PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Gundega Gauja

Gundega Gauja

žurnāliste

Visi autora raksti

ĒRIKA DILĀNE. Mediķis misijā Centrālāfrikas Republikā

Dažkārt TV reklāma var iegriezt dzīvi burtiskā nozīmē. NBS Medicīnas nodrošinājuma centra komandiere, majore ārste ĒRIKA DILĀNE savulaik armijā nokļuva, reklāmas uzrunāta. Nu viņa pabijusi jau piecās starptautiskās misijās — Afganistānā un Centrālāfrikas Republikā. Centrālāfrikā — tieši Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā.

G. Gauja

Zobārste ar foto karmu. ANNA JURKOVSKA

Topošās zobārstes ANNAS JURKOVSKAS uzņemtās dokumentālās fotogrāfijas publicē vadošie pasaules mediji, citu valstu privātklīnikas aicina Annu iemūžināt mediķus un viņu darba procesu. Mākslas foto vārdā viņa gatava internetā samedīt pērnā gadsimta holeras paraugus. Arī Latvijas medicīnas iestādes pamazām atver Annai savas durvis, lai ļautu dokumentēt medicīnas vidi.

G. Gauja

Klīniskais foto stomatoloģijā. Selfiji, lakoti nagi un liela nākotne

“Nāciet, sēdieties, plati pasmaidiet!” RSU Stomatoloģijas institūta Vizuālās diagnostikas laboratorijā rosās fotogrāfs. Šeit klīniskajai fotogrāfijai pieiet kā ar baltiem cimdiem. Modernākajā laboratorijā Baltijā strādā divi profesionāli fotogrāfi: “Jā, laikam mums ir visai ekskluzīva nodarbošanās!”

G. Gauja

Terora draudi un iesnas – lidostas medpunkta ikdiena

Cilvēki apkampjas un šņukst, rīb koferu ritentiņi. Debesis šķeļ lidmašīnas – vienas pazūd mākoņos, citas nolaižas. Ielidošanas zālē emocijas pilnā amplitūdā – sagaidītāju acis piekaltas automātiskajām durvīm. Turpat blakus stūrī aiz gruntīgas kolonnas ir kādas citas durvis, pie tām, par laimi, neviens nedrūzmējas un pat īpaši nekāro tur iekļūt. Tas gan nemazina šīs vietas svarīgumu – aiz šīm ne īpaši redzamajām durvīm ir lidostas “Rīga” medpunkts.

G. Gauja

Man par visu ir savs viedoklis. Neonatoloģe Dina Sviridova

“Kopš esmu neonatoloģijā, nozares progress bijis tāds, it kā būtu aizlidojusi uz Mēnesi,” smaidot stāsta Dina Sviridova, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas 19. nodaļas vadītāja, Neonatoloģijas klīnikas virsārste. Viņa izstaro pašpārliecinātību un mieru. Varbūt tieši tāpēc bērnu māmiņas viņai tā uzticas. Kad kāda māmiņa gaitenī aptur dakteri, viņa runājot satver māmiņas roku un mierīgā balsī skaidro.

G. Gauja

Sirds revolūcija. Invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis

Stradiņa slimnīcas 38 gadus vecais invazīvais kardiologs Kārlis Trušinskis uz interviju ierodas slaidā solī, plecā eleganti uzmetis mugursomu. Pa viņa gludi skūto galvu lēkā saules zaķīši. Nekas neliecina, ka šis cilvēks uz interviju bija “jāpielauž”, jau bija paspējis “piedraudēt”, ka bildes no sava dzīves gājuma žurnālam nedos, un uzskaitījis tēmas, par kurām nerunās. Realitātē viss izrādās nedaudz citādi – sirds ārsts ir atklāts un pat neslēpj, ka medicīnā nokļuvis tāpēc, ka baltais ārsta halāts nodrošinājis tādu kā rokzvaigznes statusu. Beigās gan dzīve visu salikusi pa plauktiņiem. “Esmu atmetis glancēto un neīsto, beidzot esmu pieņēmis, ka esmu gana labs,” saka dakteris un pat aicina cilvēkus uz “sirds revolūciju”.

G. Gauja

Uz ielas, graustos... Kā sasniegt HIV/AIDS inficētos ārpus slimnīcas?

Pulkstenis ir pusseši vakarā. Pie ēkas Rīgā, Dzirnavu ielā pieripo busiņš. Tā sānus rotā uzraksts DIA+LOGS. Busiņā kāpj grupa cilvēku. Šajā pievakares stundā viņi dodas darīt savu darbu, kura veikšanā ierindas pilsonis viņiem negribētu pievienoties. Atbalsta centra DIA+LOGS mobilā brigāde dodas reidā uz vienu no Rīgas mikrorajoniem, lai tiktos ar HIV pozitīvajiem narkotiku lietotājiem, ielu meitenēm un darītu ierasto darbu - mainītu šļirces, veiktu eksprestestus, informētu un vienkārši atbalstītu.

G. Gauja

Gluži kā detektīvs - Valentīna Berga

Darbdienas vakarpuse. Aiz kādām durvīm Veselības inspekcijas gaitenī atskan daudzbalsīgs "Daudz baltu dieniņu..." Nodomāju, ka mūsu sarunas dēļ Kontroles pārvaldes vadītājai VALENTĪNAI BERGAI kūkas un šampanietis ies secen. Pēc mirkļa no kādas sanāksmes ierodas arī viņa pati. Jau pirmajā brīdī kļūst skaidrs, ka šī sieviete ir staigājošs enerģijas lādiņš. Netieši viņa to apstiprina, norādot, ka viņai nepatīk gļēvi un savu viedokli aizstāvēt nespējīgi cilvēki. Izrādās, arī viņai pašai dzīvē no kontroles neizbēgt. Viņas dzīves kontrolieri ir vīrs un dēls.

G. Gauja

Brīnundakterīte Marta Aizsilniece

Sākumā MARTA AIZSILNIECE cītīgi pretojas idejai par interviju. Latvijas Jūras Medicīnas centra (LJMC) galvenā ārste un valdes locekle vaicā: vai mēs gadījumā viņu nejaucot ar meitu – labi zināmo ģimenes ārsti Ilzi Aizsilnieci? Beigās daktere intervijai piekrīt. Sarunā atklājas daudz: kā ķestera meita nekļuva par grāmatvedi, bet par ftiziatri un neiroloģi, kāpēc cilvēki viņu dēvējuši pat par Brīnumdakterīti, kā gājusi uz kuģiem jūrā peļņā... Nu medicīnā pavadīti jau 57 gadi, ja ieskaita mācības medicīnas skolā. Dažas atmiņas ir tik emocionālas, ka intervijā jāietur pauze.

G. Gauja

Nakts aptiekā. Steidzīgie klienti, “ātrā palīdzība” un vecpuiša serenāde

Nakts ne tikai slimnīcā, bet arī aptiekā ir īpašs laiks. Vismaz tajās nedaudzajās aptiekās, kas Latvijā joprojām strādā 24 stundas, lai gan tas nav ekonomiski izdevīgi. Naktī interesanti uzvedas bērnu vecāki – attopas, ka mājās nav zīdaiņu pārtikas, autiņbiksīšu vai zāļu sāpošai austiņai. Naktī teciņiem vien uz aptieku dodas tie, kam vajag kontracepciju “pirms un pēc”, gadās, ka viens un tas pats klients atskrien divreiz. Protams, pie lodziņa bieži klauvē narkomāni – policija ar aptiekas palīdzību pat veic reidus, lai cīnītos ar šo sērgu.

G. Gauja, I. Minova, L. Trēde

Divu kungu kalps. Latviešu ārsts misijā Afganistānā

Majors ārsts NORMUNDS VAIVADS pirms sarunas brīdina, ka par misijā Afganistānā pieredzēto var stāstīt stundām. Tā arī ir – runīgais ārsts-karavīrs, ievilcis gaisu, teju vienā elpas pūtienā stāsta un stāsta: par militāro un civilo ārstu darba atšķirībām, par nacionālajām īpatnībām daudznacionālā medpunktā, par to, kā novedis savas latviešu kolēģes līdz asarām... N. Vaivada spēja daudz runāt, iespējams, saistīta ar to, ka ārsts ir arī profesionāls dūdu pūtējs bungu dūdu mūzikas grupā Auļi, kur tiek dēvēts par... Norminatoru.

G. Gauja

Kamēr varu, tikmēr daru. Internists kardiologs Ivars Siliņš

Internists-kardiologs, zinātnieks, bijušais klīniskās slimnīcas “Gaiļezers” Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, joprojām RSU profesors IVARS SILIŅŠ ir viena no Latvijas medicīnas vēstures leģendām. Medicīnai atvēlējis 54 darba gadus un neatzīst cilvēkus, kas nevis dara paši, bet “lavās pie sveša putras katla”. Lai gan nelabojams optimists, nākotnes medicīnā profesors saskata pāris nopietnu problēmu, kurām nenāktu par ļaunu sagatavoties.

G. Gauja

Es nedrīkstu iesīkstēt! Radiologs Ardis Platkājis

Jau pusotrs gads, kopš asoc. prof. ARDIS PLATKĀJIS pieņēmis vienu no savas dzīves lielajiem izaicinājumiem – viņš vada Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti. Vienlaikus viņš turpina savu ārsta radiologa darbu – viņa iecienītākais darbības lauks ir magnētiskā rezonanse. A. Platkāji interesē cilvēki, lietas un procesi no iekšpuses. Lai zinātu, ko tieši jūt viņa pacienti, pats gūlies magnētiskās rezonanses aparātā. Uz brīdi ir palicis bail. Un ja nu tiešām kaut ko ierauga?

G. Gauja

VITOLDS JURKEVIČS. Brīvības augstākā pilotāža

Vitolds Jurkevičs – Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētājs – ir gados jaunākais slimnīcas vadītājs Latvijā. Cilvēks, kurš šajos apstākļos turpina domāt ne tikai par slimnīcas izdzīvošanu, bet arī attīstību. Cilvēks, kura turētajam skalpelim uzticētos Valsts prezidents Valdis Zatlers. Šobrīd V. Jurkevičs cenšas noturēt slimnīcu virs ūdens, taču par spīti haosam sistēmā – gatavs laist abus savus bērnus medicīnā.

G. Gauja

Akūtā stunda ģimenes ārsta praksē

Ikvienam ģimenes ārstam, kuru algo valsts, ir noteikts, ka jābūt pacientu pieņemšanai arī bez iepriekšēja pieraksta – katru dienu ne mazāk par vienu stundu. Arī īpašas telefon­stundas ir viens no ģimenes ārstu pieejamības risinājumiem, tiesa, ne obligāts – un nav dzirdēts, ka ārsti tādas būtu ieviesuši; pacienti zvana tad, kad viņiem šķiet – jāsauc palīgā dakteris. No vienas puses, akūtā stunda pacientam dod drošības izjūtu, ka ārsts būs sasniedzams. No otras puses, akūts gadījums notiek x stundā, kad to neplāno, nevis no pulksten astoņiem līdz deviņiem. Kā ģimenes ārsti organizē akūtās stundas, kāds ir to vidējais pacients un vai ārstam ir jā(pār)audzina pacienti, kas akūtajā stundā garāmejot ienāk pēc receptes vai nosūtījuma pie speciālista?

M. Zvaigzne, I. Baranovska, G. Gauja