Anda Valtere
žurnāliste
Anda.Valtere@doctus.lv
Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Meklējam idejas – ko darīt. Desmit zinīgu prātu ieteikumi
Lai iedegtu kaut nedaudz racionālas gaismas tumšajā strukturālo reformu tuneļa galā, meklējam svaigas, citādas, vērtīgas idejas un ieteikumus, aicinot dažādu jomu zinīgos prātus ieteikt risinājumus un atbildēt uz jautājumu: ko darīt šajā situācijā veselības aprūpē un medicīnā?
Neviens uz paplātes nepienesīs. Diskusija par ārstu sabiedrisko aktivitāti
Šogad jūnijs ir ārstu kongresa mēnesis – pagājuši divdesmit gadi, kopš Pirmajā latviešu ārstu kongresā pulcējās ap sešiem tūkstošiem ārstu. Mums patīk nostalģiski atcerēties cerību pilnās izjūtas – celsim jaunu valsti, jaunu medicīnu, un katrs bija gatavs ko darīt lietas labā. To, kāda ir šī uzceltā valsts un tās medicīna, tagad ar rūgtuma garšu apspriež ikkatrs – nepiepildītie mērķi, sūrā ikdiena, birokrātija, neuzticēšanās, necieņa citam pret citu, hroniskais naudas trūkums. Ne bez katra paša atbildības esam šodienas rūgtajā punktā. Tāpēc Doctus izvēlējās diskutēt par ārstu sabiedrisko aktivitāti laikā, kad krīze – dižķibele pārņēmusi ne tikai medicīnu, bet valsti kopumā.
Vai medicīnas menedžments ir īpašs?
Kad runa ir par medicīnas biznesu, mediķi parasti sadalās divās frontēs. Vieni saka: medicīnas bizness ne ar ko neatšķiras no jebkura cita biznesa. Otri stingri turas savos pārliecības ierakumos: nevis klients un pakalpojums, bet pacients un palīdzība. Vai ārsts var būt labs vadītājs? Kā vadīt ārstus, kas ir autoritātes ar augstu pašnovērtējumu? Kāda ir personālpolitika medicīnas uzņēmumos? Un no kā atkarīga organizācijas kultūra, ko nepārprotami jūt gan darbinieks, gan pacients, pārkāpjot katras iestādes slieksni? Trīs viedokļi par šiem jautājumiem.
Klints malā
Atbild Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja dr. Ingūna Liepa
Būs raibi rūtaini
Atbild Latvijas veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs prof. Valdis Keris
Vai zāļu tirgus kļūs liberālāks pret pacientu?
Visticamāk, tas ir neizbēgams process. Liberalizācija nozīmē paplašināt pacienta izvēles iespējas, uzticēties zinīgam pacientam, un, kā zināms, pacienta tiesības tikai pieņemas spēkā! Rakstā gribam pieskarties diviem aspektiem, kas nule kā aktualizējušies. Pirmais - Eiropas Komisija pērnā gada decembrī visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir izsūtījusi priekšlikumus, kas paredz sabiedrību vairāk informēt par recepšu zālēm. Arī Latvijai būs jāsagatavo sava pozīcija un jāpiedalās diskusijās. Otrs - Latvijas Veselības ministrijas Farmācijas departaments rosinājis diskusiju par bezrecepšu zāļu izņemšanu no pašapkalpošanās nodaļām, liedzot pacientam pašam zāles ielikt savā iepirkumu grozā.
Sakārtota vide – pacienta līdzestībai
Pie ieejas slimnīcas ambulatorajā daļā pretim raugās novērošanas kameras vērīgā acs, rindu mašīna piedāvā izvēlēties pakalpojumu. Vestibils gaiši izremontēts. Kopā ar UĢI ZELTIŅU, Bauskas slimnīcas valdes locekli, izstaigājot pārējās slimnīcas ēkas, iespaids paliek nemainīgs – palātas, gaiteņi, slimnīcas teritorija glīta, atturīga. Pēc ciemošanās kristalizējas būtiskākais slimnīcas vadmotīvs: sakārtota vide slimniekam rada drošību un ticību, ka arī medicīniskā palīdzība būs sakārtota un pacients ātrāk izveseļosies.
Rītdienas ārsts
Latvijā līdzīgi kā citviet Rietumu medicīnā ārstu un pacientu attiecības kļūst klientu orientētas, tiek akcentētas pacientu tiesības, tiek diskutēts par biznesa domāšanas ienākšanu medicīnā un naudas lomu tajā. Latvijā arvien virmo runas par atalgojumu un aploksnēm. Kādas šajā kontekstā veidosies ārsta un pacienta attiecības nākotnē? Vai jauna ārstu paaudze nozīmē jaunu medicīnu? Vai, iedziļinoties šodienas medicīnas studentu un rezidentu uzskatos, varam saredzēt, kāds būs rītdienas ārsts? Doctus atspoguļo spilgtākos no viedokļiem, kas izskanējuši vienpa-dsmit topošo ārstu intervijās pētniecības darba* ietvaros.
Kad treknie gadi aiz muguras
Jā, jā – visi mediji to tik vien dara kā daudzina aizgājušos treknos gadus! Vēlā rudenī ciemojoties slimnīcās, šī vārdu spēle sarunās parādās vairākkārt. Tas ir kā zīmogs, kas apliecina – zināms attīstības posms ir noslēdzies. 2003. gadā Doctus pabija astoņās Latvijas slimnīcās. Toreiz saskatījām divas pamatproblēmas – trūkst darbinieku un smacējoši šķita nemitīgi mainīgie spēles noteikumi. Pagājuši pieci gadi, ārstu un māsu trūkst arvien, bet spēles noteikumi kļuvuši skaidrāki. Šajā numurā ielūkosimies divās Latvijas austrumu puses slimnīcās – Jēkabpils un Līvānu. Decembra numurā turpināsim stāstus no Latvijas slimnīcām
Nozares
A
- Alergoloģija 49
- Algoloģija 73
- Androloģija 4
- Anestezioloģija 31
- Arodmedicīna 9
D
- Dermatoloģija 181
- Dietoloģija 35
E
- Endokrinoloģija 333
F
- Farmācija 64
- Farmakoloģija 200
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 48
G
Ģ
- Ģenētika 16
- Ģimenes medicīna 325
H
- Hematoloģija 4
- Hepatoloģija 52
I
- Imunoloģija 16
- Infektoloģija 304
- Internā medicīna 25
K
- Kardioloģija 495
Ķ
- Ķirurģija 178
L
M
N
- Narkoloģija 35
- Neatliekamā medicīna 32
- Nefroloģija 63
- Neiroloģija 358
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 76
- Onkoloģija 226
- Otorinolaringoloģija 77
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 207
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 246
- Psihosomatika 41
- Pulmonoloģija 135
R
S
- Sabiedrības veselība 302
- Sporta medicīna 14
- Stomatoloģija 48
T
U
- Uroloģija 95
- Uzturzinātne 84