Sirds darbi

Mūsdienās labie darbi bieži vien ir ar mārketinga etiķeti - skrējieni, gājieni, muzicēšana... Šoreiz par citādiem labajiem darbiem. Tādiem, kur došana un ņemšana nav likumsakarīgās attiecībās. Arī starp ārstiem ir daudz sirds darbu darītāju. Prieks, ja varam uzdāvināt satikšanos ar šādiem cilvēkiem Doctus lappusēs.  

Pagājušajā vasarā sarunājāmies ar ārsti, kas sacīja: mums vēl daudz kas sasniedzams, nekur neaizbraucot. Tie nav naudas darbi. Acu ārsti Sandru Valeiņu satikām nometnē Cēsīs, kur viņa bija kopā ar vājredzīgajiem un neredzīgajiem bērniem un viņu vecākiem. Šīs nometnes arī viņai ir milzīga skola un izredzētība.

Pirms desmit gadiem Doctus bija iespēja satikt mecenāti Ainu Galēju - viņas stipendiju programma turpināsies līdz 2025. gadam. Atmiņā viņas gaišās acis, vienkāršība un dzīvesprieks. Vēlmi dot savā zemajā balss tembrā viņa raksturoja ar angļu vārdu addictive - došana sagādā tādu prieku, ka gribas vēl un vēl.

Prātā palikusi arī latviešu ginekoloģe, kas, stažējoties Skotijā, pieņēma uzaicinājumu piedalīties labdarības projektā un nokļuva Etiopijā, Adisabebas fistulu hospitālī, ko izveidojis austrāliešu ārsti Hamlini. Viņu sirdi salauza kārnas, slapjas, smakojošas 14-20 gadus vecas afrikānietes, kas būdās tālu prom no medicīnas dzemdībās bija pavadījušas piecas un pat desmit dienas un kam izveidojās vezikovaginālās fistulas. Ginekoloģe Zane Grabe toreiz sacīja, ka savā dzīvē kaut ko tādu redz pirmo reizi: nobijušās, nelaimīgas meitenes un pavisam citādu medicīnu. Pamainīt skata leņķi šādā veidā ir ļoti derīgi!

Doctus jūlijā raksta par ķirurģijas leģendu Jellu Upmani, bijušie skolnieki viņu sauc par mammu - droši vien tāpēc, ka darbs viņai bija kas vairāk. Sirds darbs. Bet Doctus jūlija vāka varonis ir idejas autors netradicionālām sporta spēlēm cilvēkiem ratiņkrēslos, cilvēkiem ar muguras smadzeņu bojājumiem. Arī šogad tādas spēles būs. Viens no dalībniekiem teic - tās jau nav tikai spēles, tie ir svētki!

Lūk, - sirds darbus raksturo svētku izjūta! Lai jums izdodas paveikt kādu sirdsdarbu!

Jūsu Doctus

 

Uz augšu ↑
  • Ko mācīties no Nīderlandes? Pieredze bērnu neiroloģijā un retajās slimībās

    Nīderlandes pilsētā Roterdamā apmaiņas pieredzē pavadīju kopumā septiņus mēnešus: trīs mēnešus Sofijas bērnu slimnīcā un četrus mēnešus Lizosomālās uzkrāšanās slimību un metabolisko slimību centrā. Pirmajās nedēļās gandrīz katru dienu kādu diagnozi redzēju pirmo reizi mūžā. Bija patīkami iet uz darbu, pilnasinīgi atdoties savai kaislībai — medicīnai — un saprast, ka paliek laiks arī sev! Daudz vairāk smaidīju, jo Nīderlandē tā dara visi: slimnīcā, veikalā, sabiedriskajā transportā, rindās, uz ielām. Lasīt visu

  • Universālais kareivis. AINIS DZALBS, ģimenes ārsts

    Latvijas laukos tikai pieci procenti ģimenes ārstu ir vīrieši. Viens no viņiem ir Ainis Dzalbs no Staļģenes. Gudrs, izdarīgs, runātīgs, vienmēr ar savu viedokli. Kamēr Latvijas mediķi spriež par modernās ģimenes medicīnas ieviešanu, dakteris Dzalbs savā praksē to gandrīz jau izdarījis. Kad kāds no viņa pacientiem Facebook ierosināja iecelt viņu par veselības ministru, citi tūdaļ apsauca: “Liecies mierā, otru tik labu ārstu mēs vairs neatradīsim!” Lasīt visu

  • Pavisam citi mērogi. Trīs mēneši Amerikā

    “Sākot rezidentūru pediatrijā, uzreiz sapratu, ka tā ir domāta man. Tiecoties pēc augstākas profesionalitātes, devos uz Amerikas bērnu slimnīcām, lai iegūtu pieredzi un svaigas zināšanas. Tas arī bija mans galvenais mērķis,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatrijas rezidente PAULA KĻAVIŅA. Lasīt visu