Andris Gardovskis
asoc. prof., ķirurgs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
asoc. prof., ķirurgs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
Kolorektālais jeb resnās un taisnās zarnas vēzis ir viens no biežākajiem ļaundabīgajiem audzējiem Eiropā. Tas ir arī nozīmīgs onkoloģiskās mirstības cēlonis. Daļai pacientu slimība tiek atklāta jau tad, kad audzējs ir izplatījies ārpus zarnas un veidojis metastāzes citos orgānos. Visbiežāk metastāzes rodas aknās. Tas saistīts ar asinsrites īpatnībām — asinis no zarnām vispirms nonāk aknās, un līdz ar to arī audzēja šūnas visbiežāk izplatās tieši tur.
Mūsdienās zināms, ka apmēram 20% no visiem ļaundabīgajiem audzējiem ir pārmantoti. Tas nozīmē, ka audzēja attīstību nosaka noteikti gēnu defekti jeb mutācijas, kas tiek pārmantoti no paaudzes paaudzē. Katram pārmantoto audzēju veidam ir savi raksturīgie gēnu defekti, tomēr kopumā gēnu izmaiņu gadījumā risks dzīves laikā saslimt ar ļaundabīgu audzēju ir no divām līdz 20 reizēm augstāks nekā vidēji populācijā. Klīniski nozīmīgākie un biežākie pārmantotā vēža sindromi ir pārmantotais krūts-olnīcu vēzis un pārmantotais kolorektālais vēzis. Tomēr gandrīz jebkuras lokalizācijas audzējiem novēro saistību ar pārmantotību. Tā, piemēram, pārmantotu priekšdziedzera vēzi konstatē aptuveni 10% gadījumu, pārmantota melanoma sastopama 5-10% gadījumu, pārmantots kuņģa vēzis – 1% gadījumu. [1;2]