Autori
Skatīt visus
Visi autora raksti
Iedzimts zobu emaljas bojājums
Zobu emalja ir visvairāk mineralizētie audi cilvēka organismā, 85% no tās tilpuma veido hidroksiapatīta kristāli. Organoģenēzes laikā emalja iegūst beigu struktūru, kurā gandrīz nemaz nav olbaltumvielu. Emaljas sastāvs atspoguļo īpašo molekulāru un šūnu aktivitāti emaljas veidošanās laikā. Būtiski emaljas attīstības defekti var rasties vairāku iemeslu dēļ. Emalja var būt nepilnīgi attīstījusies kaitīgu vides faktoru dēļ, tās attīstību var ietekmēt vielmaiņas traucējumi, kā arī ģenētiskie faktori. Biežākais cēlonis zobu emaljas iedzimtiem bojājumiem ir amelogenesis imperfecta. [1]
Nozares
A
- Alergoloģija 52
- Algoloģija 88
- Androloģija 6
- Anestezioloģija 33
- Arodmedicīna 12
D
- Dermatoloģija 208
- Dietoloģija 37
E
- Endokrinoloģija 374
F
- Farmācija 76
- Farmakoloģija 211
- Fitoterapija 10
- Fizikālā medicīna 14
- Fleboloģija 49
G
Ģ
- Ģenētika 17
- Ģimenes medicīna 369
H
- Hematoloģija 5
- Hepatoloģija 57
I
- Imunoloģija 18
- Infektoloģija 319
- Internā medicīna 30
K
- Kardioloģija 574
Ķ
- Ķirurģija 209
L
M
N
- Narkoloģija 43
- Neatliekamā medicīna 34
- Nefroloģija 76
- Neiroloģija 429
- Netradicionālā medicīna 15
O
- Oftalmoloģija 92
- Onkoloģija 278
- Otorinolaringoloģija 84
P
- Patoloģija 3
- Pediatrija 242
- Podoloģija 3
- Psihiatrija-psihoterapija 298
- Psihosomatika 42
- Pulmonoloģija 161
R
S
- Sabiedrības veselība 374
- Sporta medicīna 16
- Stomatoloģija 50
T
U
- Uroloģija 108
- Uzturzinātne 105