Mutes veselības riska faktori

Mutes saslimšanas ir viena no četrām visdārgākajām ārstējamām saslimšanām industriālajās valstīs. Slikta mutes veselība izraisa sāpes, ciešanas, košanas funkcijas zaudējumu un dzīves kvalitātes zudumu. Šajā rakstā par mutes veselības profilakses pasākumu politiku un profilaktiskās zobārstniecības saistību ar kopējo riska faktoru pieeju.

Mutes veselības profilaktiskais efekts - daudzu gadu pašaprūpes rezultāts

Veselība nav pašmērķis. Veselība ir līdzeklis, kas ļauj katram indivīdam pilnvērtīgāk īstenot savas iespējas, tāpēc veselību sauc par dzīves kvalitāti. Ir ļoti būtiski veicināt pozitīvu attieksmi pret savu un apkārtējo veselību. Īpaši jāuzsver - vēlamais mutes veselības profilaktiskais efekts ir panākams tikai ar paša indivīda gribu un piedalīšanos. Tas ir daudzu gadu pašaprūpes rezultāts. Būtiski panākt, lai ikviens tiktu informēts par iespējām, kā rūpēties pašam par savu veselību - turklāt visas dzīves garumā. Vispirms ģimenē uzzina, kā rūpēties par savu zobu veselību, pēc tam šīs funkcijas turpina bērnudārza un skolas personāls. Veselības mācības galvenais uzdevums ir ietekmēt skolēnu attieksmi.

Lielākā daļa pasaules attīstīto valstu ar profilakses stratēģiju ir guvušas ievērojumus rezultātus kariesa intensitātes un periodonta saslimšanu izplatības mazināšanā. Katrai valstij jābūt savai profilakses stratēģijai, jo nevienam nebūs tik daudz līdzekļu, lai nemitīgi tos ieguldītu tikai slimību ārstēšanā.Mutes veselības riska faktori

Kariesa izplatības un intensitātes mazināšanās iemesls industriālajās valstīs ir saistīts ar veselības veicināšanu, nevis ar zobārstniecības pakalpojumu augstvērtīgu nodrošinājumu. Plašs sistēmas un lokālo fluorīdu (īpaši zobu pastu), silantu lietojums ievērojami mazinājis kariesa intensitāti Eiropā un arī Latvijā.

Epidemioloģiskie pētījumi Latvijā ir pierādījuši ievērojamu kariesa intensitātes mazināšanos (40-50%) bērniem un jauniem cilvēkiem, taču vidējās un vecākās paaudzes grupām šie rādītāji nav mainījušies arī saistībā ar mutes higiēnas iemaņām. Pozitīva dinamika - divas reizes dienā zobus ar fluorīdus saturošām zobu pastām tīra 50-60% bērnu un jauniešu. Pieaugušie vīrieši Latvijā to dara 30% gadījumu, pieaugušās sievietes - 52% gadījumu, liecina 2006. gada dati.

Visiem profilakses pasākumiem ir vajadzīgas ekonomiskas, sociālas un politiskas stratēģijas, lai nodrošinātu to vienlīdzīgu izmantojumu un efektivitāti. Vienlīdzīga profilakses ārstniecisko pakalpojumu pieejamība ir problēma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām arī Eiropā.

Bērni un pieaugušie ar īpašām vajadzībām saistībā ar medicīniskām problēmām, fiziskiem un attīstības traucējumiem vai psiholoģiskiem stāvokļiem:

  • fiziskie invalīdi, kam ir grūtības zobārstniecības pakalpojumu pieejamībā, cilvēki ar grūtībām mācīties, nekontrolējamām kustībām;
  • pacienti, kam ir bailes no zobārsta;
  • cilvēki, kam ir smagas vispārējas saslimšanas (ārstēšana zobārstniecībā var saistīties ar risku);
  • cilvēki, kas saņem kādu specifisku ārstēšanas kursu (apstarošana, ķīmijterapija, cukuru saturoši medikamenti).

Veselības veicināšanas politika

Veselības veicināšana nozīmē veidot veselību veicinošu politiku, kas rada atbalstošu apkārtējo vidi, stiprinot sabiedrības darbību, attīstot katra indivīda iemaņas un pārorientējot veselības aprūpes pakalpojumus.

Divu galveno mutes saslimšanu - kariesa un periodonta - saslimšanu iemesli ir diētas pārkāpumi, netīrība un tabaka. Mutes gļotādu saslimšanu, mutes vēža, apakšžokļa locītavas funkcijas traucējumu un sāpju iemesli saistīti ar tabaku, alkoholu un stresu. Zobu traumu iemesli ir dažādi negadījumi. Tā kā šie iemesli ir kopīgi daudzām hroniskām saslimšanām, ir racionāli izmantot kopējo riska faktoru pieeju.

Riska faktoru koncepcija labi jāzina veselības aprūpes un izglītības sistēmas dar bi nie kiem. Piemēram, neveselīgs un nesabalansēts uzturs iespaido sirds-asinsvadu sli mību, diabēta, aptaukošanās, vēža rašanās un arī mutes saslimšanu (kariesa) pieaugumu.

Veselības aprūpes darbiniekiem kopīgi jāizstrādā dzīvē īstenojama veselīga uztura politika. Zobārstniecības profesionāļu ieteikums - samazināt našķošanās skaitu starp ēdienreizēm!

Savukārt tabakas lietošana izraisa sirds-asinsvadu, elpošanas un citu sistēmu saslimšanas, kā arī iespaido mutes veselību. Pretsmēķēšanas programmas un kampaņas vajadzētu plānot, integrējot dažādu jomu speciālistus.

Zobu traumas skar vidēji katra piektā bērna piena un pastāvīgos zobus. Šai stratēģijai jānovērš nelaimes gadījumi. Jāatceras, cik Latvijā augsts bērnu traumatisma risks!

Globālā mutes veselības programma XXI gadsimtam

Pamatojoties veselības veicināšanas politikā un kopējo riska faktoru pieejā, Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2003. gadā izstrādāja Globālo mutes veselības programmu XXI gadsimtam, kā galvenās tēmas izvirzot:

  • mutes veselība un fluorīdi;
  • diēta, uzturs un mutes veselība;
  • tabaka un mutes veselība;
  • mutes veselība caur Veselību veicinošām skolām;
  • mutes veselība un jaunatne;
  • mutes veselības uzlabošana vecākiem cilvēkiem;
  • mutes veselība, vispārējā veselība un dzīves kvalitāte;
  • HIV, AIDS un mutes veselība;
  • zinātne mutes veselības izvērtēšanā;
  • pierādījumos balstīta mutes veselības politika, tās mērķu noformēšana.

Profilaktiskā zobārstniecība saistībā ar kopējo riska faktoru pieeju

Pēdējo gadu laikā mutes saslimšanas aplūko ciešā saistībā ar kopējo riska faktoru pieeju. Šādu pieeju īpaši atbalsta PVO, kas uzskata, ka pamatgrupa maināmajiem riska faktoriem ir kopīga daudzām hroniskām saslimšanām un traumām.

Četrām izplatītākajām neinfekciozajām saslimšanām (sirds-asinsvadu slimībām, diabētam, vēzim, hroniskām plaušu slimībām) ir tie paši kopējie riska faktori kā mutes saslimšanām, un tie ir profilaktiski novēršami riska faktori, kas saistīti ar dzīvesveidu.

Piemēram, ēšanas paradumi ir nozīmīgi hronisku saslimšanu attīstībā un ietekmē arī zobu kariesa un zobu eroziju attīstību. Smēķēšanas paradumi ir visaptverošs ienaidnieks gan attiecībā uz daudzām hroniskām vispārējām saslimšanām, gan periodonta saslimšanām.

Daudzu vispārējo saslimšanu simptomi manifestējas mutē, palielinot risku mutes saslimšanām, kas savukārt ir riska faktors daudziem vispārējiem veselības stāvokļiem.

Vispārējo saslimšanu izpausmes mutē

  • Infekcijas slimības (piemēram, akūts herpētisks gingivo - stomatīts, kārpas, HIV infekcija).
  • Endokrīnās sistēmas saslimšanas (piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas, dzimumdziedzeru funkciju traucējumi).
  • Hematoloģiskas saslimšanas (piemēram, leikoze, anēmijas, B12 dzelzs deficīta anēmija).
  • Hipo- un hipervitaminozes.
  • Kuņģa-zarnu trakta saslimšanas.
  • Sirds-asinsvadu sistēmas saslimšanas.
  • Nieru saslimšanas.

Smaga periodonta saslimšana ir saistīta ar diabētu (un tiek uzskatīta par vienu no sešām diabēta komplikācijām).

Sirds-asinsvadu saslimšanas, trieka, vēzis, diabēts un hroniskas plaušu saslimšanas veido pusi cilvēku nāves cēloņu pasaulē: aprēķināts, ka nākamo desmit gadu laikā 350 miljoni cilvēku nomirs no šīm saslimšanām. Ja šo saslimšanu izplatību varam samazināt par 2%, tiks glābti 36 miljoni cilvēku.

Iegūstot arvien vairāk pierādījumu par savstarpējo saistību starp mikrobiem, kas izraisa periodonta saslimšanas un arī vissmagākās slimības (koronāro sirds-asinsvadu slimību, trieku un priekšlaicīgas dzemdības), profilaktiskās zobārstniecības pasākumi iegūst lielu nozīmi vispārējā slimību novēršanā.

Mutes baktērijas var nonākt asinsritē un izplatīties citās ķermeņa daļās. Zinātniskie pētījumi ASV apstiprinājuši, ka cilvēkiem ar periodonta saslimšanām biežāk diagnosticē sirds saslimšanas.

Baktērijas no zobu aplikuma var nonākt asinritē caur mikročūlām un ceļot pa visu ķermeni. Grūtniecības laikā pieaugot hormonālai aktivitātei, smaganas vieglāk asiņo. Nopietnas periodonta infekcijas var izraisīt dažādas grūtniecības komplikācijas, kā arī priekšlaicīgas dzemdības.

Profilaktiskā zobārstniecība un novecošana

Profilaktiskām aktivitātēm jābūt saistītām ar kopējo riska faktoru pieeju. Zobārstiem jāsadarbojas ar citu medicīnas nozaru profesionāļiem, kas nodarbojas ar cilvēku liekā svara novēršanu, koronāro sirds saslimšanu un citu ar dzīvesveidu saistītu slimību ārstēšanu.

Cilvēkam novecojot, pieaug iespēja saslimt ar vēzi, kardiovaskulārajām saslimšanām, osteoporozi, diabētu, infekcijas slimībām. Novecošanās process tiešā vai netiešā veidā paaugstina risku mutes saslimšanām: sliktai mutes higiēnai, zobu zaudējumam, nopietnām periodontoloģiskām problēmām mutē, paaugstinātai kariesa intensitātei (saknes kariess), kraniofaciālām sāpēm, apakšžokļa locītavas stāvokļa izmaiņām, priekšvēža un vēža situācijām, halitozei, samazina siekalu izdalīšanos mutē.

Pasaulē maz pieejama informācija par reālām profilakses programmām, kas kontrolētu mutes saslimšanas vecākiem cilvēkiem saistībā ar kopējo riska faktoru pieeju.

Ieteicamā riska faktoru pieeja mutes veselības veicināšanā

  • PVO stratēģijas, lai uzlabotu mutes veselību vecākiem cilvēkiem.
  • Mutes veselības politika:
    • integrēta hronisko saslimšanu profilakse,
    • veselības veicināšana.
  • Mutes veselības aprūpe.
  • Personāla apmācība vecāku cilvēku aprūpei.
  • Zinātniskie pētījumi.

Nākotnes sadarbības uzdevumi Latvijā

Mutes veselības veicināšanas labad turpmāk jāuzsver nevis ārstēšanas pakalpojumi, bet gan profilakse. Aicinājums veicināt mutes veselību un laikus novērst problēmas attiecas arī uz gados veciem cilvēkiem, kas līdz šim tika atstāti ārpus veselības aprūpes sistēmas.

Zobārstniecības komandai būs jāmācās sadarboties ar citiem veselības aprūpes nozares profesionāļiem, kam savukārt būs jāatzīst zobārstniecības komanda par neatņemamu daļu vispārējās veselības veicināšanā.

Medicīnas speciālistiem jābūt zinīgiem, jāizprot pārmaiņu nepieciešamība, jābūt gataviem darboties komandā, jo mērķi visiem ir kopīgi.

Literatūra

  1. Brinkmane A., Senakola E. Mutes veselības mācību programma skolotājiem un skolu māsām. AML SI Mutes Veselības centrs, Landmark, Rīga, 2001; 1-48, krāsains pielikums 1-7.
  2. Daly B., Watt R., Batchelor P., Treasure E. Essential Dental Public Health. Oxford University Press 2002, 135-181.
  3. Nitschke I., Muller F. The impact of Oral Health on the Quality of life in the Ederly. Oral Health Prev Dent 2004, 2: Supplement 1: 271-275.
  4. Petersen P. E., Bourgeois D., Ogawa H. et al. The global burden of oral diseases and risks to oral health. Bull WHO 2005, 83: 661-669.
  5. Senakola E., Brinkmane A. Dentistry in         Latvia - developments since 1995. FDI World 2000; 4: 21-23.
  6. Schwarz E. Global aspects of preventive dental care. Int Dent I 2007, 57: 209-215.
  7. Sheiham A., Wat R. G. The Common Risk Factor Approach: a rational basis for promoting oral health. Community Dent Oral Epidemiol 2000, 28: 399-406.

 

Uz augšu ↑