Demence ir nozīmīgs invaliditātes, atkarības (no aprūpētāja) un nāves iemesls senioriem. Ik gadu demenci diagnosticē aptuveni desmit miljoniem cilvēku pasaulē. Sistemātiskā pārskata un meta–analīzes mērķis bija apkopot pierādījumus par laiku līdz demences pacientu nonākšanai sociālās aprūpes centrā vai nāvei.
Polifarmācija, ko parasti definē kā piecu vai vairāk medikamentu lietošanu katru dienu, ir būtiska veselības aprūpes problēma, kas ietekmē vairāk nekā 30 % vecāka gadagājuma pieaugušo. Tā ir saistīta ar nelabvēlīgiem veselības iznākumiem: kritieniem, medikamentu mijiedarbību, hospitalizāciju un pat nāvi.
Cilvēkiem ar augstu ķermeņa tauku līmeni vēderā vai rokās var būt lielāka iespēja saslimt ar tādām slimībām kā Alcheimera un Parkinsona slimība nekā cilvēkiem ar zemu tauku līmeni šajās vietās. Pētījums arī atklāja, ka cilvēkiem ar augstu muskuļu spēka līmeni bija mazāka iespēja saslimt ar šīm slimībām nekā cilvēkiem ar zemu muskuļu spēku.
Pētījumi par D vitamīna efektu uz demences iznākumiem līdz šim bijuši ar dažādiem rezultātiem un svarīgiem ierobežojumiem ticamības izvērtēšanai. Tāpēc pētījumi turpinās un speciālisti no Apvienotās Karalistes skaidroja, vai D vitamīna statuss serumā un tā lietošana saistīta ar visu iemeslu demences, Alcheimera slimības un vaskulāras demences sastopamību.
Zinātniski pamatotas, apstiprinātas daudzkārtējos ilgos lielapjoma pētījumos — vadlīnijas nevar būt pret reālo praksi! Tajā pašā laikā dažādiem kognitīviem traucējumiem klīniskajā praksē parakstīti ne tikai medikamenti, ko atrodam vadlīnijās, bet arī tādi, kam skaidras pierādījumu bāzes nav vai kam tā ir samērā vāja. Kur rodams līdzsvars starp vadlīnijām un pieredzi?
Ar vecumu saistīta makulas deģenerācija (MD) ir nopietna un samērā bieži sastopama oftalmoloģiska slimība. Viena no hipotēzēm par tās attīstību saistīta ar iekaisīgiem procesiem makulā. Alcheimera slimības ārstēšanā izmanto acetilholīnesterāzes inhibitorus (AchI), kuriem piemīt pretiekaisuma īpašības, taču šobrīd vēl nav skaidrs, vai šī zāļu grupa varētu ietekmēt ar vecumu saistītas MD risku.
Liela un ilgstoša populācijā balstīta pētījuma rezultāti liecina, ka pacientiem vecumā virs 50 gadiem ar klīniski noritošu Helicobacter pylori infekciju (CAHPI) ir par 11 % paaugstināts Alcheimera slimības (AD) risks.
Atopiskais dermatīts (AD) ir bieži sastopama hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar arī pieaugušo populāciju visā pasaulē. Jaunākās publikācijās izteikta hipotēze, ka AD varētu būt saistīts ar kognitīvas disfunkcijas attīstību, bet pieejamie individuālo pētījumu rezultāti ir nepilnīgi. Šajā sistemātiskajā pārskatā un meta–analīzē izvērtēta AD un kognitīvās disfunkcijas saistība vidēja un vecāka gadagājuma pacientu vidū.
Vairāk nekā 60 % ģimenes locekļu, kas aprūpē tuvnieku ar Alcheimera slimību (AD), bija vismaz viegli depresijas simptomi jau brīdī, kad tuviniekam tika diagnosticēta AD. Trešdaļai no aprūpētājiem depresijas simptomi pasliktinājās piecu gadu novērošanas laikā.
Cilvēkiem, kuri saņēma vismaz vienu gripas vakcīnu, bija par 40 % mazāka iespēja nekā viņu nevakcinētajiem vienaudžiem četru gadu laikā saslimt ar Alcheimera slimību, liecina jauns pētījums.
Cilvēkiem, kuri ir fiziski labāk sagatavoti, ir mazāka iespēja saslimt ar Alcheimera slimību nekā cilvēkiem, kuri ir mazaktīvāki.
Pagarinoties dzīves ilgumam, pieaug arī to vecāka gadagājuma cilvēku skaits, kuriem attīstās demences sindroms. Visā pasaulē ar demenci dzīvo aptuveni 50 miljoni cilvēku, un tiek prognozēts, ka līdz 2050. gadam šis skaitlis palielināsies līdz 152 miljoniem, bet īpaši pieaugs valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, kurās dzīvo aptuveni ⅔ demences pacientu. [1]
Lielā pētījumā ir atklāta saistība starp uzmanības deficīta/ hiperaktivitātes sindromu (ADHD) un demenci starp paaudzēs. Pētījums rāda, ka personu ar ADHD vecākiem un vecvecākiem ir lielāks demences risks nekā tiem, kuriem ir bērni un mazbērni bez ADHD.
Laiks maina daudzus bioloģiskos procesus mūsu ķermenī. Novecošanās ir neviendabīgs faktors, kura ietekmes temps uz orgānu sistēmām atšķiras. Bet ko tas dara ar mūsu lielāko orgānu? Vai āda noveco tikai fizioloģiski vai tomēr mēs ar savu uzvedību un paradumiem šo procesu varam negribot paātrināt?
Bērna mikrobioms sāk veidoties antenatālajā periodā, auglim atrodoties in utero. [3—5] Postnatāli notiek mikrobiotas progresīva diversifikācija, pieaugot mikroorganismu skaitam. Izmaiņas zarnu mikrobiotas līdzsvarā bērna vecumā var izraisīt disbiozi, kas predisponē dažādu slimību attīstībai turpmākajā dzīvē. [7] Tāpēc ir svarīgi atpazīt stāvokļus, kas palielina disbiozes risku bērniem, un sākt adekvātu terapiju, lai novērstu potenciālās sekas.
Eiropas Kardiologu biedrības (European Society of Cardiology — ESC) vadlīnijas par ātriju fibrilāciju (ĀF) ir pārskatītas un atjauninātas, ņemot vērā jaunos pētījumus un klīnisko pieredzi. Galvenās izmaiņas ārstēšanas stratēģijā 2024. gada vadlīnijās saistītas ar uzsvaru uz agrīnu ritma atjaunošanu un pacienta individuālā riska novērtējuma nozīmi.
Eiropas Urologu asociācijas (EAU) rīkotais kongress ir gada nozīmīgākais notikums Eiropas uroloģijā, kas pulcē vairāk nekā 10 000 dalībnieku no visas pasaules. EAU 40. kongress 2025. gadā norisinājās Spānijas galvaspilsētā Madridē, un tajā ar plašu un profesionālu delegāciju piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Uroloģijas un onkoloģiskās uroloģijas klīnikas pārstāvji.
Neirotropiskie herpes vīrusi iespējams ir iesaistīti demences attīstības procesā. Izskan hipotēze, ka vakcinācijai pret herpes vīrusu varētu būt nozīmīgs imunoloģisks efekts ārpus sākotnēji mērķētā.
Sistemātisks pārskats atklāja, ka atopiskā dermatīta (AD) paasinājumi pirms menstruācijām ir bieži sastopami.
