Arteriālā hipertensija līdz ar koronāro sirds slimību ir biežākā sirds-asinsvadu slimība. Arteriālās hipertensijasizplatība progresīvi palielinās, cilvēkiem novecojot. Izplatība pasaules iedzīvotāju vidū ir aptuveni 25%, bet vecumā no 50 līdz 65 gadiem tā jau pārsniedz 50%, bet pēc 65 gadu vecuma sasniedz 65%. Framinghemas pētījumā hipertensija pēc 55 gadu vecuma attīstījās 90% pacientu, kuriem līdz tam asinsspiediens bija normāls.
Gados veci cilvēki ir lielākie zāļu patērētāji, jo ar gadiem pieaug saslimšanu daudzums, mazinās organisma aizsargspējas, bet uz šā fona zāļu lietošana kļūst problemātiskāka. Zāļu lietošanu lielā mērā ietekmē arī sociālie apstākļi, slimnieka psihiskais stāvoklis, taču noteicošais faktors ir ar vecumu saistītās izmaiņas organismā, kas nosaka preparātu farmakokinētikas un farmakodinamikas izmaiņas. Šajā rakstā aktualizētas šīs īpatnības, kas noderēs kolēģiem praksē.
Saskaņā ar statistikas prognozi attīstītās valstīs, arī Latvijā, iedzīvotāju skaits grupā no 65 gadiem un vecākiem turpmākajos 25 gados palielināsies par vairāk nekā 30%, vidējais dzīves ilgums pieaugs no 76 līdz 80 gadiem. Jau tagad Latvijā palielinās gados vecu, bet vēl darbspējīgu cilvēku skaits, kuriem ir teicamas profesionālās īpašības un pēc kuriem ir pieprasījums darba tirgū. Mūsdienu gerontoloģija būtisku nozīmi piešķir indivīda normālas, fizioloģiskas jeb bioloģiskas novecošanas traucējumiem saistībā ar neproduktīva stresa un sociālās adaptācijas problēmu ietekmi uz organismu: indivīdam attīstās neirotisks stāvoklis, trauksme un depresija, kognitīvi traucējumi. [1; 2]
Tāpat kā citur pasaulē arī Latvijā pārejas vecums mūsdienās ir darbspējas vecums. Daudzi vīrieši un sievietes savā profesionālajā izaugsmē ir sasnieguši teicamu līmeni, vienlaikus ģimenes dzīvē ciešot no zemas dzīves kvalitātes. Partneru attiecībās var prevalēt konflikti vai samierināšanās ar patiesību: ”Vairs neesam jauni!” Zi nātniskajā literatūrā un seksuālās veselības medicīnas kongresu atziņās būtiska nozīme tiek piešķirta negatīvu stresa faktoru ietekmei laulātā pāra attiecībās. Konsultācijā abi sūdzas par seksuālu disharmoniju, savstarpēju nepatiku, ģimeniskās adaptācijas traucējumiem, zaudētu kopdzīves perspektīvu. Šie pāri nonāk konfliktsituācijās saskarsmē ar tuviniekiem, kolēģiem, sabiedrību. Daži no pāriem šķiras, citos gadījumos viens no pāra meklē savas seksuālās kvalitātes apliecinājumu dzimumsakaros ar gados jaunāku partneri, dzīvo dubultu dzīvi.
III fāzes pētījumā konstatēts, ka ruksolitiniba krēma lietošana pēc vajadzības 44 nedēļu garumā bērniem vecumā no 2 līdz 11 gadiem ar vieglu vai vidēji smagu atopisko dermatītu (AD) bija labi panesama un ļāva saglabāt slimības kontroli. Jauni drošuma signāli netika konstatēti.
Pēc Latvijas Jauno ārstu asociācijas iniciatīvas izveidota platforma, kurā reģistrējušās pirmās ārstniecības iestādes un ārstniecības personas. Platforma cilvekresursuagentura.lv, paredzēta slimnīcām, ārstiem un māsām, kā arī medicīnas studentiem un rezidentiem darba meklēšanas procesā.
Hipertensija ir vadošais iemesls priekšlaicīgai mirstībai visā pasaulē un nopietns riska faktors nieru un kardiovaskulāras slimības, t.sk. sirds mazspējas (SM) attīstībai. Vadlīnijās norādīto asinsspiediena mērķi sasniedzot, panākam vairākus ieguvumus: sistoliskā TA samazinājums par 10 mmHg mazina SM risku par 27 % un kardiovaskulāro mirstību par 13 %. MapHTN pētījumā Vācijā veikta elektronisko datu analīze, lai izvērtētu hipertensijas pacientus atkarībā no slimības kontroles (kontrolēta, nekontrolēta vai rezistenta primāra arteriāla hipertensija (PAH)), aprūpes taktikas un komorbiditātēm.
Liels, 24 gadus ilgs pētījums, kurā piedalījās vairāk nekā 8200 pieaugušo, liecina, ka liekā ķermeņa masa var paātrināt smadzeņu novecošanos, veicinot straujāku atmiņas, koncentrēšanās spēju un lēmumu pieņemšanas prasmju pasliktināšanos. Šī saistība bija īpaši izteikta cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, radot bažas par aptaukošanās ilgtermiņa ietekmi uz smadzeņu veselību.
Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā veikta Latvijā unikāla septiņas stundas ilga operācija, kurā pacientam ar hroniska čūlaina procesa izraisītu pilnīgu barības vada necaurlaidību izveidots jauns barības vads, izmantojot paša pacienta kuņģa audus.
