Metformīna lietošana saistīta ar zemāku mirstības risku cukura diabēta pacientiem ar demenci

Doctus . | 2018. gada 27. jūnijs

Gados veciem cilvēkiem, kuriem ir gan cukura diabēts, gan demence, metformīna lietošana ir saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību, savukārt insulīna lietošana paaugstina sirds mazspējas risku. 

Pētījumā tika izmantoti dati no Zviedru demenču reģistra, kas izveidots 2007.gadā. 2017.gada beigās reģistrā bija 75 000 pacientu. No šiem pacientiem 8328 bija gan demence, gan cukura diabēts. Pētāmā populācija bija relatīvi veca (vidējais diabēta diagnosticēšanas vecums bija 79,1 gads). 40,7 % pacientu dzīvoja vieni un viņiem bija viegla – vidēji smaga demence. Mediānais diabēta ilgums bija 6 gadi. 22 % bija Alcheimera slimība un gandrīz 30 % vaskulāra demence.

Pētījumā analizēja specifisku medikamentu ekspozīciju: metformīna, tiazolidinediona, insulīna, sulfanilurīnvielas un DPP-4. Pētnieki analizēja medikamentu ekspozīciju 3 gadus pirms demences diagnozes apstiprināšanas. Analizētie iznākumi pēc demences diagnozes bija visu cēloņu mirstība, insults, miokarda infarkts un sirds mazspēja pacientiem, kuriem šie notikumi anamnēzē nebija.

Insulta incidence bija 4,8 %, miokarda infarkta – 2,8 % un sirds mazspējas – 5,1 %.

Attiecībā uz visu cēloņu mirstību, terapija ar metformīnu bija saistīta ar zemāku visu cēloņu mirstību (HR=0,83; 95 % TI [0,77 – 0,88]), samērojot pēc vecuma, dzimuma, demences veida, blakussaslimšanām, kardiovaskulāriem medikamentiem un diabēta ilguma.

Savukārt insulīna lietošana paaugstināja mirstības risku (HR=1,16; 95 % TI [1,09 – 1,25]). Attiecībā uz insultiem nekāda statistiski ticama saistība ar diabēta medikamentiem netika novērota (metformīnam HR=1,04; 95 % TI [0,85 – 1,27] un insulīnam HR=0,94; 95 % TI [0,77 – 1,16]).

Insulīna lietotājiem bija augstāks miokarda infarkta risks (HR=1,3; 95 % TI [1, 00 – 1,69]) un sirds mazspējas risks (HR=1,25; 95 % TI [1,03 – 1,51]).

Pētnieki iesaka pēc iespējas samazināt lietoto medikamentu skaitu pacientiem ar demenci.

 

AVOTS: Congress of the European Academy of Neurology (EAN) 2018. Presented during the Tournament Clinical on June 18, 2018.

 

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu