Augu valsts līdzekļi sievietes veselībai

Mūsdienās interese par ārstniecības augu lietošanu piedzīvo renesansi, jo fitoterapija var būt efektīva un pietiekami droša, lietojot ilgstoši. Augu ķīmiskā sastāva daudzveidība nodrošina farmakoloģiski daudzveidīgu iedarbību, tomēr pārsvarā katram augam dominē viena vai divas īpašības, veidojot tā farmakoloģisko efektu.

Palielinot drogu (substanču) skaitu sastāvā, pieaug farmakoloģiskās darbības spektrs. Kombinējot ārstniecības augus, iespējams pagatavot individualizētus drogu maisījumus, tāpat iespējama arī komponentu nomaiņa un alternatīvas receptes. [1]

Mūsdienās pētījumi nereti atklāj augu ķīmisko komponentu darbību šūnu, receptoru un fermentatīvo sistēmu līmenī, kas virknei augu norāda uz nevēlamām darbībām, piemēram, teratogenitāti, alerģisku reakciju, kā arī uz mijiedarbību ar citām zālēm, tāpēc augi lietojami ar zināmu piesardzību vai dažkārt izslēdzami no lietojamo drogu saraksta. Šo iemeslu dēļ jāatceras, ka:

  • fitoterapija var būt relatīvi droša un tai būtu jānotiek ārsta uzraudzībā,
  • ārstēšanu sāk tikai pēc diagnozes noteikšanas,
  • jālieto tādi fitolīdzekļi un drogas, ko iesaka speciālisti un kas ir pārbaudīti praksē,
  • nepieciešamības gadījumā fitoterapiju kombinē ar medikamentozo ārstēšanu,
  • jāizmanto drogas, kas atbilst normatīvi tehniskās dokumentācijas prasībām.

Fitoterapija pēc augu lietošanas senās pieredzes principiem un mūsdienu pētījumu rezultātiem medicīnas praksē ir piemērojama visdažādāko veselības traucējumu ārstēšanai kā komplementārā jeb papildinošā vai alternatīvā terapija.

Rakstā sniegts ieskats to augu klāstā, kas būtu piemērojami urīnceļu infekciju, sāpīgu mēnešreižu un klimaktērisko sindromu ārstēšanai vai nevēlamo izpausmju mazināšanai sievietei.

Urīnceļu infekcija un iekaisumi

Iekaisums var veidoties, ja, pavājinoties organisma aizsardzības spējām, aktivējas cilvēka normālās mikrofloras baktērijas. Arī savlaicīgi neārstētas seksuāli transmisīvās slimības var ierosināt nieru bļodiņu un urīnpūšļa iekaisumu. Urīnceļu iekaisumu iedalījums:

  • nieru slimības (glomerulonefrīts),
  • augšējo urīnizvadceļu slimības (pielonefrīts),
  • apakšējo urīnizvadceļu slimības (cistīts, uretrīts),
  • vīriešu dzimumorgānu slimības (epidimīts, orhīts, prostatīts).

Sākot ārstēšanu, jānoskaidro slimības izsaucējs un jālieto specifiski antibakteriālie līdzekļi, bet, lai paātrinātu atveseļošanos, papildus izvēlas fitoterapiju.

Glomerulonefrīts

Glomerulonefrīta ārstēšanas taktika atkarīga no slimības smaguma pakāpes. Pēc sistēmiskās fitoterapijas taktikas maisījumos tiek ieteiktas:

  • drogas ar diurētisku un hipotensīvu iedarbību: upeņu lapas (folia Ribes nigri), raudenes laksti (herba Origani), kliņģerītes ziedi (flos Calendulae), melisas lapas (folium Melissae), vilkābeles lapas (folia Crataegi), māteres laksti (herba Leonuri cardiacae), apiņu rogas (strobili Lupuli), pētersīļu augļi (fructus Petroselini), meža zemenes lapas (folium Fragariae);
  • drogas ar sviedrējošām, desensibilizējošām, pretiekaisuma, organismu attīrošām īpašībām: liepas ziedi (flos Tiliae), avenes lapas (folia Rubi idaei) un bērza lapas (folia Betelae);
  • drogas, kas ietekmē asinsvadu sieniņu caurlaidību (īpaši kapilāru), atjaunojot to elastību: zirgkastaņas lapas (folium Hippocastani), ginka lapas (folium Ginkgo); [2]
  • drogas ar baktericīdām īpašībām: raudenes laksti (herba Origani), rozmarīna laksti (herba Rosmarini), miltenes lapas (folium Uvae ursi), brūklenes lapas (folium Vitis idaei);
  • pH līmeni regulējošas drogas: alkalozes gadījumā drogu maisījumam pievienojamas blaktenes saknes (radix Ononidis), [3] kukurūzas irbuļi ar drīksnām (styli cum stigmatis Maydis), trejkrāsu vijolītes laksti (herba Violae), vārpatas sakneņi (rhizoma Elymi), stāvā retēja saknenis (rhizoma Tormentillae).

Acidozes gadījumā drogu maisījumam pievienojami:

  • trejlapu puplakša lapas (Folium Menyanthidis trifoliatae),
  • asinszāles laksti (herba Hyperici), [4]
  • melnā plūškoka miza (cortex Sambuci),
  • pienenes saknes (radix Taraxaci), tauksaknes sakne (radix Symphyti).

Nedrīkst lietot drogas, kas uz nieru audiem iedarbojas kairinoši, piemēram, bērza pumpurus (gemma Betulae), tīruma kosas lakstus (herba Equiseti), paegļa čiekurogas (pseudo–fructus Juniperi), miltenes lapas (folium Uvae ursi).

Pielonefrīts

Pielonefrīta ārstēšanai rekomendē šādas drogas: lielo nātru lapas un saknes (folia et radix Urticae), rudzupuķes ziedus (flos Centaureae cyani), meža zemenes lapas (folium Fragariae).

Arī šajā gadījumā kairinošās iedarbības dēļ uz nieru parenhīmu piesardzīgi jālieto tīruma kosas laksti (herba Equiseti), paegļa čiekurogas (pseudo–fructus Juniperi), lielās strutenes laksti (herba Chelidonii), dzeloņainās blaktenes saknes (radix Ononidis), alvejas lapu sula (succus Aloe), miltenes lapas (folium Uvae ursi).

Šiem pacientiem rekomendē lietot dzērveņu morsu kombinācijā ar metionīnu, kas veicina hipūrskābes sintēzi aknās un padara nekaitīgu slāpekļa savienojumu vielmaiņu.

Cistīts

Cistīta (urīnpūšļa sieniņas iekaisuma) ārstēšana pamatā ir antibakteriāla, bet fitoterapijai ir papildinoša nozīme, izmantojot drogas ar diurēzi veicinošām un antibakteriālām īpašībām.

Maisījumos iekļauj brūklenes lapas (folium Vitis idaeae), asinszāles lakstus (herba Hyperici), melnā plūškoka ziedus (flos Sambuci), kumelītes ziedus (flos Matricariae), papeles pumpurus (gemma Populi nigrae).

Hroniska cistīta gadījumā skāba urīna pH koriģē ar tādām drogām kā biškrēsliņa ziedi (flos Tanaceti), Kanādas zeltgalvītes laksti (herba Solidaginis canadensis), brūkleņu lapas (folium Vitis idaeae), papeles pumpuri (gemma Populi nigrae), sunīša laksti (herba Bidentis).

Sārmainu urīna reakciju koriģē ar kailās trūkumzālītes lakstiem (herba Herniariae), kosas lakstiem (herba Equiseti), nātres lapām (folium Urticae), bērza lapām (folium Betulae), miltenes lapām (folium Uvae ursi), [5] lielās strutenes lakstiem (herba Chelidonii), pētersīļa augļiem (fructus Petroselini), blaktenes saknēm (radix Ononidis).

Dismenoreja

Sāpīgas mēnešreizes jeb dismenoreja ir sāpes, kas parādās 1—2 dienas pirms menstruācijām un turpinās pirmās trīs menstruāciju dienas. Dismenoreju pārsvarā novēro jaunām sievietēm reproduktīvā vecumā, tās izplatība svārstās 30—83 % robežās. [6]

Sekundāras dismenorejas iemesli var būt:

  • dzimumorgānu iekaisumu slimības,
  • palielināta nervu sistēmas uzbudināmība,
  • endometrioze,
  • slimības mazajā iegurnī.

Primāras dismenorejas iemesls ir dzemdes gļotādas izdalītie prostaglandīni.

Vismaz divas dienas pirms gaidāmajām menstruācijām iesaka lietot šādas drogas:

  • baldriāna (Valeriana officinalis) sakni,
  • pelašķa (Achillea millefolium) lakstus (6—16 g/dienā) menstruālo spazmu mazināšanai, [7]
  • rūgtā fenheļa (Foeniculum vulgare) augļus (4,5—7,5 g/dienā; menstruālo spazmu mazināšanai),
  • rozmarīna (Rosmarinus officinalis) lakstus, [8]
  • avenes (Rubus idaeus) lapas (4,5—24 g/dienā; spazmu mazināšanai menstruālajā periodā),
  • dažkārt iesaka ķekaraino sudrabsveci (Cimicifuga racemosa; 20—40 mg/dienā), [9]
  • ārstniecības ingveru (Zingiber officinale), kas nomāc prostaglandīnus, nomācot ciklooksigenāzi,
  • ārstniecības kumelīti (Chamomilla recutita),
  • piparmētras eļļu (Mentha piperita), kas samazina kontrakcijas, izraisot šūnu depolarizāciju, bloķējot kalcija kanālus un tādējādi nomācot gludās muskulatūras spazmas. [10]

Svētais vitekss (Agnus castus) novērš dzemdes gludo muskuļu kontrakcijas, ko ierosina fizioloģiskie mediatori (piemēram, oksitocīns, vazopresīns un PGF2α), tāpat ietekmē hipotalāma—hipofīzes asi un samazina folikulus stimulējošā hormona (FSH) sekrēciju, atbrīvo luteinizējošo hormonu un paaugstina progesterona līmeni. Fizioloģiski un farmakoloģiski šā auga sastāvdaļas izraisa sievietes ķermeņa dabisko hormonālo līdzsvaru, tālab to lieto primāras dismenorejas gadījumā.

Svētais vitekss, kas pētījumos in vitro uzrāda 5–lipoksigenāzes nomākšanu, leikotriēnu veidošanos, tādējādi mazinot iekaisuma mediatoru rašanos, kā medikaments reģistrēts Latvijas zāļu reģistrā. [11; 12]

No fitoterapeitu prakses dismenorejas ārstēšanai tiek piedāvāti šādi fitomaisījumi:

  • vienādās daļās ņem piparmētras lapas, bērza lapas, kazenes lapas, krūkļa mizu, pelašķa lakstus un baldriāna saknes. Ēdamkarote maisījuma uz glāzi verdoša ūdens. Atstāj, līdz atdziest, izdzer dienas laikā;
  • ņem pēc svara trīs daļas piparmētras lapu un baldriāna sakņu, četras daļas kumelītes ziedu. Ēdamkaroti maisījuma aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties. Dzer karstu vairākas reizes dienā.

Klimaktēriskais sindroms

Klimaktēriskais periods ir fizioloģiskais laiks sievietes dzīvē, kad reproduktīvajā sistēmā notiek involūcija. Šajā laikā novērojami šādi simptomi:

  • veģetatīvie — asinsvadu (karstuma viļņi ķermeņa augšdaļā, pastiprināta svīšana, tahikardija, reiboņi, galvassāpes, paaugstināts arteriālais spiediens, reizēm bāla āda, drebuļi, pazemināts arteriālais spiediens, bradikardija, bieža urinēšana, zarnu spazmas);
  • endokrīnie — vielmaiņas traucējumi (ādas, vulvas, vaginālās un urīnpūšļa gļotādas, trofikas izmaiņas, hiperglikēmija, osteoporoze);
  • psihiskie (neirozes, psihozes, psihosomatiski traucējumi, aizkaitināmība, nomākts garastāvoklis, miega traucējumi).

Vairāk nekā puse sieviešu ap un pēc menopauzes vecumgrupā lieto kādu komplementārās vai alternatīvās ārstēšanas veidu: uztura bagātinātājus un augu terapiju, stresa pārvaldību, akupunktūru un masāžas terapiju menopauzes simptomu mazināšanai.

Šīs izmaiņas samazina arī imūnās aizsargspējas. Klasiski posms ap menopauzi definēts kā periods no diviem līdz pieciem gadiem līdz ar visām endokrīnajām, klīniskajām un bioloģiskajām izpausmēm, kas norisinās menopauzes laikā. To iedala trīs posmos:

  • perimenopauze vai pāreja uz menopauzi — kopš menstruāciju traucējumu rašanās brīža un FSH līmeņa paaugstināšanās serumā, ne vairāk par 12 mēnešiem pēc pēdējās menstruācijas perioda. Sievietēm šajā posmā bieži parādās vazomotoriskie simptomi;
  • menopauze — brīdis, kad kopš pēdējām menstruācijām pagājuši vairāk nekā 12 mēneši. Tas norāda uz pilnīgu folikulu izsīkumu un olnīcu estrogēna sekrēcijas neesību;
  • pēcmenopauzes periods — agrīna pēcmenopauze ir pirmie pieci gadi pēc pēdējās menstruācijas: pilnīgs olnīcu funkciju pārtraukums, ko parasti pavada paātrināts kaulu masas zudums. Šajā posmā daudzām sievietēm ir vazomotoriskie simptomi. Pēdējā pēcmenopauzes stadija ir plašs termins. Tas ir periods, kas turpinās no pēdējā menstruālā cikla piektā gada līdz dzīves beigām. [13]

Sievietēm ar krūts vēzi un karstuma viļņiem netiek ieteikts lietot fitoestrogēnus.

Medikamentozā ārstēšana un fitoterapija jāvirza šādos virzienos:

  • centrālās un veģetatīvās nervu sistēmas normalizēšana ar antidepresantiem, trankvilizatoriem, neiroleptiķiem mazās devās, sedatīviem līdzekļiem un holinolītiķiem;
  • jāregulē hormonālais fons, normalizējot tā līdzsvaru (jālieto augi, kas satur fitoestrogēnus);
  • organisma vielmaiņas normalizēšana (holesterīna līmeni pazeminošie, žultsdzenošie, urīndzenošie, vēdera izeju mīkstinošie augu valsts līdzekļi);
  • jālieto augi, kas darbojas simptomātiski:

o samazina svīšanu,

o pazemina asinsspiedienu,

o mazina nervozitāti un citus traucējumus. [14]

Fitoestrogēnus pēc ķīmiskās struktūras iedala trīs klasēs:

  • izoflavoni (genisteīns, daidzeīns, apigenīns, biohanīns u.c.);
  • lignāni (enterodiols, enterolaktons);
  • kumestāni (kumestrols, vedelolaktons, plikadīns).

Tie darbojas selektīvi, izmainot estrogēnreceptoru darbību, ierosinot aromatāzes un citu fermentu aktivitātes izmaiņas, optimizējot hormonu metabolismu aknās un zarnu traktā.

Augi, kas satur fitoestrogēnus ar augstu aktivitāti:

  • genisteīns un daidzeīns sojā (Glycine max),
  • pļavas āboliņš (Trifolium pratense),
  • galega (Galega officinalis),
  • kazāboliņš (Sarothamnus scoparius).

Mazāk aktīvi fitoestrogēni (piemēram, izoksantohumols) atrodami apiņos (Humulus lupulus; 10 × vājāks par lakricu), pļavas āboliņā (Trifolium pratense); biohanīns A pļavas āboliņā un lucernā (Medicago sativa); biohanīns B jeb formononetīns lakricā (Glycyrrhiza glabra (1 kg drogas atbilst 1 g estrona vai 143 mg estradiola)), soforā (Sophora flavescens), lucernā (Medicago sativa).

Savukārt drogas ar stiprāko estrogēniem līdzīgu aktivitāti ir apiņi (Humulus Dlupulus), lakrica (Glycyrrhiza glabra), pļavas āboliņš (Trifolium pratense), lucerna (Medicago sativa), raudene (Origanum vulgare).

Ķekarainās sudrabsveces (Cimicifuga racemosa) biogēnās vielas darbojas caur neiromediatoru regulāciju, ietekmējot dopamīnerģisko, noradrenerģisko, serotonīnerģisko un GABAerģisko efektu, un nepastiprina estrogēnos efektus, tāpēc šī droga lietojama kā papildinājums hormonaizstājterapijai un var būt ordinējama arī sievietēm ar krūts vēzi un karstuma viļņiem, jo ir pētījumi, kas apstiprina sudrabsveces ekstrakta aizsargājošu ietekmi uz piena dziedzeri. [15; 16]

Latvijas Zāļu valsts aģentūra reģistrējusi zāles — fitopreparātus ar ķekarainās sudrabsveces ekstraktu. [12]

Ir avoti, kur norādīts, ka ginka (Ginkgo biloba) lapu ekstrakts palēnina demences progresēšanu, bet palielina asiņošanas risku. Asinszāle (Hypericum perforatum) ir efektīva vieglas vai mērenas depresijas ārstēšanai, bet tā ievērojami mijiedarbojas ar citām zālēm. Žeņšeņa (Panax ginseng) aktīvās vielas uzlabo labsajūtu sievietēm menopauzes periodā, bet var izsaukt blakusparādības un mijiedarbību ar citām zālēm. Ķiploki (Allium sativum) nedaudz pazemina asinsspiedienu un lipīdu līmeni. Baldriāns (Valeriana officinalis) ir labvēlīgs bezmiega ārstēšanai. [17]

Fitopreparātu sastāvs iespējams ļoti daudzveidīgs. Šeit uzskaitītās drogas nepretendē būt vienīgās lietojamās. Fitoterapeits Dr. Tereško sievietes veselības traucējumiem piedāvā fitomaisījumus, kuru sastāvs nav individualizēts, bet veidots pēc fitoterapijas principiem, apvienojot drogas, kas darbojas dažādos virzienos un tādējādi mazina visbiežākos no praksē sastopamajiem traucējumiem.

Tā, piemēram, drogu maisījums menopauzes traucējumu novēršanai satur drogas, kam ir hormonu vielu maiņu regulējošas un svīšanu mazinošas īpašības:

  • * vilkābeles augļi (fructus Crataegi) — normalizē asinsspiedienu, sirdsdarbību, * māteres laksti (herba Leonuri) — uzlabo sirdsdarbību un nomierina nervus,
  • mežrozes augļi (fructus Rosae) — stimulējoši iedarbojas uz virsnierēm,
  • rasaskrēsliņa laksti (herba Alchemillae) — regulē hormonu līmeni,
  • ārstniecības kumelītes ziedi (flos Matricariae) — mazina vēdera spazmas un vēdera uzpūšanos,
  • salvijas laksti (herba Salviae) — samazina hormonu disbalansu sievietes organismā, regulējot prolaktīna līmeni,
  • pelašķa ziedi (flos Millefolii) — novērš iekaisumu veidošanos un nomierina veģetatīvo nervu sistēmu,
  • kliņģerītes ziedi (flos Calendulae) — A vitamīna avots, stimulē šūnu atjaunošanos,
  • apiņa augļkopas (strobili Lupuli) — satur fitoestrogēnus,
  • asinszāles laksti (herba Hyperici) — mazina depresiju, uzlabo garastāvokli. [18]

 Kas lasāms zāļu monogrāfijā?

Eiropas Kopienas augu monogrāfijā norādītas šādu augu izcelsmes drogas, ko iesaka lietot urīnceļu slimību ārstēšanā:

  • vārpatas (Agropyron repens) sakneņi (10—20 g/dienā),
  • dadža (Arctium lappa) saknes (6—18 g/dienā),
  • bērza (Betula pendula, Betula pubescens) lapas (8—12 g/dienā),
  • kosas (Equisetum arvense) laksti (3—12 g/dienā),
  • ugunspuķes (Epilobium angustifolium un/vai Epilobium parviflorum) laksti (3—4 g/dienā),
  • oša (Fraxinus excelsior L. vai Fraxinus angustifolia) lapas (10—30 g/dienā),
  • kadiķa (Juniperus communis) čiekurogas (2 g/dienā),
  • Paragvajas ileksa (Ilex paraguariensis) lapas (2,5—5 g/dienā),
  • blaktenes (Ononis spinosa) sakne 6—12 g/dienā), ortosifona (Orthosiphon stamineus) lapas (2—12 g/dienā),
  • pupiņas (Phaseolus vulgaris) augļi bez sēklām (5—15 g/dienā),
  • mazās mauragas (Hieracium pilosella) laksts ar sakni (6—12 g/dienā), maura sūrenes (Polygonum aviculare) laksti (6 g/dienā), upenes (Ribes nigrum) lapas (6—12 g/dienā), dzeltenās zeltgalvītes (Solidago virgaurea) laksti (6—20 g/dienā), pienenes (Taraxacum officinale) saknes ar lakstiem (9—12 g/dienā), nātres (Urtica dioica un Urtica urens) lapas (6—12 g/dienā), miltenes (Arctostaphylos uva–ursi) lapas (1,5—8 g/dienā).

Zāļu valsts aģentūrā urīnceļu slimību ārstēšanai kā zāles ir reģistrēti trīs fitopreparāti.

Ganu plikstiņa (Capsella bursa–pastoris) laksti (3—20 g/dienā) iesakāmi menstruālās asiņošanas mazināšanai, sudrabsveces (Cimicifuga racemosa) saknenis (sausais ekstrakts 40 mg/ dienā) — menopauzes simptomu (karstuma viļņu, svīšanas) mazināšanai. [19]

Der atcerēties!

Jāatceras, ka fitoterapijai ir arī ierobežojumi:

  • ja ir alerģiska reakcija pret auga sastāvdaļām;
  • nedrīkst lietot kā vienīgo terapiju smagu izpausmju gadījumā — izteikta psihoemocionālā uzbudināmība, tahikardija, aritmija, nestabils arteriālais spiediens;
  • pirms fitoterapijas jābūt veiktai pilnīgai ginekoloģiskai pārbaudei, lai izslēgtu grūtniecību, audzējus, novērtētu hormonālo stāvokli u.c.

Fitoterapijai katrā konkrētā gadījumā jābūt piemeklētai individuāli!

Kopsavilkums

  • Fitoterapija var būt efektīva un pietiekami droša, lietojot ilgstoši, — augu ķīmiskā sastāva daudzveidība nodrošina farmakoloģiski daudzveidīgu iedarbību.
  • Nepieciešamības gadījumā fitoterapiju kombinē ar medikamentozo ārstēšanu.
  • Jāatceras, ka fitoterapiju nedrīkst lietot kā vienīgo ārstēšanas veidu smagu izpausmju gadījumā!
  • Rakstā sniegts ieskats to augu klāstā, kas būtu piemērojami urīnceļu infekciju, sāpīgu mēnešreižu un klimaktērisko sindromu ārstēšanai vai nevēlamo izpausmju mazināšanai sievietei.

Literatūra

1. Kislichenko VS, et al. Sistemnaja fitoterapija. Harkov, 2008; 256.

2. Phytotherapeutic Monographs, BGA, Commission E, Germany: https://buecher.heilpflanzen-welt.de/BGA-Commission-E-Monographs/0205.htm 3. http://lektrava.ru/encyclopedia/stalnik-polevoy/

4. Asilbek Gaybullaev, Saidakhror Kariev. Phytotherapy of calcium urolithiasis with extracts of medicinal plants: Changes of diuresis, urine pH and crystalluria. ATI – Applied Technologies & Innovations, 2012; Vol. 7, Issue 2: 59–66.

5. Joseph E. Pizzorno ND, Herb Joiner-Bey ND, in The Clinician's Handbook of Natural Medicine (Third Edition), 2016.

6. Iacovides S, Avidon I, Baker FC. What we know about primary dysmenorrhea today: a critical review. Hum Reprod Update, 2015; 21(6): 762–78. 7. http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Herbal_Community_herbal_monograph/2011/09/WC500115470.pdf

8. Ghasemzadeh MR, Amin B, Mehri S, et al. Effect of alcoholic extract of aerial parts of Rosmarinus officinalis L. on pain, inflammation and apoptosis induced by chronic constriction injury (CCI) model of neuropathic pain in rats. Journal of Ethnopharmacology; 2016; Vol. 194, 24: 117–130.

9. List of German Commission E Monographs (Phytotherapy); https://buecher.heilpflanzen-welt.de/BGA-Commission-E-Monographs/0024.htm

10. Parvaneh Mirabi P, Seideh Hanieh Alamolhoda, Seddigheh Esmaeilzadeh, Faraz Mojab. Effect of Medicinal Herbs on Primary Dysmenorrhoea – a Systematic Review. Iran J Pharm Res, 2014; 13(3): 757–767.

11. Johann Röhrl, Oliver Werz, Aldo Ammendola, Gerald Künstle. Vitex agnus–castus dry extract BNO 1095 (Agnucaston®) inhibits uterine hyper–contractions and inflammation in experimental models for primary dysmenorrhea. Clinical Phytoscience, 2017; 2: 20. 12. Zāļu valsts aģentūra. Zāļu reģistrs: https://www.zva.gov.lv/zalu-registrs

13. Mendoza N, et al. Position of the Spanish Menopause Society regarding the management of perimenopause. Maturitas, 2013; 74: 283–290.

14. Sistemnaja fitoterapija; Harkov; 2008.

15. Wolfgang Wuttke, Hubertus Jarry, Jutta Haunschild, et al. Review: The non–estrogenic alternative for the treatment of climacteric complaints: Black cohosh (Cimicifuga or Actaea racemosa). Journal of Steroid Biochemistry & Molecular Biology, 2014; 139: 302–310.

16. JuergenDrewe, Christian Zimmermann, Catherine Zahner. The effect of a Cimicifuga racemosa extracts Ze 450 in the treatment of climacteric complaints — an observational study. Phytomedicine, 2013; Vol. 20, Issues 8–9: 659–666.

17. Bonnie J. Tesch. Herbs commonly used by women: an evidence–based review. Disease-a-Month; 2002; Vol. 48, Issue 10: 671–696. 18. http://fitoterapija.lv/ 19. http://www.ema.europa.eu/docs/en_GB/document_library/Herbal_Community_herbal_monograph/2011/01/WC500100981.pdf

Uz augšu ↑
Chain

Saistītie raksti