← Atpakaļ

Centrāli dzirdes traucējumi

Dzirdes sajūtas izmaiņas var rasties akustiskā signāla pārvadīšanas traucējumu dēļ centrālajās dzirdes struktūrās. Piedāvājam pārskatu par dzirdes bojājumu patofizioloģiju, diagnostiku, etioloģiju un ārstēšanas perspektīvām, kas saistīti ar traucējumiem centrālajā dzirdes funkcijā. Dzirdes traucējumi ir trešā biežākā hroniskā patoloģija vecākiem cilvēkiem, ko pieaugušo populācijā reģistrējusi veselības statistikas organizācija ASV. [1] Statistikas dati liecina, ka 17 procenti pieaugušo atzīmē dzirdes traucējumus, bet tikai 20 procenti no šiem cilvēkiem iegādājušies dzirdes palīgierīci, savukārt no tiem 30 procenti cilvēku nav apmierināti ar dzirdes sajūtas rezultātu, bet 16 procenti šo ierīci nelieto. [2]


Dzirdes struktūru  anatomijas shematisks attēlsDzirdes deficīts

Patoloģiska kognitīvo (izziņas) spēju pavājināšanās un neirosensorais deficīts ir pieaugoša sabiedrības veselības problēma. Dzirdes traucējumi apgrūtina ne tikai saziņu, bet negatīvi ietekmē arī personas psihosociālo sfēru. Ar dzirdi saistītā saziņas diskomforta dēļ biežāk novēro satraukumu, noslēgtību, var attīstīties somatizācija un depresija.

Dzirdes pavājināšanās līdz ar novecošanos ir fizioloģisks process. Vecākiem cilvēkiem ir grūtības uztvert valodu trokšņainā vidē, kad skaņa ir dzirdama, bet grūtības izšķirt vārdus, ko vēl vairāk apgrūtina, ja runā ātri, dialektā vai svešvalodā. Daļa dzirdes deficīta…

Raksta pilna versija nav pieejama

Atbilstoši Jūsu lietotāja līmenim raksta pilna versija nav pieejama. Ja vēlaties lasīt pilnu rakstu, aicinām reģistrēties vai abonēt Doctus.
  • No parastām iesnām līdz otītam

    Vidusauss iekaisums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vecāki uz apskati pie ārsta ved bērnu. Pagājušajā gadā ar diagnozi “vidusauss iekaisums” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas ambulatorajā daļā konsultēti 1919 bērni. Lasīt visu

  • Veidojumi kaklā. Diferenciāldiagnostika bērniem

    Bērniem biežāk sastopami iedzimti un iekaisīgi kakla veidojumi, taču prātā vienmēr jāpatur malignitātes iespējamība, īpaši gadījumos, kad veidojums turpina palielināties izmēros, lai gan tiek adekvāti ārstēts. Šis raksts ir īss ceļvedis plašajā veidojumu diferenciāldiagnostikā bērniem, palīdzot atšķirt akūtu no hroniska, dzīvībai bīstamu no pašlimitējoša. Lasīt visu

  • Ausis, deguns, kakls. LOR speciālista ikdiena

    Drēgnie laikapstākļi ziemā bieži vien ir iemesls vīrusinfekcijai vieglākā vai smagākā formā. Lielākoties to gaita ir pašlimitējoša un nepieciešamības doties pie ārsta nemaz nav. Taču gadījumos, kad banālai saaukstēšanās epizodei pievienojas komplikācijas, liela daļa no tām ir otorinolaringologa lauciņš: strutains vidusauss iekaisums, tonsilīts, rinosinusīts. Lasīt visu

  • Zīda ceļa slimība

    Behčeta slimība jeb “Zīda ceļa” slimība ir reta, hroniska sistēmiska iekaisuma slimība, kuras izplatība pasaulē ir 1—9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kopā ar šīs slimības nosaukumu mūsdienās joprojām dzīvo atmiņas par dermatologu profesoru Hulusi Behchet, kas 20. gadsimta sākumā aprakstīja savus novērojumus par klīnisko simptomu triādi: aftozo stomatītu, konjunktivītu un mutes dobuma un ģenitālā trakta čūliņām. Lasīt visu

  • No parastām iesnām līdz otītam

    Vidusauss iekaisums ir viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc vecāki uz apskati pie ārsta ved bērnu. Pagājušajā gadā ar diagnozi “vidusauss iekaisums” Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Otorinolaringoloģijas nodaļas ambulatorajā daļā konsultēti 1919 bērni. Lasīt visu

  • Kolorektālā vēža pacients. Simptomātiska terapija

    Kolorektālais vēzis (KRV) ir diagnoze, ar ko ne tikai Latvijā, bet pasaulē kopumā ik dienas saskaras miljoniem cilvēku. Kopš pagājušā gadsimta mirstība no KRV ir mazinājusies, tāpēc palielinājies to pacientu skaits, kam ikdienā jāsadzīvo ar slimības radītajām sekām. Lasīt visu

Page

Lasītākie raksti