PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Žurnāls
Skatīt visus

Jūlijs 2013

FILIPS BERNADSKIS, sertificēts ergoterapeits, Veselības ministrijas “Gada balva medicīnā” nominācijā “Gada funkcionālais speciālists 2012”

PAR JŪLIJA NUMURU

Katru reizi, lapojot Doctus, pārliecinos, ka mērķauditorija ir plaša un ikviens speciālists var atrast sev nepieciešamo informāciju un smelties jaunas idejas ikdienas darbam.

Žila de la Turē sindroms, labdabīga prostatas hiperplāzija un niktūrija, Clostridium difficile infekcija - tā ir tikai daļa tematu, kas jūlijā iepriecinās lasītājus un būs noderīgi profesionālajā ikdienā. Tie ir raksti par sindromiem un slimībām, izteikti tiešos terminos, ar plašu literatūras apskatu.

Mani saistīja raksti, kas skar kolēģu pieredzi: raksts par ārstiem-vadītājiem atklāj trīs dažādu personību - Kārļa Bicāna, Jura Pokrotnieka un Ingas Vēveres - pārdomas par to, kas ir labs vadītājs. Katra institūcija un kolektīvs ir īpašs gadījums, kas jāmāk "savaldīt". Jāapgūst prasme raisīt darba ražīgumu, neverdzinot kolektīvu. Izdarīt tā, lai pakalpojums ir kvalitatīvs un visi būtu apmierināti un smaidīgi.

Edgara Sīmaņa pieredzes stāsts par dežūrām naktspatversmē manu uzmanību piesaistīja visvairāk. Arī es ikdienā tiekos ar cilvēkiem, un katram ir savs stāsts. Daudzi grib, lai pakalpojumi būtu bez maksas, jo atbildība par iedzīvotāju veselību esot jāuzņemas valstij, bet paši mainīties un uzlabot savu stāvokli diemžēl nevēlas. Galvenais ir saņemt, bet maksāt... - lai to dara kāds cits! Tāpēc piekrītu E. Sīmaņa apgalvojumam: "Šeit lieliski var saprast, ka nedrīkst dot pat ne pirkstiņu, citādi paņems visu roku un vēl nedaudz." Lai visiem raiti lasās! 

Portālā pieejamie raksti no šī numura:

Kā precizēt KSS diagnozi un novērtēt KSS gaitu: miokarda perfūzijas scintigrāfija

Koronārā sirds slimība (KSS) ir galvenais nāves cēlonis Latvijā. Invazīvie izmeklējumi – koronāro artēriju angiogrāfija (KG – koronarogrāfija) un perkutāna koronārā intervence (PCI – no angļu val. percutaneous coronary intervention) ir zelta standarts KSS diagnostikā un ārstēšanā, taču līdzīgi ikvienai invazīvai procedūrai šie invazīvie izmeklējumi ir saistīti ar procedūras risku un varbūtējām komplikācijām. [1] Ir ziņojumi, ka 20–40% visu koronārās angiogrāfijas procedūru veikts tikai diagnostiskajos nolūkos bez turpmākās intervences procedūras veikšanas. [2-4] Tātad būtiska ir konkrētu pacientu grupu noteikšana ne tikai invazīvo, bet arī neinvazīvo KSS diagnostisko metožu izvēlē.

M. Ratniece, I. Mintāle, D. Lūriņa, A. Ērglis

Dzemdību ūdenī un klasisko dzemdību salīdzinājums

Dzemdības ūdenī ir dzemdības, kad mazulis piedzimst ūdenī, mātei atrodoties vannā. [3] Ir svarīgi nejaukt dzemdības ūdenī ar relaksāciju ūdenī aktīvās fāzes laikā un jaundzimušā piedzimšanu uz dzemdību galda. Veikti vairāki pētījumi, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības un iegremdēšanās ūdenī dzemdību I fāzē, bet ir ļoti maz pētījumu, kur salīdzinātas klasiskās vaginālās dzemdības ar dzemdībām ūdenī, kad jaundzimušais pasaulē nāk zem ūdens.

K. Purvinska

Žila de la Turē sindroms

Žila de la Turē sindroms ir relatīvi bieža (1%) un kompleksa neiropsihiatriska slimība. Ja tās gaidu nekontrolē pietiekami uzmanīgi un profesionāli, sekas ir bērna nesekmība un apgrūtināta sociālā integrācija. [9; 10; 13] Lai ārstēšana būtu efektīva un kompleksa, neirologiem un psihiatriem cieši jāsadarbojas ar vecākiem, skolotājiem un atbalsta grupām, viena no šīs sadarbības sastāvdaļām ir izglītošana.

L. Arāja, A. Gudreniece

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija

Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (VMD) ir galvenais akluma cēlonis pasaulē. Tā kā sabiedrība noveco, šī problēma varētu skart 20% iedzīvotāju. Smagas norises VMD (arī neovaskulāra) saistīta ar progresējošiem redzes traucējumiem. Galvenie riska faktori ir smēķēšana, uztura paradumi, sirds–asinsvadu sistēmas slimības un ģenētiskie marķieri. Šobrīd ārstēšanas iespējas ir anti-VEGF injekcijas acī kombinācijā ar citām metodēm, bet tiek meklētas arvien jaunas un pacientam vieglāk lietojamas un izturamas ārstēšanas metodes.

S. Pildava, D. Lietuviete

Clostridium difficile infekcija

Clostridium difficile ir baktērija, kas var izraisīt simptomus no caurejas līdz dzīvībai bīstamam resnās zarnas iekaisuma. C. difficile visbiežāk skar gados vecākus pieaugušos slimnīcās vai ilgtermiņa aprūpes iestādēs un parasti rodas pēc antibakteriālu līdzekļu lietošanas. [2] Pēdējos gados C. difficile infekcija (CDI) kļuvusi par arvien nozīmīgāku hospitālu infekciju ar smagāku gaitu un grūtāku ārstniecības procesu. Clostridium difficile ir Grama pozitīva, anaeroba, sporu veidojoša baktērija. To var kultivēt no izkārnījumiem 1–3% veselu pieaugušo un 30% zīdaiņu. [1]

A. Puķītis, V. Mokricka, J. Ivanova

Labdabīga prostatas hiperplāzija un niktūrija

Niktūrija ir viens no nepatīkamākajiem un biežākajiem simptomiem pacientiem ar labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH). LPH ir lēni progresējoša slimība un dzīvībai tiešus draudus nerada, tomēr tās komplikācijas var būt dzīvībai bīstamas. Arī niktūrija ar hronisku neizgulēšanos ir nopietns drauds gan vīrieša, gan viņa partneres veselībai. [1]

E. Baumanis

Pārskats par dzelzs vielu maiņu pacientiem ar hemohromatozi

Terminu “dzelzs pārslodze” (angļu val. overload) lieto gadījumos, kad dzelzs rezerves organismā palielinās ar vai bez orgānu disfunkcijas. [1] Terminu “hemohromatoze” (HH) attiecina uz grupu ģenētiski noteiktu slimību, kas predisponē dzelzs pārslodzei, potenciāli radot aknu fibrozi un orgānu disfunkciju. Rakstā izmantota klasifikācija pēc pēdējo gadu publikācijām, tāda ir arī European Association for the Study of the Liver vadlīnijās.

G. Avotiņa, I. Rasa

Paciente ar 1. tipa cukura diabētu un n. opticus neiropātiju

Klīniskā gadījuma prezentācijas mērķis ir atspoguļot neapmierinoši kompensēta cukura diabēta infekciozas komplikācijas un to ārstēšanā izmantoto antibiotiku blakusparādības, kā arī akcentēt un pievērst uzmanību medikamentu retam un ļoti nopietnam toksiskam efektam kombinācijā ar daudzu orgānu disfunkcijas sindromu (MODS).

D. Seisuma, D. Ērgle

Mūsu mamma, kolēģe, draugs. Docente JELLA UPMANE

Zilganpelēkās acis, rāmas. Pie operāciju galda tās nekad nemeta zibeņus, allaž mierīga, pat vissarežģītākajās situācijās. Tāda viņa bija arī dzīvē – nepacēla balsi, konfliktos pagāja maliņā, stingru raksturu, skaidru prātu, atbildīga. Un maigu sirdi. Tā docenti JELLU UPMANI (1926–2012) raksturo kolēģi. Viņas skolnieki, tagad izcili profesori, saka: “Docente Upmane rūpējās par mums kā mamma, bija ieinteresēta, lai izaugam ne tikai par labiem profesionāļiem, bet arī labiem cilvēkiem.”

D. Ričika

Ideju ģenerators un zibensnovedējs. Kāds ir labs vadītājs?

Personālvadības pētījumi liecina, ka cilvēku apmierinātība ar darbu ir atkarīga no tiešā vadītāja. Doctus šoreiz vaicāja tiešajiem vadītājiem – kā viņi sadzīvo ar vadītāja lomu un kāds ir labs vadītājs? Visi uzrunātie ārsti–vadītāji ir vienisprātis: labs vadītājs ikdienas darbu prot noorganizēt tā, ka viss norisinās arī tad, ja paša nav klāt un neatkarīgi no apstākļiem.

S. Razgale, E. Bamše

Cilvēks, kuru sveicina bezpajumtnieki

Latvijas Sarkanā Krusta Rīgas sociālā centra “Gaiziņš” naktspatversme atrodas Rīgas Centrāltirgus teritorijā – izdevīgā vietā gan policijai, kas atved nakšņotājus, gan arī pašiem klientiem. Tāpēc tā gandrīz visu gadu ir pārpildīta. Personāls strādā kādreizējā policijas iecirkņa telpās. Ārsta palīga EDGARA SĪMAŅA pamatdarba vieta ir Neatliekamās palīdzības Rīgas reģionālā centra apakšstacija “Centrs”, taču nu jau piekto gadu viņš piestrādā arī naktspatversmē “Gaiziņš”. Pieradis uz dzīvi raudzīties pozitīvi, viņš arī par “Gaiziņa” iemītniekiem, kas pārsvarā ir alkoholiķi, runā tieši, taču tajā pašā laikā ar lielu sapratni un iejūtību.

B. Vahere

Sirds darbi

Mūsdienās labie darbi bieži vien ir ar mārketinga etiķeti – skrējieni, gājieni, muzicēšana… Šoreiz par citādiem labajiem darbiem. Tādiem, kur došana un ņemšana nav likumsakarīgās attiecībās. Arī starp ārstiem ir daudz sirds darbu darītāju. Prieks, ja varam uzdāvināt satikšanos ar šādiem cilvēkiem Doctus lappusēs.

Doctus