Daudziem – īpaši ģimenes ārstiem un farmaceitiem – profesionālā ikdiena saistīta ar atbilžu meklēšanu uz dažādiem pacientu jautājumiem, kas mūsos pašos raisa interesi izzināt ko vairāk par to, ko mums mācīja augstskolā. Biežākie atbilžu avoti ir kolēģi, pierādījumos balstītas medicīnas avoti un grāmatas. Un vienā no šiem avotiem – populārajā DynaMed datubāzē – ir 121 saslimšana, kam akupunktūra pieminēta kā viena no ārstēšanas metodēm. Bet vai man kā citas jomas profesionālim ir pamatzināšanas par šo ārstniecības veidu? Un ko galu galā atbildēt pacientam?
Doctus piebilde. Sabiedrība un arī liela daļa ārstu netradicionālo medicīnu neatbalsta un jauc to ar dziedniecību. Tomēr tās ir divas pilnīgi atšķirīgas jomas, jo ar netradicionālās medicīnas metodēm strādā sertificēti ārsti un ārstēšanas metodes balsta zinātniski pierādījumi. Lai kliedētu bažas un iepazīstinātu ar netradicionālās medicīnas iespējām, sākam rakstu sēriju “Netradicionālās medicīnas virzieni”. Rakstu sēriju sāksim ar apiterapiju, kas tika izmantota jau 3500 gadu p.m.ē. un kas sniedz plašas iespējas dažādu slimību ārstēšanā.
Tālā senatnē, kad slimības tika uzskatītas par ļauno garu nedarbiem, ārstniecības augiem tika piedēvētas maģiskas spējas izdzīt ļaunos garus, dažiem augiem piemita arī ļaunas spējas.
Aromterapija nevar aizstāt klasisko medicīnu, taču palīdz nenodarīt sev pāri. Lietojot ēteriskās eļļas, netiek aizmirsts par aptieku un ārsta apmeklējumu. Bet, ja vieglu problēmu (piemēram, saaukstēšanās) gadījumos, kad tika lietotas zāles, daļēji tās var aizstāt ar eļļām, tad esam spēruši kādu pakāpienu augstāk sava organisma saudzēšanā. Par to, kur slēpjas ēterisko eļļu spēks, stāsta Taka spa aromterapijas speciāliste LIENE ĀĶĪTE.
Globālās medicīnas laukā Latvijas speciālistiem ir jāsastopas ar dažādu pasaules reģionu pieredzi. Aptieku plauktos redzami Amerikas, Austrālijas, Āfrikas un Āzijas kontinentu augu valsts līdzekļi. Jau par ikdienišķiem kļuvuši žeņšeņa, ehinācijas, ginka preparāti. Mazāk pazīstami ir kombinētie vairākkomponentu preparāti. Rakstā aplūkots Tibetas medicīnas preparāts no ārstniecības augiem.
Vairogdziedzera funkcijas traucējumi ir otra biežākā endokrinopātija grūtniecēm un rada dažādus izaicinājumus šo slimību diagnostikā, jo liela daļa klīnisko simptomu var imitēt normāli noritošas grūtniecības radītās sūdzības. Vairogdziedzera hormoniem ir kritiska nozīme augļa augšanā un neirokognitīvajā attīstībā, tādēļ nepieciešama precīza mātes vairogdziedzera funkcijas testu interpretācija un slimības pārvaldība, kas var būtiski samazināt sarežģījumus gan mātei, gan auglim.
“Man patīk izmēģināt jaunas lietas, un tas nav grūti, bet interesanti. Tā nav drosme, bet mans raksturs,” saka Dr. Gunta Tīcmane. Tieši ar tik pozitīvu attieksmi viņa jau trīsdesmit gadus darbojas savā ģimenes ārsta praksē Jumpravā, ir viena no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas kodola, izglīto topošos mediķus Rīgas Stradiņa universitātes Ģimenes medicīnas katedrā un kopā ar Dr. Līgu Kozlovsku vada ģimenes medicīnas rezidentūras programmu.
Kanēlis ir viena no senākajām garšvielām, kas zināma un plaši izmantota visā pasaulē ne tikai garšas bagātināšanai, bet arī veselības uzlabošanai. Daudzi to uztver kā dabisku terapeitisku līdzekli ar veselību veicinošām īpašībām, īpaši attiecībā uz metaboliskām slimībām kā diabēts un neirodeģeneratīvām slimībām. Tomēr klīniskie pierādījumi ir kontrastējoši – rezultāti atkarīgi no kanēļa veida (Ķīnas vai Ceilonas), devas, pētījuma dizaina un pacientu populācijas.
Miega traucējumi grūtniecības laikā ir bieži sastopami, un ASV bieži tiek izmantoti nebenzodiazepīnu sedatīvas miega zāles (z-zāles) to korekcijai. Tomēr pastāv ierobežoti pierādījumi par šo medikamentu drošumu auglim. Lai izvērtētu, vai z-zāļu ekspozīcija pirmajā trimestrī veicina iedzimtu defektu attīstību, veikts kohortas pētījums ASV.
Pēdējo gadu pētījumi arvien skaidrāk parāda, ka svara regulācija un vielmaiņas veselība ir daudzdimensionāli procesi, kuros nozīme ir ne tikai kaloriju daudzumam, bet arī ēšanas paradumiem, uztura laikam, pārtikas izvēlei, medikamentiem un pat hronobioloģijai. Apkopojot vairākus 2024.–2025. gadā prezentētus un publicētus pētījumus, iezīmējas būtiskas atziņas, kas ir klīniski nozīmīgas ikdienas praksē.
