Alkohols ir toksiska un psihoaktīva viela ar atkarību izraisošām īpašībām. Diemžēl mūsdienu sabiedrībā alkoholiskie dzērieni ir ierasta socializēšanās sastāvdaļa: pamanāma, reklamēta, ikdienišķa, tiek rādīta sociālajos tīklos. Šajā kontekstā ir viegli nepamanīt vai neievērot kaitējumu veselībai un sociālo kaitējumu, ko izraisa vai veicina alkohola lietošana, tāpēc dažādu specialitāšu pārstāvji rakstā uzsver alkohola kaitīgo ietekmi uz dažādām orgānu sistēmām.
Elektroniskās cigaretes pēdējos gados kļuvušas arvien populārākas. Gan rietumvalstīs, gan ASV [1—4] ļoti strauji palielinās to cilvēku skaits, kas sāk tās lietot jeb veipot (“veipot”, “veips”, “veipošana” — angliski to vape, a vape, vaping — tvaicēt, tvaiks, tvaicēšana: elektroniskās cigaretes lietošana).
Smēķēšana ir process, kad cilvēks apzināti aizdedz un lieto tabakas izstrādājumu vai augu smēķēšanas produktu. Kaut arī smēķēt iespējams dažādas vielas, Latvijā un pasaulē joprojām populārākā ir tabaka cigarešu veidā. Cigarešu sastāvā ir apmēram 600 dažādu vielu, piemēram, acetons, arsēns, butāns, oglekļa monoksīds, formaldehīds, kā arī galvenais fizioloģiskās atkarības izraisītājs — nikotīns.
Psihoaktīvo un narkotisko vielu pārmērīgi lietojošu un atkarīgu pacientu ārstēšana ir narkologa uzdevums, tomēr šāds pacients var nonākt jebkuras specialitātes ārsta redzeslokā. Pārsvarā pacients pats ir izvēlējies lietot kādu apreibinošu vielu, bet var gadīties, ka mēs, ārsti, ordinējot kādu no ārstēšanas veidiem, varam arī kaitēt, radot dažus atkarību veidus.
Pusaudžu vecumā atkarības vielu lietošana ir viens no izplatītākajiem veselības riska paradumiem, kas būtiski ietekmē gan fizisko, gan psihosociālo veselību. Alkohola lietošana ir biežākais atkarības vielu lietošanas veids arī pusaudžiem.
Lielbritānijā par farmaceiti strādāju jau gadu — man patīk šī zeme un kultūra, lai gan vēl īsti to nesaucu par savām mājām. Farmaceites darbs ir gana atšķirīgs no Latvijas pieredzes — strādāju kā maiņu farmaceite, un tas nozīmē, ka mana darba diena aizrit dažādās pilsētās, dažādās aptiekās. Turklāt farmaceitiskās aprūpes darbs sniedzas tālu aiz zāļu izsniegšanas robežām un faktiski atbilst klīniskā farmaceita darba specifikai. Tas nozīmē — jāvar pielāgoties un nepārtraukti augt!
Globāli gandrīz 51 % pacientu ar fibromialģiju bija depresija un 47 % pieredzēja trauksmi, liecina jauna metaanalīze. Papildus tika novērotas tendences – trauksmes izplatība ar vecumu samazinās, bet depresijas izplatība pieaug, tomēr netika konstatētas būtiskas atšķirības starp dzimumu proporcijām vai kontinentiem.
Aprēķināts, ka B12 vitamīna deficīts prevalē apmēram 2,6—7,5 % cilvēku pasaulē vispārējā populācijā. Vairāki pētījumi uzrādījuši, ka senioriem šī vitamīna deficīts sastopams vēl biežāk, prevalences rādītājiem variējot no 5—14 %. B12 deficīts reti sastopams zīdaiņiem, tomēr to iespējams novērot gadījumos, kad B12 deficīts ir ar krūti barota mazuļa mammai. [4]
Primārās galvassāpes bija saistītas ar 38 % paaugstinātu depresijas risku gan vīriešiem, gan sievietēm, savukārt saspringuma tipa galvassāpes (TTH) bija būtiski saistītas ar paaugstinātu pašnāvības risku — taču tikai vīriešiem —, liecina jauns retrospektīvs kohortas pētījums.
Zāles, ko cilvēks lietojis pat pirms vairākiem gadiem, joprojām var ietekmēt mikroorganismus, kas dzīvo viņa zarnās, liecina plašs pētījums, ko veikusi Tartu Universitātes Genomikas institūta pētnieku komanda.
