Divdabji un darbības vārdi vajadzības izteiksmē

Raugi un pēti, no kuras puses gribi - mūsu veselības aprūpe lielā mērā kārtojas no divdabjiem un darbības vārdiem vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmē.

Ministru prezidentes Straujumas izveidotā veselības aprūpes darba grupa pa kvadrātcentimetram cītīgi pārmēra teju vai visu veselības aprūpes laukumu. Nepilnību daudz. Būtu jāpārrēķina tarifi - visām slimnīcām tomēr nevajadzētu būt vienlīdzīgām; rūpīgāk jāatlasa valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; jāpārskata ģimenes ārstu obligātie un brīvprātīgie kvalitātes kritēriji; lielajās ģimenes ārstu praksēs varētu rast darbavietu otram ārstam... Hm, priekšvēlēšanu gaisotnē darba grupa līdzinās "divdabim": no vienas puses, izskatās pēc atgriezta psihoterapijas tvaika ventiļa, kas nozares cilvēkiem ļauj izrunāt sasāpējušo smagumu, no otras puses - pēc trenažiera potenciālajam veselības ministram (darba grupas vadītāja Ilze Viņķele nenoliedz, ka varētu iesaistīties diskusijās par šo amatu).

Arī paši sistēmas dalībnieki atgādina "divdabjus", kas atrod savu labumu, sev ērto Aizspoguliju. Slimnīcas vadītājs sarunā ar Doctus atklāti saka: zinu, kāpēc ārsti ir ar mieru strādāt ceturtsdaļslodzi. Veselības aprūpes organizatori piebalso - kropli jau tas ir, ka valsts medicīnu izmanto, lai iegūtu pacientus privātpraksei, bet ārstu mums ir tik, cik ir... Un pacienti turpina dzīvot priekšstatos un atstāstījuma izteiksmē par puspelēko valsts medicīnu (ar rindu apiešanu, ārsta labvēlības nopirkšanu), kuru var atļauties drīzāk nekā maksas medicīnu.

Partiju priekšvēlēšanu programmās grūstīties un cīkstēties sāk verbi vajadzības izteiksmē un nākotnes formā: jāveicina, jānodrošina, jāpaaugstina... piesaistīsim, rūpēsimies, atbalstīsim, veicināsim, nepieļausim... Vai noticam?!

Lai veselības aprūpē mazāk divdabju un darbības vārdu vēlējuma vai vajadzības izteiksmē! Vairāk darbības vārdu īstenības izteiksmē.

Uz augšu ↑
  • Tas ritenis ir iegriezts

    Tolaik, pirms astoņiem gadiem, pārcelšanās pabalsts kādam varbūt tikai sapņos rādījās. Piemaksa par darbu reģionā? Kas tā tāda?! Bet divi daudzsološi jaunie dakteri Mareks Vējiņš un Dainis Vorps, iedzimtie smiltenieši, pabeiguši rezidentūru, ieguvuši ārsta urologa sertifikātu un atsacījuši visai vilinošus darba piedāvājumus Rīgas klīnikās, risināja sarunas par karjeras iespējām Vidzemes slimnīcā Valmierā. Sarunāja un septembrī sāka darbu. Lasīt visu

  • Skābekļa masku vispirms uzlikt sev

    Ārstu emocionālā izsīkuma, cinisma un noguruma epidēmiju sauc dažādi: par “izdegšanas sindromu” (H. Freudenberger), “morālo traumu” (Simon G. Talbot & W. Dean, 2018), “cilvēka tiesību pārkāpumu” (P. L. Wible). Fakts, ka pētnieki nevar vienoties par terminoloģiju, norāda uz problēmas sarežģītību, neviennozīmīgumu un daudzfaktoru dabu. Bet pirmais solis ceļā uz atveseļošanos — apzināties, ka problēma ir. Ar kādu “slimību” sirgstam un ko varam darīt jau tagad, lai situāciju labotu? Lasīt visu

  • Mācīties no pagātnes. RITA GRĀVERE, vēstures doktore, antropoloģe

    Ja mēs nezinām pagātni un no tās nemācāmies, tad nākotne būs visai pelēka — domā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja speciāliste, antropoloģe, vēstures doktore Rita Grāvere. Savulaik Ritas Grāveres matemātikas skolotājs Kārlis Bilzens, kuram ir liela nozīme viņas personības tapšanā, nav bijis apmierināts ar talantīgās skolnieces izvēli studēt vēsturi. Taču viņa palika uzticīga gan vēsturei, gan pakāpās sāņus no tās, pievēršoties antropoloģijai. Lasīt visu