Apstiprināta saistība starp celiakijas slimību un glutēna uzņemšanu

Doctus . | 2019. gada 15. augusts

Plašā pētījumā apstiprināts, ka celiakijas slimības attīstības risks ir saistīts ar glutēna patēriņu bērnībā. Šis bija novērojuma pētījums, kurā nepierādīja kauzalitāti. 

Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai apēstā glutēna daudzums ir saistīts ar celiakijas slimības attīstību bērniem a augstu risku.

Pētījumā iekļāva bērnus no 6 klīniskajiem centriem Somijā, Vācijā, Zviedrijā un ASV. Laika periodā 2004. – 2010.gads pētījumā iekļāva 8676 jaundzimušos, kuri bija HLA antigēna nēsātāji, šis antigēns ir saistīs ar 1.tipa cukura diabēta un celiakijas slimības attīstību. Celiakijas slimības sijājošā atlase tika veikta katru gadu 6757 bērniem no 2 gadu vecuma. Dati par glutēna uzņemšanu bija zināmi par 6605 bērniem. Glutēna uzņemšana tika rēķināta no trīs dienu uztura pierakstiem, kas tika veikti 6, 9 un 12 mēnešu vecumā, kā arī divas reizes gadā līdz 5 gadu vecumam. Pētījuma primārais iznākums bija celiakijas slimība.

No 6605 bērniem (49 % sievietes; mediānais novērošanas laiks 9 gadi) 1216(18 %) attīstījās celiakijas slimība. Celiakijas slimības pīķis bija bērnu divu trīs gadu vecumā. Ikdienas glutēna uzņemšana bija saistīta ar augstāku celiakijas slimības risku, risks pieauga uz katru apēsto glutēna gramu dienā (HR=1,30; 95 % TI [1,22 – 1,38]); absolūtais risks 3 gadu vecumā, ja tika patērēts gluēna references daudzums, bija 28,1 %; ja glutēns tika apēst par 1 g/ dienā vairāk nekā references daudzums, tad risks bija 34,2 %; absolūtā riska atšķirība bija 6,1 % (95 % TI [4,5 % - 7,7 %]).

Pētnieki secināja, ka lielāks glutēna patēriņš pirmajos piecos dzīves gados ir saistīts ar lielāku celiakijas slimības risku bērniem ar ģenētisku predispozīciju uz šo slimību.

 AVOTS: Aronsson CA, Lee HS, Hård af Segerstad EM, et al. Association of Gluten Intake During the First 5 Years of Life With Incidence of Celiac Disease Autoimmunity and Celiac Disease Among Children at Increased RiskJAMA, 2019; 322 (6): 514

Uz augšu ↑
  • Aspirīns primārajā profilaksē: vajadzīgs individuāls izvērtējums

    Doctus . | 2020. gada 20. februāris

    Jaunākās primārās profilakses vadlīnijas iesaka lietot aspirīnu indivīdiem ar augstu primāro kardiovaskulāro notikumu risku, ja viņi ir vecumā no 40 līdz 70 gadiem, bet ne tiem, kuriem ir pāri 70 gadiem. Tomēr cilvēkiem pēc 70 gadu vecuma kardiovaskulāro notikumu risks ir daudz augstāks nekā pirms 70 gadu vecuma. Lasīt visu

  • 10 000 soļu dienā: nav maģiskā svara zaudēšanas formula

    Doctus . | 2020. gada 19. februāris

    Jau gadiem ilgi 10 000 soļu dienā tiek uzskatīts par zelta standartu tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību, jaunākie pētījumi rāda, ka atsevišķi ieguvumi ir arī no 7500 soļiem dienā. Tomēr zinātnieki norāda, ja vēlaties izvairīties no svara pieauguma, nevajag ņemt vērā tikai soļu skaitu.   Lasīt visu

  • Striju molekulārais un šūnu mehānisms

    Doctus . | 2020. gada 18. februāris

    Striae distensae jeb strijas ir ādas bojājumi, kas rodas hormonālu satricinājumu periodos, proti, pubertātes un grūtniecības laikā. Strijas parādās kā sarkanas vai purpursarkanas līnijas, kas lēnām pārvēršas bālās ādas līnijās, un tās novēro 90 % sieviešu, tomēr pētījumu par striju izcelsmi ir maz un nepieciešami jauni profilaktiski un koriģējoši ārstēšanas veidi. Lasīt visu