Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 54
- Algoloģija 89
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 212
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 378
F
- Farmācija 77
- Farmakoloģija 213
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 18
- Ģimenes medicīna 372
H
- Hematoloģija 6
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 19
- Infektoloģija 325
- Internā medicīna 31
K
- Kardioloģija 588
Ķ
- Ķirurģija 213
L
M
N
- Narkoloģija 46
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 438
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 93
- Onkoloģija 284
- Otorinolaringoloģija 85
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 248
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 299
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 165
R
S
- Sabiedrības veselība 379
- Sporta medicīna 17
- Stomatoloģija 51
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 110