skaits, kuri iedalīti III veselības grupā - no 9,5% līdz 22,0%. II veselības grupā iedalīto audzēkņu skaits paliek praktiski nemainīgs. III grupā iedalīto sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi skaits pieaug galvenokārt tādēļ, ka nepieciešams precizēt klīnisko diagnozi vai ir vērojama vāja funkcionālā sagatavotība.

Rekomendācijas fiziskai aktivitātei atbilstoši vecuma grupai

PVO iesaka indivīdiem iesaistīties fiziskās nodarbībās ar optimālām fiziskām slodzēm visā dzīves garumā. Nepieciešamas dažādas fiziskās aktivitātes un to veidi veselības rādītāju sasniegšanai un vispusīgai ķermeņa attīstībai. Ikdienā jābūt vismaz 30 minūšu garai, regulārai, vidējas intensitātes fiziskajai aktivitātei, bet optimāli labas veselības saglabāšanai tā nepieciešama vienas stundas garumā.

Jāatzīmē, ka fiziskās nodarbes būs derīgs, drošs, saistošs un ekonomiski pamatots fizisko veselību veicinošs līdzeklis tikai tad, ja fiziskā slodze atbildīs katra organisma fiziskajām un funkcionālām spējām. Svarīgi noteikt katram bērnam fiziskās sagatavotības rādītājus un tikai tad piemērot atbilstošu slodzes līmeni.

Katram vecuma posmam ir atšķirīgs fiziskās slodzes līmenis, kas saistīts ar bērna fizisko attīstību (3.tabula).Bērna fiziskās slodzes un bērna attīstības kopsakarības

Nobeigums

Sporta medicīnas valsts aģentūra veic sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, kustību un balsta aparāta izvērtējumu, antidopinga pasākumus, fiziskās sagatavotības pētījumus iedzīvotājiem, īpaši bērniem un pusaudžiem, sniedz ieteikumus optimālām fiziskām slodzēm un pareizas stājas veidošanai sadarbībā ar primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kā arī veic metodisko un izglītojošo darbu sporta medicīnas un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpes jomā. Aprūpē iesaistīti sporta ārsti, rehabilitācijas ārsti, fizioterapeiti, masieri un citas ārstniecības personas.

Citējot Hipokratu: "Visas ķermeņa daļas, kurām ir veicama kāda funkcija, ja tās tiek vidēji intensīvi lietotas un vingrinātas darbībām, kurām tās pieradušas, tādējādi kļūst veselas, labi attīstītas un noveco lēnām, bet, ja tās nelieto un atļauj stāvēt dīkā, tās viegli pakļaujas slimībām, attīstās ar defektiem un ātri noveco."

Literatūra

  1. The world health report 2002. Reducing risks, promoting healthy life. Geneva, World Health Organization, 2002.
  2. World Health Organization. Global Strategy on Diet, Physical Activity and Health, 2004.
  3. Mauriņa L. Fiziskās aktivitātes kardioloģijā. 2005. Nacionālais apgāds, Rīga.
  4. Veselības veicināšanas valsts aģentūra. ­Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums 2001/2002., 2004, Rīga.
  5. Suni J., Oja P. et al. Health-related fitness test battery for adults: aspects of reliability//Arch Phys Med Rehabil, 1996; 77: 399-405.
  6. Ministru kabineta noteikumi Nr.195, Rīgā 2006.gada 14.martā.
  7. WHO: global strategy on diet, physical activity and health (http://www.who.int/dietphysicalactivity/strategy/eb11344/strategy_english_web.pdf)

 

Uz augšu ↑