← Atpakaļ

Psihosomatisku sāpju problēma klīniskajā praksē

"Esmu izmisumā, man jau divus gadus sāp labais sāns vēdera lejasdaļā pie nabas, un neviens ārsts nevar pateikt, kas par vainu! Man vairs nav spēka, esmu bijusi pie dziednieka, viņš pateica - divpadsmitpirkstu zarnas iekaisums, bet pēc kobras saka - neesot nekā. Ko lai daru, jo sāpes ir neizturamas, un, galvenais, kur lai vēl vēršas, viss ir izstaigāts?" (citāts no sieviešu kluba foruma internetā). Ne tikai sāpju remdēšanas procesā, bet arī citu veselības problēmu gadījumā jāparedz situācija, kad tradicionālā terapija ir neefektīva, izmeklējumos neatrod nekādas novirzes no normas un, iedziļinoties pacienta problēmā, atklājas specifiskas sūdzības, kas liecina par psihes problēmu iespējamu līdzdalību procesā. Kas tas ir? Psihogēnas sāpes, nespecifisks sāpju sindroms vai pavisam kas cits?  


Sāpes un psihosomatiskā medicīna

Sāpju definīcijā teikts, ka sāpes ir biopsihosociāls fenomens un sāpju veidošanās un pastāvēšanas procesā vairāk vai mazāk ir iesaistītas visas cilvēka esamības sfēras.

Salīdzinoši maz problēmu un pietiekami skaidrs rīcības plāns ir izolētu vai kombinētu nociceptīvu vai neiropātisku sāpju gadījumā. Taču pietiekami liels ir to pacientu loks, kam tradicionālās sāpju remdēšanas metodes nepalīdz. Algoloģijā ir svarīgi jau pirmajā tikšanās reizē ar pacientu izvērtēt psiholoģisko faktoru lomu sāpju problēmā. Tā var variēt no nenozīmīga stresa izraisīta muskulāra hipertonusa, kas izzūd līdz ar trauksmes…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
Page

Lasītākie raksti