Pirmo reizi izstrādātas vadlīnijas pirms menopauzes depresijas atklāšanai un ārstēšanai

Doctus . | 2018. gada 6. septembris

Ir zināms, ka sievietēm ir paaugstināts depresijas attīstības risks pēcdzemdību periodā, kad mainās hormonu līmenis, bet par to, vai depresijas attīstības risks ir saistīts ar pirms menopauzes periodu, līdz šim trūka pierādījumu un ieteikumu, kā atklāt un ārstēt šos gadījumus.

Ziemeļamerikas Menopauzes asociācija kopā ar Nacionālo sieviešu depresijas centra tīklu un Garastāvokļa traucējumu grupu publicējuši pirmās vadlīnijas savlaicīgai pirms menopauzes depresijas atklāšanai un ārstēšanai.

Iemesls, kādēļ šādas vadlīnijas bija nepieciešamas, ir tāds, ka pirms menopauzes periodā depresija bieži “iet roku rokā” ar menopauzes simptomiem un šo divu stāvokļu simptomus ir ļoti grūti atdalīt un atbilstoši ārstēt. Daudzas sievietes šajā pirms menopauzes periodā piedzīvo depresijas simptomus. Darba grupa izanalizēja pieejamo literatūru par depresīviem traucējumiem un simptomiem sievietēm pirms menopauzes periodā, fokusējoties uz piecām jomām: epidemioloģija, klīniskās izpausmes, antidepresantu terapeitiskie efekti, hormonterapijas efekti un citu terapiju, piemēram, fizioterapija, fiziskās aktivitātes un dabas produkti, efektivitāti.

Pirms menopauzes periods ilgst trīs – četrus gadus pirms menopauzes, kad menstruācijas kļūst neregulāras un palēnām beidzas pavisam. Šajā periodā parasti sākas arī karstuma viļņi un miega traucējumi, kas var pārklāties ar depresiju. Līdz ar to ir ļoti grūti diagnosticēt pirms menopauzes depresiju. Ja sievietei trūkst enerģijas, jo naktī ir bijuši karstuma viļņi un traucēts miegs, palīdzēs hormonterapija. Bet, ja enerģijas līmenis ir zems depresīvu simptomu dēļ, nepieciešami antidepresanti. Iespējams, ka enerģijas trūkuma cēlonis ir problēmas ģimenē vai darbā, un ir nepieciešana kognitīvi biheiviorālā terapija. Ārstam ir jāatrod īstais problēmas cēlonis, lai piemeklētu atbilstošāko terapiju.

Daži atklājumi, kas iekļauti vadlīnijās:

  • Pirms menopauzes periodā var attīstīties gan depresīvi simptomi, gan smaga depresija.
  • Pirms menopauzes periodā ir paaugstināts depresīvu simptomu attīstības risks pat tad, ja sievietei nav bijusi depresija anamnēzē.
  • Biežākie pirms menopauzes simptomi (karstuma viļņi, svīšana naktī, miega un libido traucējumi, svara/ enerģijas izmaiņas, kognitīvās izmaiņas) var pārklāties ar depresiju.
  • Tāpat garastāvokli var ietekmēt rūpes par bērniem, vecākiem, karjeru, attiecībām, novecošanos, ķermeņa izmaiņām un saslimšanas ģimenē.
  • Ja tiek diagnosticēta depresija pirms menopauzes periodā, primārā terapija ir antidepresanti.
  • Ārstiem jāapsver miega traucējumu un nakts svīšanas ārstēšana kā daļa no ar menopauzi saistītas depresijas ārstēšanas.
  •  Estrogēna terapija ir neefektīva depresīvu traucējumu ārstēšanā sievietēm pēc menopauzes.
  • Hormonālā kontracepcija var mazināt depresīvos simptomus sievietēm menopauzē.
  • Nav pietiekamu pierādījumu, ka dabas vielas vai netradicionālā medicīna ārstētu depresiju, kas saistīta ar pirms menopauzes periodu.

 

 

AVOTS: Maki PM, Kornstein SG, Joffe H, et al. Guidelines for the Evaluation and Treatment of Perimenopausal Depression: Summary and Recommendations. Journal of Women's Health, 2018.

Uz augšu ↑