Dabas sabiedrotais – ēteriskās eļļas

Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.

Viena no vissenākajām ārstniecības metodēm

Liecības par ēterisko eļļu izmantošanu atrodamas jau apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu - Senajā Ēģiptē priesteri tās izmantoja reliģiskās ceremonijās. Izrakumi piramīdās atklājuši, ka blakus iebalzamētiem faraoniem stāvējuši milzu podi ar vīraka ēterisko eļļu. Un - šīs eļļas spējot darboties arī mūsdienās! Vēlāk Indijā aromterapija tika ierakstīta vēdās, ir aprakstīts vairāk nekā 700 augu ēterisko eļļu īpašību.Liene Āķīte

Vēstures avotos arī lasām - mēra laikā laupītāji, kas sirojuši slimību izpostītajās mājās, nav bijuši uzņēmīgi pret infekciju. Kad laupītāju bandas notvertas, izrādījies - viņi bija lietojuši rozmarīna un kadiķa ēteriskās eļļas!

Tiesa, pats nosaukums "aromterapija" radies pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, kad franču ķīmiķis Renē Moriss Gatfoss, eksperimentējot savā laboratorijā, apdedzināja roku un, lai mazinātu sāpes, nejauši iemērca to traukā, pildītā ar lavandas eļļu. Gatfosa roka sadzija daudz ātrāk nekā parasti, un nepalika rētas.

Kā darbojas ēteriskās eļļas?

Eļļas organismā nokļūst divējādi: caur elpošanas ceļiem un ādu. Aromterapijā pazīst vēl trešo veidu - iekšķīgu lietošanu, kas īstenojama aromterapeita uzraudzībā.

Ēteriskās eļļas sastāv no aktīviem daudzkomponentu organiskiem savienojumiem, tiem ir ļoti mazs molekulārais svars, un organisms pats izvēlas tieši to, kas viņam ir nepieciešams. Eļļas pakārtojas organisma vajadzībām - pieslēdzas tieši tur, kur tas ir nepieciešams, spēj iekļauties jebkurā sistēmā, bet nevajadzīgās vielas tiek izvadītas no organisma caur ādu, zarnu traktu, plaušām. Ēteriskās eļļas ļoti aktīvi iedarbojas uz coccus (aktīvāk uz Gram-pozitīvajiem kokiem - stafilokokiem, streptokokiem) - sagrauj coccus šūnas membrānu, eļļas sarauj vīrusa ķēdes struktūru, burtiski to saārdot, kā arī stimulē imūnsistēmas darbību. To veicina eļļās esošie aldehīdi, pinēni, monoterpēni, seksvilerpēni, spirti, fenoli, ketoni.

No kurienes ēteriskajām eļļām šīs zināšanas? Dzīves laikā augs nepārtraukti cīnās par eksistenci: ar kukaiņiem, ar iedarbību no blakus augiem. Tādējādi eļļās informācija par cīniņu ar ienaidniekiem un - vēl svarīgāk - par dzīvotspējas stimulēšanu ir burtiski iekodēta.

Vēl ļoti būtiski, ka eļļas nestrādā tikai fiziskā plāksnē: kad tās caur ožu nokļūst smadzenēs, tad iedarbojas arī psihoemocionālā līmenī.

Neaizstāj klasisko medicīnu, bet palīdz saudzēt

Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, tā ir papildu līdzeklis, lai uzlabotu pašsajūtu, mazinātu trauksmes un stresa ietekmi, nomierinātu vai uzmundrinātu, palīdzētu sakārtot domas un ķermeņa darbību. Ēterisko eļļu lielākā vērtība - simtprocentīgs dabiskums, kas neizsauc negatīvus blakus iedarbības procesus lietošanas laikā. Vienas ēteriskās eļļas sastāvā var būt 120-600 dažādu bioaktīvu vielu, kas atkarībā no vajadzības uz organismu var iedarboties dažādi. Ar to arī izskaidrojama ēteriskajām eļļām raksturīgā daudzpusīgā iedarbība.

Ēteriskās eļļas palīdz ne tikai cīņā ar fiziskām saslimšanām - galvas, locītavu sāpēm, ginekoloģiskām problēmām utt., bet arī ar emocionālajām, piemēram, dep re si jas stāvokļiem. Nav tāda stāvokļa, kad nevarētu papildus izmantot eļļas, jo tās stiprina organismu. Turklāt aromterapija iet līdzās tradicionālajai medicīnai - ir brīži, kad nav laika gaidīt un jālieto zāles. Taču pēcāk var lietot eļļas, lai nevajadzētu tik ātri ķerties pie nākamās tabletes.

Trīs vaļi - eikalipts, kadiķis, tējas koks - saaukstēšanās gadījumā

Ēteriskās eļļas ir lielisks palīgs saaukstēšanās slimību gadījumos. Saaukstēšanās slimību čempions numur viens - eikalipts, kam ir pretvīrusu, antibakteriālas, pretsāpju īpašības, tas veicina atkrēpošanu un mazina drudzi, veicina asins bagātināšanu ar skābekli.  Otrs valis ir tējas koks un Austrālijas sudrabkoks - tiem piemīt pretvīrusu, antiseptiskas un pretsēnīšu īpašības, abi stimulē imūnsistēmas darbību. Trešais valis saaukstēšanās gadījumā ir kadiķis, kas ir diurētiķis un veicina limfas atteci, stiprina organisma aizsargspējas. Ja organismā kaut kas nosprostojas (ne tikai fiziski, bet arī enerģētiski), kadiķis to lieliski izgrūdīs laukā.

 Tālāk šos trīs vaļus var kombinēt ar citām eļļām, kas tomēr vairāk vai mazāk ir subjektīvi knifiņi. Piemēram, var pievienot krustnagliņu, kas ir visu draņķīšu - tauku, strutu, sabiezējumu - šķīdinātāja. Turklāt krustnagliņa ir arī spēcīgs pretsāpju līdzeklis, tāpēc der pretsaaukstēšanās tējā. Tajā labi iederas arī piparmētra: tā ir anestezējoša, atvēsinoša un pazemina paaugstinātu ķermeņa temperatūru.

Savā ģimenē jau četrus gadus nelietojam antibiotikas, taču jāteic - ļoti svarīga ir ģimenes ārsta izpratne, kurš pieņem to, ka pacients ir izvēlējies citu ārstēšanās ceļu, un saka: ja kļūst sliktāk, brauciet pie manis!

Ārstēšanas princips: labāk mazāk nekā vairāk

Eļļu lietošanā jāievēro princips - labāk mazāk nekā par daudz. Viens piliens piparmētras ēteriskās eļļas atbilst 30 krūzītēm piparmētru tējas. Kas notiktu ar cilvēku, ja viņš izdzertu 30 krūzītes tējas?! Vienam vai diviem pilieniem jau būs ārstējošs efekts. Pie divreiz lielākas devas nomierinoša efekta vietā var iegūt jau uzbudinošu un narkotisku efektu.

Terapeitiskā deva uz 50 ml bāzes eļļas cilvēkam, kura svars ir 60 kilogramu, ir 7- 10 (10-15) eļļas pilienu sajaukuma; ja viena eļļa - ne vairāk kā četri pilieni. Un vēl - pārliecinieties, vai eļļas ir simtprocentīgi dabīgas. Sintētiskās eļļas ir mirušas un nenes nekādu informāciju, vien smaržu.

Der atcerēties, ka organismam no ēteriskām eļļām ir arī jāatpūšas. Ēterisko eļļu programmas laikā tās lieto 21 dienu (dažas eļļas var lietot tikai nedēļu vai divas), tad nedēļu tiek dots starpbrīdis, tādējādi ļaujot izvadīties eļļām, kas uzkrājušās organismā.

Uzsākot aromterapiju, iesaku sākt ar mazumiņu - ļaut pašam noticēt eļļām, iepazīties un saprast, ka tas ir kas cits nekā līdz šim ierastais. Izvēloties aromterapiju, tā būs ilgtermiņa investīcija savā veselībā. Ārējās vides piesārņotība, neveselīgais uzturs un dzīvesveids - tas viss padara mūs uzņēmīgus gan pret vīrusiem, gan citām slimībām. Dodot priekšroku dabas līdzekļiem, varam ļaut imūnsistēmai pašai aktivizēties, kas arī ir viens no galvenajiem aromterapijas uzdevumiem.

 

Uz augšu ↑