Šizofrēnijas pacientiem pieckārt lielāks risks veikt pašnāvības mēģinājumu

Doctus . | 2016. gada 12. februāris

Pētījumā, kas veikts Toronto Universitātē (Kanādā) veiktā pētījumā noskaidrots, ka cilvēkiem, kuri cieš no šizofrēnijas un bērnībā vai agrā jaunībā pret viņiem ir bijusi vērsta vardarbība, ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu.

Pašnāvības mēģinājumu dzīves laikā veic 39,2 % pacientu ar šizofrēniju, turpretī cilvēki bez šizofrēnijas vien 2,9 %.

Pat ņemot vērā biežākos pašnāvības mēģinājumu veikšanas riska faktorus, cilvēkiem ar šizofrēniju ir piecreiz lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu, skaidro pētījuma vadošā autore Esme Fuller-Thomson.

Pētījums veikts, izmantojot datus par 21 744 Kanādas iedzīvotājiem – no tiem 101 cilvēki atzina, ka tiem diagnosticēta šizofrēnija. Pētījumā zinātnieki konstatēja, ka sievietes un cilvēki, kuri lietojuši alkoholu vai narkotiskās vielas anamnēzē, kā arī cilvēki ar smagiem depresīviem traucējumiem ir paaugstināta riska grupā. Cilvēkiem, kuriem ir šizofrēnija, pret kuriem jaunībā bijusi vērsta vardarbība, ir piecas reizes lielāka iespēja veikt pašnāvības mēģinājumu.

Saprotams, ka šizofrēnija skar ļoti dažādus cilvēkus – zināšanas par paaugstināto pašnāvību risku indivīdiem, kuri cietuši no vardarbības un/vai lieto narkotiskas vielas, var palīdzēt ārstiem šos cilvēkus aprūpēt.

AVOTS: Esme Fuller-Thomson and Bailey Hollister. Schizophrenia and Suicide Attempts: Findings from a Representative Community-Based Canadian Sample. Schizophrenia Research and Treatment, February 2016.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu