Smagu psihisku saslimšanu saistība ar kardiovaskulāro slimību risku

Doctus . | 2017. gada 15. maijs

Pastāv pieņēmums, ka cilvēkiem ar smagām psihiskām saslimšanām (SPS) – šizofrēnija, bipolāri traucējumi un smaga depresija – ir augstāks kardiovaskulāro slimību risks, bet līdz šim tam trūka pierādījumu. 

Tika veikta plaša meta-analīze, kurā novērtēja kardiovaskulāro slimību (koronārā sirds slimība, insults, tranzistora išēmiska lēkme vai cerebrovaskulāra slimība, sastrēguma sirds mazspēja, perifēra vaskulāra slimība) un ar kardiovaskulārām slimībām saistītu nāvi pacientiem ar SPS (n=3 211 768) salīdzinājumā ar kontroles grupu (n=113 383 368) (92 pētījumi). Apvienotā kardiovaksulāro slimību izplatība pacientiem ar SPS (vidējais vecums 50 gadi) bija 9,9 % (95 % TI [7,4 – 13,3]). Samērojot pēc septiņiem jaucējfaktoriem pacientiem ar SPS bija lielākas izredzes, ka attīstīsies kardiovaskulāra slimība, salīdzinot ar kontroles grupu (OR=1,53; 95 % TI [1,27 – 1,83]; 11 pētījumi) un lielākas izredzes, ka attīstīsies koronārā sirds slimība (OR=1,51; 95 % TI [1,47 – 1,55]) un cerebrovaskulāra slimība (OR=1,42; 95 % TI [1,21 – 1,66]).

Pacientiem ar smagu depresiju novēroja, ka ir paaugstināts koronāras sirds slimības risks, savukārt pacientiem ar šizofrēniju ir paaugstināts koronāars sirds slimības, cerebrovaskulāras slimības un sastrēguma sirds mazspējas risks. Kumulatīvā kardiovaksulāro slimību incidence pacientiem ar SPS ir 3,6 % (95 % TI [2,7 – 5,3) 8,4 novērošanas gadu laikā.  Samērojot pēc sešiem jaucējfaktoriem, pacientiem ar SPS ir statistiski ticami augstāka kardiovaskulāro slimību incidence, nekā kontroles grupai (HR=1,78; 95 % TI [1,60 – 1,98]; 31 pētījums). Incidence ir augstāka arī koronārai sirds slimībai (HR=1,54; 95 % TI [1,30 – 1,82]), cerebrovaskulārai slimībai (HR=1,64; 95 % TI [1,26 – 2,14]), sastrēguma sirds mazspējai (HR=2,1; 95 % TI [1,53 – 2,24]) un ar kardiovaskulārām slimībai saistītai nāvei (HR=1,85; 95 % TI [1,53 – 2,24]).

Pacientiem ar SPS novēro augstāku mirstību no sirds un asinsvadu slimībām, nekā kontroles grupai. Kardiovaskulāro slimību incidence pieaug ar antipsihotisko līdzekļu lietošanu (p<0,05), augstāku ķermeņa masas indeksu (p<0,05) un augstāku sākotnējo kardiovaskulāro slimību izplatību (p<0,05).

Šī plašā meta-analīze apstiprina, ka pacientiem ar SPS ir statistiski ticami augstāks kardiovaskulāro slimību un nāves no kardiovaskulārām slimībām risks nekā kontroles grupai.

AVOTS: Correll CU, Solmi M, Veronese N, et al. Prevalence, incidence and mortality from cardiovascular disease in patients with pooled and specific severe mental illness: a large-scale meta-analysis of 3,211,768 patients and 113,383,368 controls. World Psychiatry, 2017; 16 (2): 163.

Uz augšu ↑