PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem
Autori
Skatīt visus
Marlena Zvaigzne

Marlena Zvaigzne

žurnāliste

Visi autora raksti
Divus soļus uz priekšu. Baiba RAUHVARGERE, anestezioloģe–reanimatoloģe

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas ārste BAIBA RAUHVARGERE izbaudījusi gan administratores darbu, gan nopelnījusi ventspilnieku piešķirto titulu “Gada ārsts”. Sarunā ar viņu uzrunā cieņpilnā attieksme pret pacientiem un viņu tuviniekiem. Viņa teic: mediķim nav tiesību pacelt balsi slimnieka klātbūtnē un pat tad, ja ārsts ir nevaļīgs, slimniekam jāvelta tik ilgs laiks, cik nepieciešams.

M. Zvaigzne
Vējš burās

Saule, vējš, viļņi. Un bezgalīgs ūdens klajums. Burāšana — kā laiks, kad būt pašam ar sevi. Izaicināt ne tikai savu varēšanu, spēku, azartu, bet arī iztīrīt domas un atgriezties krastā ar jaunu enerģijas lādiņu. Par to trīs burātāju stāsti.

M. Zvaigzne, B. Vahere
Skriešana kā meditācija

Skriešanas popularitāte arvien pieaug. Londonas maratonā, kas ir viens no lielākajiem Eiropā, 1981. gadā distanci beidza 6500, 2013. gadā — vairāk nekā 34 tūkstoši. Pašmāju Nordea Rīgas maratons visās distancēs (5 km, 10 km, pusmaratonā un maratonā) pērngad kopā bija pulcējis rekordlielu skrējēju skaitu — 22 tūkstošus. Kur slēpjas skriešanas prieks?

M. Zvaigzne, B. Vahere, K. Pastore
Ar bultām un krosa motociklu. RINGOLDS JAUNBELZĒJS

Ventspilniekam RINGOLDAM JAUNBELZĒJAM ir liela profesionālā slodze. Viņš ir ne tikai doktorāta “Elite” valdes priekšsēdētājs un ģimenes ārsts, bet arī internists Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā un arodslimību ārsts Ventspils poliklīnikā. Ārēji mierīgais ārsts izvēlas visnotaļ ekstrēmu atpūtu.

M. Zvaigzne
Prioritārie ģimenes ārsti uz papīra

Primārā veselības aprūpe Latvijā atzīta par prioritāti numur viens. Visu pagājušo gadu Veselības ministrijā (VM), aktīvi iesaistoties ģimenes ārstiem, strādāja darba grupa, kas izveidoja primārās veselības attīstības plānu 2014.–2016. gadam. Taču šābrīža reālajā situācijā mediķi jūtas vīlušies.

M. Zvaigzne, B. Vahere
Sadarbība ar Veselības inspekciju: Paula Prinča viedoklis

PAULS PRINCIS, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidents: "Manā praksē bijušas divas plānveida Veselības inspekcijas pārbaudes un vairākas operatīvās. Toreiz biju izbrīnīts par inspektoru izpratni, savukārt nu attieksme, kā noprotu pēc kolēģu teiktā, mainījusies par labu pazemojošai ārstu sodīšanai."

M. Zvaigzne
Farmaceits vakcinēs, biežāk skrīnēs slimības un koriģēs terapiju?

Vēsturiski jau ar pirmajām reglamentējošām hartām tika noteikts, ka farmaceits nenodarbojas ar ārstniecību, savukārt ārsts – ar zāļu izsniegšanu. Lai arī sen un strikti sadalīti, kompetences lauciņi pašlaik pasaulē nedaudz mainās. Farmaceits sevi piesaka ne tikai kā zāļu izsniedzēju, bet daudz pilnasinīgāku primārās veselības aprūpes speciālistu. Kā paplašinās farmaceitiskās aprūpes robežas?

M. Zvaigzne, D. Ričika
Mīlu jūs no visas nieres! Nefroloģe Linda Mičule

Sarunāties ar Ziemeļkurzemes slimnīcas nefroloģi Lindu Mičuli ir viegli. Viņa saka, ko domā, ārstei ir laba humora izjūta un daudz enerģijas. Ļoti daudz. Viens darbs paveikts, divi jau padomā. Apzinoties savā vecumā izdarīto, daktere tomēr neceļ degunu gaisā, bet domā, ko un kā veikt vēl labāk. Lindas mērķtiecība ir tik liela, ka droši var teikt – viņas vārds iemirdzēsies vēl spožāk un atkal būs jauni projekti.

M. Zvaigzne
Aizvietot kolēģi

Vai ārsti ir rūdīti darbaholiķi, kas arī atvaļinājuma laikā tālruni tur kabatā? Kādi ir zelta likumi attiecībā uz kolēģa pacientiem – piemēram, kā rīkoties, ja atšķiras viedoklis par terapiju specifiskas ārstēšanas gadījumā? Un kā praktiski tiek organizēta darbu deleģēšana ilgākas prombūtnes laikā? Veselības norēķinu centra speciālisti stāsta, ka ir prakses, kur ārsti cits citam maksā par aizvietošanu, taču visbiežāk ģimenes ārsti izvēlas iztikt bez liekām formalitātēm – tā teikt, norēķinās ar darbu (tagad es tev izpalīdzu, pēcāk tu man).

M. Zvaigzne, S. Razgale, S. Kleinberga
Dakteris pensijā

Latvijas vidējais ārsts ir sieviete visnotaļ cienījamos gados. 2009. gadā no aktīvi strādājošiem ārstiem 25% bija pensijas vecumā, lielākā ārstu grupa (30,5%) ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – ārsti, kas desmit gadu laikā sasniegs pensijas vecumu. Vecumā līdz 50 gadiem ir tikai 46% ārstu. Šie ir cipari no Veselības ministrijas Informatīvā ziņojuma*, bet kādi dzīvesstāsti un izšķiršanās stāv aiz šiem skaitļiem?

M. Zvaigzne, V. Madalāne, D. Ričika, I. Vainovska
Pie pacienta uz mājām. Ziemeļkurzemes slimnīcas pieredze, sniedzot medicīnisko aprūpi mājās

Pēc teju diviem gadiem Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas (viena no pirmajām ārstniecības iestādēm Latvijā, kas sāka sniegt iedzīvotājiem valsts finansētu medicīnisko aprūpi mājās) pārstāvji saka: aprūpe mājās ir izdevies projekts, bet gribētos, lai to reklamē vairāk. Kad 2009. gadā tika ieviests jauns valsts finansēts pakalpojums – medicīniskā aprūpe mājās – Veselības ministrijas pārstāvji teica, ka ar to mazāk domāts atslogot ģimenes ārstus, vairāk dot atelpu stacionāriem. Jautājumu gan bija daudz.

M. Zvaigzne
Kā pavēstīt sliktas ziņas?

Acu kontakts ar pacientu vienā līmenī, klusa, piemērota vieta (nedarīt to pa tālruni vai garāmskrienot slimnīcas gaitenī), sēdēt pietiekami tuvu, nedramatizēt situāciju, savaldīt savas emocijas un neapspiest pacienta emocijas, nerunāt aplinkus, bet būt tiešam, stāstīt visu, neatstājot vietu neuzdotiem jautājumiem, pārliecināties, ka pacients saprot stāstīto, uzskicēt shematiski, iezīmēt pieturas punktus nākotnei – šie ir daži knifi, kā pasniegt sliktas ziņas. Tās ne vienmēr nozīmē fatālu diagnozi, tās var būt arī komplikācijas un diagnoze, kas ievērojami pazeminās pacienta dzīves kvalitāti. Ja pasaulē šīs iemaņas trenē īpašos apmācību kursos, uzrunātie ārsti teic, ka tos apguvuši personiskā pieredzē.

M. Zvaigzne, G. Skrebele, I. Vainovska