Pēdējos gados strauji aktualizējies jautājums par ne–aterosklerotiskas izcelsmes koronāro asinsvadu patoloģijām, kas izraisa stenokardiju, jo 10—30 % pacientu, kas sūdzas par stenokardītiskām sāpēm krūtīs, vizualizējot asinsvadus, nozīmīgi sašaurinājumi epikardiālajās artērijās netiek atrasti.
Pēdējos 20 gados ātriju fibrilācijas (ĀF) sastopamība būtiski pieaugusi, to konstatē vidēji 2 % populācijas. [1] Šajā rakstā uzsvērta asimptomātiskas ātriju fibrilācijas nozīme, izplatība un ieteikumi pacientu aprūpē.
Pasaules Veselības Organizācija (PVO) ziņo, ka 12 Eiropas valstīs par vadošo mirstības cēloni kļuvušas onkoloģiskas slimības, apsteidzot mirstību kardiovaskulāru slimību dēļ, kas ilgstoši bija biežākais mirstības iemesls. Kardiovaskulāro slimību incidence pēdējo 10 gadu laikā Eiropā ievērojami mazinājusies.
Aritmijas ir tēma, par ko daudz būtu jārunā gan to dažādo veidu dēļ, gan izpausmju, gan klīniskā nozīmīguma dēļ. Aritmijas mēdz būt viltīgas un ne vienmēr viegli diagnosticējamas. Bieži vien pacientam var nebūt gandrīz nekādu sūdzību (vai tās netiek uztvertas kā būtiskas, tāpēc noklusētas), palpējot jūtams normāls, ritmisks pulss.
Stabila slodzes stenokardija ir viena no koronārās sirds slimības formām: akūts vai hronisks, atgriezenisks vai neatgriezenisks išēmisks miokarda bojājums, kas rodas koronāro asinsvadu patoloģijas dēļ, to rada neatbilstība starp koronāro asins piegādi un miokarda metaboliskajām prasībām.
Miokarda infarkta risks ir augstāks tiem cilvēkiem, kuri pakļauti lielākam satiksmes radītam troksnim. Nedaudz augstāks risks ir cilvēkiem, kuri pakļauti automašīnu un vilcienu radītajam troksnim, bet zemāks tiem, kuri pakļauti lidmašīnu satiksmes radītajam troksnim.
Uzņemšanā neatliekamā kārtā hipertensijas dēļ pacientu vizīšu biežums laikā no 2002.līdz 2012.gadam palielinājies par 64%, savukārt stacionēšanas biežums šī paša iemesla dēļ sarucis par 28%.
Diabētiska kardiomiopātija ir cukura diabēta izraisīta sirds strukturāla un funkcionāla slimība, kam raksturīga lipīdu akumulācija kardiomiocītos, miokarda fibroze un pastiprināta kardiomiocītu bojāeja, kas izraisa kreisā kambara (KK) remodelāciju un hipertrofiju ar diastoliskās un sistoliskās funkcijas samazināšanos; šīs izmaiņas nav saistāmas ar koronāru sirds slimību, arteriālo hipertensiju vai sirds vārstuļu slimībām. [1; 2]
Zinātnieki Lielbritānijā atklājuši, ka medikaments, kas radīts kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, iespējams, var mazināt ar cukura diabētu saistīta akluma attīstību.
15 gadus ilgā pētījumā par 1,1 miljonu pacientu ar ātriju fibrilāciju noskaidrots, ka sievietēm ir par 23% lielāka iespēja tikt stacionētām akūta išēmiska insulta dēļ nekā vīriešiem.
Insulīna rezistence bieži attīstās, vēl pirms hiperglikēmija kļūst klīniski nozīmīga. Tā ir saistīta ar nopietnām hroniskām slimībām — kā aptaukošanās, 2. tipa cukura diabēts un kardiovaskulārās slimības, kuru prevalence pasaulē pieaug. Šobrīd aprēķināts, ka insulīna rezistence sastopama katram ceturtajam vai piektajam cilvēkam pasaulē.
Pētījumā ar pacientiem, kuriem ir hroniskas niezošas dermatozes, ilgākais ikdienas niezes laiks izrādījās spēcīgākais starpniekfaktors starp slimības smagumu un dzīves kvalitātes traucējumiem, kam sekoja miega traucējumi, kasīšanās biežums un vidējais niezes intensitātes līmenis.
Depresija nav tikai ķermeņa slimība vai afektīvo vai kognitīvo struktūru patoloģisks stāvoklis; tā ir nereducējams esamības veids. No fenomenoloģiskā viedokļa – materiālā pasaule, citi un es kopā veido savstarpēji saistītu kontinuumu. [28]
Ķīmij- un staru terapija nereti attīsta ādas bojājumus, kā dēļ nepieciešams pārtraukt vai atlikt terapijas procesu. Augstas devas D vitamīns uzrādījis ātru imūnmodulējošu efektu eksperimentālos pētījumos un nelielu grupu pētījumos ar cilvēkiem, bet līdz šim maz pētīts onkoloģijas pacientiem. Šajā pētījumā izvērtēts augstu devu D vitamīna klīniskais efekts, drošuma profils un ādas uzlabojuma laika periods pacientiem ar ķīmijterapijas izraisītu eritēmu (TEC) vai akūtu staru terapijas dermatītu (ARD).
Daktere IEVA RUŽA apvieno darbu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā ar studentu un rezidentu apmācību — ir docētāja Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedrā. Viņai piemīt skolotājas dvēsele — īpašā spēja dalīties ar zināšanām, profesionālo pieredzi un cilvēcību. Un vēl sarunu caurstrāvo pazemība un pateicība par dzīvi — ģimenes stipro plecu, satiktajiem pacientiem un kolēģiem.
