Pirms diviem gadiem žurnāls The Lancet izvaicāja medicīnas studentus, praktizējošus ārstus un profesorus par nākotnes medicīnas izaicinājumiem. Līdzīgu jautājumu uzdevām Latvijas medicīnas nozaru līderiem — kādas slimības veidos smaguma centru nākotnē un kā pret tām cīnīsimies?
Paaugstināts asinsspiediens ir nozīmīgs riska faktors sirds—asinsvadu sistēmas slimībām: koronārai sirds slimībai (KSS), sirds mazspējai (SM), smadzeņu asinsvadu slimībām, perifēro artēriju slimībai, mirdzaritmijai. Rakstā skats uz arteriālo hipertensiju vēsturiskā griezumā, iezīmējot uzdevumus nākotnei.
Akūts miokarda infarkts ar vai bez ST segmenta elevācijas ir bieža un viena no svarīgākajām akūtajām situācijām kardioloģijā ar augstu mirstības risku. Tā ārstēšana strauji attīstījusies pēdējā desmitgadē, vērojams, ka pacienti pie ārsta dodas savlaicīgāk. Tomēr, lai mazinātu pacientu mirstību un darbnespēju pēc infarkta, svarīga pareiza savlaicīga miokarda infarkta komplikāciju pārvaldība.
Stabilas koronāro artēriju slimības kontroles mērķis ir samazināt simptomus un uzlabot prognozi. Uzsvars tiek likts uz dzīvesveida paradumu maiņu, riska faktoru kontroli, ar pierādījumiem pamatotu farmakoloģisko terapiju un pacientu izglītošanu.
Jau iepriekš veiktos pētījumos bija noskaidrots, ka hipertensīvi traucējumi grūtniecības laikā paaugstina kardiovaskulāro slimību risku vēlākā dzīves laikā. Tomēr iepriekš veiktajos pētījumos netika ņemtas vērā sekojošās grūtniecības un komplikācijas to laikā, kas var būt nozīmīgi šīs saistības jaucējfaktori.
Aortas vārstuļa stenoze (AVS) ir visbiežākais kreisā kambara izejas trakta obstrukcijas iemesls bērniem un pieaugušajiem. [1] AVS ir biežākā iegūtā vārstuļu slimība Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā. [2] Smagas simptomātiskas AVS slimnieka dzīves kvalitāte ir slikta, un, parādoties simptomiem, piecu gadu dzīvildze paredzama tikai 15—50 %. [2]
Profesors GUNTIS BAHS, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes dekāns un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Internās klīnikas vadītājs, intervijas laikā ārstus raksturo kā “medicīnas skartos”. Kā ir būt medicīnas skartajam? Un kādu gribētos izaudzināt jauno mediķu paaudzi?
Lai gan panākumi kardiovaskulāru slimību (KVS) ārstēšanā ir ievērojami, mirstība no tām samazinās lēni. Viens no galvenajiem iemesliem — pilnīga vai daļēja primārās profilakses ignorēšana, kas ir atkarīga gan no pacientu, gan daudzu ārstu zināšanu un motivācijas trūkuma. Raksta mērķis ir atgādināt par primārās profilakses svarīgumu un uzdevumiem.
Statīni samazina mirstības un kardiovaskulāru notikumu risku cilvēkiem, kuriem šis risks ir augsts. Tomēr ir zināms, ka 75 % pacientu pārtrauc statīnu terapiju 2 gadu laikā, jo parādās blakusparādības, piemēram, sāpes muskuļos vai kuņģa un zarnu trakta simptomi.
Thoracic outlet sindroms (TOS) ir samērā rets, taču dzīves kvalitāti ietekmējošs sindroms. Ja jaunam cilvēkam ir recidivējoša v. subclavia tromboze un plaušu artēriju trombembolija (PATE), vajadzētu atcerēties par TOS un mērķtiecīgi veikt izmeklējumus, lai to izslēgtu.
Kādas ir blefarīta izpausmes? Kas nosaka blefarīta attīstību un kāda ir pirmā palīdzība nekomplicēta blefarīta gadījumā? Uz praktiskiem jautājumiem atbild oftalmoloģe Kristīne Leimane.
Dr. IEVAS RAMANES vecmāmiņa Mirdza Ramane savulaik radīja slaveno karikatūru sēriju par jocīgo tēlu Hugo Diegu, ko vēlāk televīzijas seriālā meistarīgi atainoja aktieris Edgars Liepiņš. Ievas vecmāmiņa nemaz nebija priecīga par to, ka mazmeita izvēlējās kļūt par ārsti. Viņai vajadzēja būt māksliniecei — domāja vecmāmiņa, bet kaut kas no mākslinieces Ievā noteikti ir.
Pasaulē aptaukošanās ir kļuvusi par nozīmīgu sabiedrības veselības problēmu, kas negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Pētījuma mērķis bija izpētīt ilgtermiņa svaru samazinošu medikamentu (SSM) ietekmi uz ķermeņa svaru un noteikt svara izmaiņu trajektoriju pēc šo medikamentu lietošanas pārtraukšanas.
Sirds un asinsvadu sistēmas slimības (SAS) kopumā ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā — 2022. gadā tās izraisīja 52 % no visiem nāves gadījumiem, kas ir aptuveni 16 000 cilvēku gadā. [1] Hroniska sirds mazspēja (SM) ir būtiska SAS komplikācija.
Katram piektajam bērnam un pusaudzim pasaulē ir aptaukošanās, kas paaugstina risku 2.tipa cukura diabēta attīstībai. GLP1 receptoru agonisti (RA) ir viena no farmakoterapijas iespējām šajā populācijā, kurai nepieciešama efektivitātes un drošuma izvērtēšana.
