Divdabji un darbības vārdi vajadzības izteiksmē

Raugi un pēti, no kuras puses gribi - mūsu veselības aprūpe lielā mērā kārtojas no divdabjiem un darbības vārdiem vēlējuma, atstāstījuma un vajadzības izteiksmē.

Ministru prezidentes Straujumas izveidotā veselības aprūpes darba grupa pa kvadrātcentimetram cītīgi pārmēra teju vai visu veselības aprūpes laukumu. Nepilnību daudz. Būtu jāpārrēķina tarifi - visām slimnīcām tomēr nevajadzētu būt vienlīdzīgām; rūpīgāk jāatlasa valsts apmaksātās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; jāpārskata ģimenes ārstu obligātie un brīvprātīgie kvalitātes kritēriji; lielajās ģimenes ārstu praksēs varētu rast darbavietu otram ārstam... Hm, priekšvēlēšanu gaisotnē darba grupa līdzinās "divdabim": no vienas puses, izskatās pēc atgriezta psihoterapijas tvaika ventiļa, kas nozares cilvēkiem ļauj izrunāt sasāpējušo smagumu, no otras puses - pēc trenažiera potenciālajam veselības ministram (darba grupas vadītāja Ilze Viņķele nenoliedz, ka varētu iesaistīties diskusijās par šo amatu).

Arī paši sistēmas dalībnieki atgādina "divdabjus", kas atrod savu labumu, sev ērto Aizspoguliju. Slimnīcas vadītājs sarunā ar Doctus atklāti saka: zinu, kāpēc ārsti ir ar mieru strādāt ceturtsdaļslodzi. Veselības aprūpes organizatori piebalso - kropli jau tas ir, ka valsts medicīnu izmanto, lai iegūtu pacientus privātpraksei, bet ārstu mums ir tik, cik ir... Un pacienti turpina dzīvot priekšstatos un atstāstījuma izteiksmē par puspelēko valsts medicīnu (ar rindu apiešanu, ārsta labvēlības nopirkšanu), kuru var atļauties drīzāk nekā maksas medicīnu.

Partiju priekšvēlēšanu programmās grūstīties un cīkstēties sāk verbi vajadzības izteiksmē un nākotnes formā: jāveicina, jānodrošina, jāpaaugstina... piesaistīsim, rūpēsimies, atbalstīsim, veicināsim, nepieļausim... Vai noticam?!

Lai veselības aprūpē mazāk divdabju un darbības vārdu vēlējuma vai vajadzības izteiksmē! Vairāk darbības vārdu īstenības izteiksmē.

Uz augšu ↑
  • Emocijas aiz SARS maskas [pārpublicēts no DOCTUS arhīva]

    Ričika D. | 2020. gada 20. marts

    Pirms 17 gadiem SARS bija Āzijā un Kanādā, tagad COVID-19 ir tepat pie mums ­­− Eiropā un Latvijā. Apkārt esošais emociju spektrs ir ļoti tuvs tam, ko žurnāla lappusēs aprakstījām toreiz. Tāpēc nolēmām pārpublicēt 2003. gada DOCTUS rakstu (šie numuri nav digitalizēti portālā doctus.lv) par tā laika ārstu stāstiem no infekcijas epicentra. Daudz līdzību. Lasīt visu

  • Simulāciju medicīna. No Anniņas līdz virtuālajai realitātei

    Ir pagājuši sešdesmit gadi, kopš tika izgudrots pirmais manekens — Leardal slavenā Anniņa. Rotaļlietu ražotājs Asmund Leardel to radīja kopā ar diviem anesteziologiem Dr. Bjorn Lind un Dr. Peter Safar. Kardiopulmonālās reanimācijas prasmes uz manekena kopš tā izgudrošanas apguvuši vairāk nekā 500 miljoni mediķu, bet mulāžu un simulāciju attīstība piedzīvojusi milzu lēcienu. Kāda ir moderno simulāciju šodiena? Un ko var Latvija? Lasīt visu

  • Ar matemātiķes un šahistes prātu. Prof. LUDMILA VĪKSNA, infektoloģe

    Kad Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas infektoloģijas galvenā speciāliste RSU profesore LUDMILA VĪKSNA spēra pirmos soļus ārstes profesijā, viņa piedzīvoja pamatīgas ugunskristības, jo meningokoka epidēmija pļāva jaunus un vecus, slimnīcas gaiteņi bija pārpildīti ar slimniekiem, arī mirstošajiem. Pēc tam sekoja difterijas epidēmija. Lasīt visu