Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti"

Derovs A., Laivacuma S. | 2016. gada 14. jūnijs

2016. gada 9. jūnijā Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā Pasaules Digestīvās Veselības Dienas ietvaros norisinājās Zinātniski praktiskā konference "Uztura terapijas klīniskie aspekti".

Konferenci apmeklēja vairāk nekā 500 dalībnieku: dažādu specialitāšu ārsti, farmaceiti, rezidenti, studenti un medicīnas māsas. Ar ziņojumiem par uztura terapijas nozīmību uzstājās labākie pašmāju speciālisti no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS), kā arī no Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes.

Konferenci atklāja RAKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas vadītājs docents Aleksejs Derovs ar lekciju par nutrīciju jeb uztura terapiju. Lekcijā tika izklāstīta uztura terapijas būtība, īpaši uzsverot tās jēdziena nozīmību un faktu, ka mūsdienās tā ietver jau daudz vairāk nekā vienkārši diētas speciālistu lauciņu. Konferences turpinājumā uzstājās Latvijā labi pazīstamais speciālists profesors Juris Pokrotnieks, kurš atgādināja uztura terapijas vēsturiskos aspektus, sākot no senās Ēģiptes līdz pat mūsdienām.

Jāpiemin arī tas, ka konferencē uzstājās ne tikai gastroeneterologi un nutrīcijas speciālisti, bet arī citu nozaru speciālisti, piemēram, endokrinologs profesors Aivars Lejnieks, iepazīstināja ar insulīna rezistences jēdzienu un tā nozīmību metaboliskā sindroma un svara regulācijas patoģenēzē.

Kā nozīmīgas lekcijas jāatzīmē arī tās, ko sniedza docente Laila Meija, kura, iespējams daudziem par lielu pārsteigumu, uzsvēra faktu, ka daļa speciālistu pacientiem, piemēram, onkoloģiskiem vai aknu cirozes pacientiem, nozīmē pārlieku stingras un bieži vien nepamatotas diētas, kas pacientus noved malnutrīcijā; ir jāvērš uzmanība Daigas Šanteres lekcijai par zarnu vēža primāro profilaksi, rūpīgi iztirzājot vienu no galvenajiem parasti minētajiem tā attīstības riska faktoriem, sarkanās gaļas lietošanu uzturā, tomēr secinot, ka viennozīmīgu pierādījumu pagaidām nav.

RAKUS galvenais ķirurģijas speciālists docents Haralds Plaudis iepazīstināja ar nutrīcijas lomu pacientiem pirms un pēcoperācijas periodu laikā, uzsverot tās nozīmību, bet piebilstot, ka mūsdienās ir aizvien mazāk pierādījumu par agrāk tik plaši ievēroto pacientu badošanos pirms operācijām, norādot, ka mūsdienās ir labi zināms, ka malnutrīcija tikai pasliktina pēcoperācijas perioda norisi. Šeit var atzīmēt arī vadmotīvu, kas bija jūtams cauri visai konferencei, par to, ka enterālajai barošanai pareizu indikāciju gadījumā var būt izšķiroša loma izveseļošanās un prognozes attīstībā.

Kā nozīmīgs minams arī RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas speciālista Jurija Avdjukēviča ziņojums, kas klausītājus iepazīstināja ar nesen iznākušajām rekomendācijām par enterālo un parenterālo barošanu pieaugušajiem, minot to ekonomisko nozīmību un mudinot speciālistus tās plašāk izmantot ikdienas praksē.

Konferences noslēgumā uzstājās dažādu nozaru speciālisti, piemēram, BKUS Gastroenteroloģijas virsārste Ieva Puķīte, kas minēja dažādas īpatnības pediatriskās populācijas uztura terapijas kontekstā, PSKUS speciālists Edgars Bodnieks par nutrīcijas lomu pacientiem ar hroniskām iekaisīgām zarnu slimībām un RAKUS Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas profesore Indra Zeltiņa, kas iezīmēja uztura terapijas īpatnības pacientiem ar hroniskām aknu slimībām.

Noslēgumā jāatzīmē, ka konference bija plaši apmeklēta un jādomā, ka tradīcija atzīmēt Pasaules Digestīvās Veselības Dienu ar visai aktuālo zinātniski-praktisko konferenci Latvijā turpināsies arī turpmāk.

Uz augšu ↑
  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. II daļa*

    Lai gan iekaisīgu zarnu slimību (IZS) izplatības rādītājs Latvijā ir zems, pacientu skaits pakāpeniski pieaug. Paula Stradiņa KUS statistikas dati rāda stacionēto Krona slimības (KS) pacientu skaita pieaugumu 18—44 gadu vecumā, čūlainā kolīta (ČK) gadījumā pēc 60 gadu vecuma. Šajā Doctus numurā par IZS izpausmēm ārpus zarnām balsta—kustību aparātā, ādā, sirdī, acīs, uroģenitālajā sistēmā, CNS. Lasīt visu

  • Iekaisīgu zarnu slimību ārpuszarnu izpausmes. I daļa

    Iekaisīgu zarnu slimību (IZS) pacientu skaits ar katru gadu pieaug. Tas saistīts ar vides faktoriem, ar organisma mikrobioma pārbūvi un ar ģenētisko predispozīciju. IZS pamatā patoloģiskais process skar zarnu traktu, tomēr ļoti bieži izmaiņas rodas arī ārpus tā. Rakstu sērijā apskatām iespējamās un biežākās iekaisīgu zarnu slimību izpausmes ārpus zarnām. Lasīt visu

  • Vai beidzot piedzims īstie hepatoprotektori?

    Ne vienmēr ārstam ienāk prātā, ka populārais vārds “hepatoprotektors” nav viennozīmīgs — šim vārdam ir divi krasi atšķirīgi skaidrojumi, divas atšķirīgas nozīmes. Visbiežāk to uztver kā vielu, kas spēj stiprināt hepatocītus, spēj padarīt tos “veselīgus un izturīgus”, ļauj hepatocītiem palikt nebojātiem arī tad, ja aknas pakļautas dažādu kaitīgu faktoru ietekmei: tās bojā, piemēram, alkohols, hepatotoksiskas sadzīves ķīmiskās vielas, hepatotoksiski medikamenti. Lasīt visu