Kāpēc antidepresanti iedarbojas lēnām?

Doctus . | 2016. gada 29. jūlijs

Noskaidrots iepriekš nezināms visplašāk parakstīto antidepresantu - selektīvo serotonīna atpakaļsaistes inhibitoru (SSAI) darbības mehānisms. Ilgi uzskatīja, ka tie darbojas, kavējot serotonīna reabsorbciju nervu šūnās, taču noskaidrots, ka tie arī uzkrājas šūnu membrānās esošajos lipīdu sakopojumos.

Ilgi nebija saprotams, kāpēc SSAI antidepresantu lietošanas gadījumā paiet laiks līdz pat diviem mēnešiem, līdz novēro simptomu mazināšanos, ja tie saistās ar saviem mērķa receptoriem dažu minūšu laikā. Zinātnieki domāja, ka, iespējams, šiem medikamentiem ir kādas alternatīvas piesaistīšanās vietas pie receptoriem, kas ir svarīgas, lai medikamentu lietošanas rezultātā novērotu klīnisko simptomu mazināšanos.

Pacientiem ar depresiju novēro serotonīna līmeņa samazināšanos. SSAI saistās pie serotonīna transportieriem (struktūras, kas integrētas nervu šūnu membrānās, kas ļauj serotonīnam ieplūst un izplūst no šūnām). SSAI bloķē serotonīna, kas izdalīts sinapsē, pārnešanu, lai sinapsē būtu lielāks serotonīna daudzums, kas rada tā klīniskos efektus, samazina depresijas simptomus.

Pētījuma autoram, neirozinātņu speciālistam Marc Rasenic, bija aizdomas, ka novēlotā klīniskā reakcija attīstās specifisku signālmolekulu dēļ, kuras ir nervu šūnu membrānās, kuras sauc par G proteīniem.

Iepriekš veiktos pētījumos viņš ar kolēģiem pierādīja, ka cilvēkiem ar depresiju G proteīns koncentrējas lipīdu sakokpojumos – membrānu apvidos, kuros ir liela holesterīna koncentrācija. Atrodoties lipīdu sakopojumos, G proteīniem nav iespējas saistīties ar ciklisko adenozīna monofosfātu, kas nepieciešams, lai G proteīni funkcionētu.

Laboratorijas apstākļos zinātnieki žurku glijas šūnas pakļāva dažādu SSAI iedarbībai un novēroja G proteīnus šūnu membrānās. Noskaidrots, ka SSAI akumulējas lipīdos, un šā procesa laikā G proteīnu daudzums lipīdu sakopojumos samazinājās.

Iespējams, ka tieši šī ietekme uz G proteīniem - to izstumšana no lipīdu sakopojumiem uz vietām membrānās, kur tie funkcionē labāk, ir iemesls, kāpēc paiet tik daudz laika, kamēr iedarbojas SSAI.

Šis atklājums rada jaunas iespējas SSAI uzlabošanai. Paātrinot G proteīnu migrāciju no lipīdu sakopojumiem, antidepresantu klīniskais efekts, iespējams, būs novērojams ātrāk.

AVOTS: Samuel J. Erb, Jeffrey M. Schappi, Mark M. Rasenick. Antidepressants Accumulate in Lipid Rafts Independent of Monoamine Transporters to Modulate Redistribution of the G protein, Gαs. Journal of Biological Chemistry, 2016; jbc.M116.727263.

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti

  • Depresija jaunam cilvēkam. Ģimenes ārsts vaicā, psihiatrs atbild

    Jauni, darbspējīgi cilvēki pie ārsta visbiežāk dodas kādas somatiskas slimības gadījumā, bet psihoemocionālās problēmas atstāj novārtā. Apmeklēt ārstu viņus bieži vien pamudina apkārtējie — kā rakstā apskatītajā gadījumā, ko jautājumu un atbilžu formā iztirzā ģimenes ārsts un psihiatrs. Lasīt visu

  • Depresijas ārstēšanas iespējas

    Depresija ir biopsihosociāla slimība, kuras attīstību ietekmē iedzimtība, apkārtējā vide, predispozīcija uz somatiskām vai citām psihiskām slimībām un sociāli ekonomiskais stāvoklis. Depresijas pirmo simptomu izpausmes un intensitātes pakāpe var būt mainīgas un katram cilvēkam individuālas. Lasīt visu

  • Depresijas medikamentozās ārstēšanas jaunākie aspekti

    “Es esmu visnelaimīgākais cilvēks pasaulē. Ja manas izjūtas varētu sadalīt vienlīdzīgi starp visu cilvēci, tad uz zemes neredzētu nevienu priecīgu seju. Es nezinu, vai man jebkad kļūs labāk. Man ir spēcīga nojauta, ka nekļūs. Es tā vairs nespēju.” Tā XIX gadsimtā savas izjūtas aprakstījis slavenais ASV prezidents Ābrahams Linkolns, kurš esot sirdzis ar “melanholiju”. Tolaik nebija gandrīz nekādu iespēju prezidentam palīdzēt. Šodien depresijas terapijas iespējas ir ārkārtīgi plašas. Šā raksta mērķis – apskatīt depresijas medikamentozās terapijas jaunākās iespējas. Lasīt visu

  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu