Hipertensija var būt demences cēlonis

Doctus . | 2018. gada 14. jūnijs

Pētījumā pierādīts, ka pacientiem ar augstu asinsspiedienu ir augstāks demences attīstības risks. Pētījumā arī pierādīja, ka magētiskajā rezonansē var atklāt ļoti agrīnus neiroloģiskus bojājumus cilvēkiem ar augstu asinsspiedienu, pirms vēl ir parādījušies demences simptomi.

Hipertensija ir viens no demences riska faktoriem. Pētījuma mērķis bija novērtēt agrīnas smadzeņu izmaiņas, ko izraisījis paaugstināts asinsspiediens pirms neirodeģeneratīvām izmaiņām.

Pētījumā iesaistīja pacientus ar hipertensiju un personas ar normālu asinsspiedienu, kuriem netika novēroti struktuāli bojājumi, izmatojot konvenciālās neiroizmeklēšanas metodes un nebija diagnosticēta demence. Visiem pētījuma dalībniekiem veica kardioloģisko izmeklēšanu, lai definētu hipertensijas statusu un saistīto orgānu bojājumus. Papildus dalībniekiem veica magnētisko rezonansi, lai identificētu mikrostrukturālus bojājumus baltajā vielā. Primārais pētījuma iznākums bija izmaiņas baltajā vielā pacientiem ar hipertensiju.

Pētnieki atklāja, ka pacientiem ar hipertensiju ir mikrostrukturālas pārmaiņas smadzenēs un baltajā vielā, kas ietekmē kognitīvās spējas. Pacientiem ar hipertensiju novēroja arī pazeminātas ātruma, atmiņas, snieguma un asociatīvās mācīšanās spējas.

Kopumā pētnieki secina, ka izmantojot magnētisko rezonansi baltās vielas izvērtēšanai, var ieraudzīt agrīnus bojājumus pacientiem ar hipertensiju. Šis atklājums ļaus identificēt pacientus agrīnās smadzeņu bojājumu stadijās un uzsākt ļoti savlaicīgi terapiju, lai ierobezōtu demences attīstību un neirodeģenerāciju.

 

 AVOTS: Carnevale L, D’Angelosante V, Landolfi A, et al. Brain MRI fiber-tracking reveals white matter alterations in hypertensive patients without damage at conventional neuroimaging. Cardiovascular Research, 2018

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu