PORTĀLS ĀRSTIEM UN FARMACEITIEM
Šī vietne ir paredzēta veselības aprūpes speciālistiem

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātība ar darbu operāciju blokā

M. Ignatova, O. Fokina
Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātība ar darbu operāciju blokā
Praksē apmierinātības novērtējums ir plaši lietojams darba vides kvalitātes jēdziens un indikators. Organizācijas un lietišķais psihologs, vadības eksperts Adrian Furnham definējis, ka apmierinātība ar darbu ir viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas nosaka cilvēkresursu efektivitāti un produktivitāti. [11]

Pēdējā laikā Latvijā veselības aprūpes sistēmā ir nopietns māsu trūkumu, pēc statistiskiem datiem nozarē papildus nepieciešamas vismaz 3598 medicīnas māsas, taču nav precīzu datu par māsu trūkumu katrā specializācijā (LR Valsts kontrole, 2019). Pēc datiem, kurus sniedza Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, ir zināms, ka strādājošo anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu skaits Latvijā 2017. gadā bija 528.

Operāciju blokā ir ļoti intensīvs un saspringts darbs, tāpēc noteikt aspektus, kas ietekmē māsu apmierinātību ar darbu operāciju blokā, ir svarīgi, lai izstrādātu stratēģijas, kas uzlabotu māsu apmierinātību ar darbu, lai pacientu aprūpe būtu efektīvāka un kvalitatīvāka, jo apmierinātībai ir būtiska loma pacienta iznākumā. [8]

Darba mērķis

Noteikt anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātības aspektus ar darbu operāciju blokā.

Materiāli un metodes

Tika izvēlēta kvantitatīva pētījuma metode ar neeksperimentālo, aprakstošo šķērsgriezuma plānojumu. Pētījuma instrumenti: daļēji strukturēta aptaujas anketa par respondenta personiska rakstura informāciju un Paul E. Spector Job Satisfaction Survey aptauja. [4]

Pētījuma dalībnieki

Pētījumā piedalījās 102 anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas. Māsas bija atlasītas pēc iekļaušanas (anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas, kas strādā A un B operāciju blokā un veic anestēzijas aprūpi) un izslēgšanas (citas specializācijas māsas un ārpus stacionāra strādājošās māsas) kritērijiem, izmantojot nevarbūtīgās izlases metodi, un izlase bija veidota pēc mērķtiecīga principa.

Rezultāti

Pētījumā piedalījās 102 anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsas, kas strādā A (15% (n=15) un B (85% (n=87) operāciju blokā, kuras veic anestēzijas aprūpi. Iegūtie demogrāfiskie dati parāda, ka respondentu vecuma intervāls ir 23–67 gadi, vidējais vecums izlasē 40,83 gadi, SD=12,52 gadi. Lielākā respondentu grupa ir māsas vecumā no 23 līdz 35 gadiem (43,14%; n=44). Lielākās daļas respondentu (54,9%, n=56) darba pieredze vairāk nekā 10 gadi. 59,8% (n=61) māsu ir ar profesionālo bakalaura grādu veselības aprūpē. Papildu darba vietā strādā 10,78% (n=11).

Apmierinātības ar darbu aprakstošās statistikas rādītāji Apmierinātības ar darbu aprakstošās statistikas rādītāji
Apmierinātības ar darbu aprakstošās statistikas rādītāji

Apmierinātības līmeni ietekmēja aspekti “darba saturs” (4,77, SD=0,84 punkti), “vadība” (4,71, SD=0,83 punkti), “kolēģi” (4,68, SD=0,88 punkti) un “komunikācija” (4,31, SD=1,18 punkti). “Atzinība” (3,32, SD=0,79 punkti), “papildatlīdzība” (3,07, SD=0,76 punkti), “darba kārtība” (3,07, SD=0.67 punkti) kā apmierinātības aspekti uzrāda salīdzinoši zemākus rādītājus. Neapmierinātību izraisa “samaksa” (2,68, SD=0,75 punkti) un “izaugsmes iespējas” (2,79, SD=0,87 punkti). 

Korelācijas analīzes rezultāti starp apmierinātības ar darbu apakšskalām un respondentu vecumu, darba stāžu, izglītības līmeni Korelācijas analīzes rezultāti starp apmierinātības ar darbu apakšskalām un respondentu vecumu, darba stāžu, izglītības līmeni
Korelācijas analīzes rezultāti starp apmierinātības ar darbu apakšskalām un respondentu vecumu, darba stāžu, izglītības līmeni

Iegūtie dati liecina, ka starp apmierinātības ar darbu radītājiem un respondentu vecuma, izglītības un darba pieredzes radītājiem pastāv statistiski nozīmīga saistība. Starp izglītības rādītājiem un apmierinātības ar darbu kopīgajam radītājiem ir statistiski nozīmīga, vāja, negatīva saistība (r=-0,228, p=0,021), kas norāda, ka māsas ar augstāku izglītības līmeni būs mazāk apmierinātas ar savu darbu.

Starp vecuma un darba pieredzes rādītājiem anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsām novēroja gan pozitīvu, gan negatīvu saistību apmierinātībā ar darbu rādītājiem, bet iegūtie rezultāti nav statistiski nozīmīgi. Rezultāti apkopoti 1.–3. tabulā.

Secinājumi

Anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātība ar darbu operāciju blokā ir vidēja jeb apmierinoša (3,71, SD=0,43).

Respondentu sociāli demogrāfiskais raksturojums Respondentu sociāli demogrāfiskais raksturojums
Respondentu sociāli demogrāfiskais raksturojums

Priekšlikumi

Rezultāti un secinājumi ļauj izteikt šādus priekšlikumus anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apmierinātības ar darbu operāciju blokā uzlabošanai:

  • slimnīcas vadībai sekmēt māsu apmierinātību ar darbu, reizi gadā veicot māsu aptauju, lai apzinātu situāciju un noskaidrotu, kādas izmaiņas nepieciešamas māsu apmierinātības ar darbu uzlabošanai,
  • slimnīcas vadībai izmantot dažādu veidu stimulus vai atlīdzības: prēmijas, papildu samaksu par virsstundām vai darbu brīvdienās,
  • slimnīcas vadībai uzlabot un nodrošināt labākus darba apstākļus: sakārtot infrastruktūru, aprīkot personāla telpas ar atpūtai nepieciešamo,
  • anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsām iestāties anestēzijas, intensīvās un neatliekamās aprūpes māsu apvienībā un māsu arodbiedrībā, lai paustu un pārstāvētu savu viedokli, aizstāvētu savas sociālās un ekonomiskās tiesības uz sociālajām garantijām un atalgojuma palielināšanu.

 

Literatūra

  1. Abedini A, Li W, Ye H. 2016. Operating Room Planning under Surgery Type and Priority Constraints. Procedia Manufacturing. (5):15-25.
  2. Blumberga S, Olava S. 2016. Quality of Hospital Nursing Work Life, Psychological and Subjective Well-Being. llufb.llu.lv/conference/REEP/2016/Latvia-Univ-Agricult-REEP-2016proceed2255-808X-295-300.pdf
  3. Bradley EH, Burns LR, Bryan JW, eds. 2012. Shortell and Kaluzny's Healthcare Management: Organization Design and Behavior. Clifton Park, NY: Delmar Cengage Learning.
  4. Burvis I. 2005. P. E. Spektora apmierinātības ar darbu aptaujas adaptācija: maģistra darbs. Latvijas Universitāte.
  5. Dall’Ora C, Griffiths P, Ball J, Simon M, Aikenet L. 2015. Association of 12 h shifts and nurses’ job satisfaction, burnout and intention to leave: findings from a cross sectional study of 12 European countries. BMJ Journals. 5:1-7.
  6. Deklava L, Circenis K, Millere I, Ozola S. Stresa pārvarēšanas veidi un apmierinātība ar darbu. RSU Zinātniskie raksti 2010. Internā medicīna. Ķirurģija. Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija. Farmācija. 2011, 395-403.
  7. Dolea C, Stormont L, Braichet JM. 2010. Evaluated strategies to increase attraction and retention of health workers in remote and rural areas. Bull World Health Organ. 88(5):379-385.
  8. Eakin S. 2015. Operating room nurses and surgical technologists perceptions of job satisfaction in the operating room environment: doctor degree: specialty- health administration. Arizona: University of Phoenix, 183.
  9. Elsherbeny EE, El-Masry R. 2018. Job satisfaction among nurses working in Mansoura University Hospital: effect of socio-demographic and work characteristics. Egyptian Journal of Occupational Medicine. 42(2):227-240.
  10. Faye A, Fournier P, Diop I, Morestin F, Dumont A. 2013. Developing a tool to measure satisfaction among health professionals in sub-Saharan Africa. Hum Resources Health. (11):30.
  11. Furnham, A. 2005. The psychology of behaviour at work: the individual in the organization. 2nd edition. New York: Psychology press.
  12. Furnham A, Eracleous A. 2009. Personality, motivation and job satisfaction: Herzberg meets the Big Five. Journal of Managerial Psychology. 24(8):765-779.
  13. Golshan NM, Kaswuri AH, Aghashahi B, Amin M, Ismail WKW. 2011. Effects of Motivational Factors on Job Satisfaction: An Empirical Study on Malaysian Gen-Y Administrative and Diplomatic Officers. www.ipedr.com/vol19/1-ICAMS2011-A00004.pdf
  14. Halcomb E, Bird S. 2020. Job Satisfaction and Career Intention of Australian General Practice Nurses: A Cross-Sectional Survey. Journal of Nursing Scholarship. 18. doi: 10.1111/jnu.12548.
  15. Harsoor SS, Bala BS. 2007. Designing an ideal operating room complex. Indian Journal of Anaesthesia. 51(3): 193-199.
  16. Huseman RC, Hatfield JD, Miles EW. 2013. A New Perspective on Equity Theory: The Equity Sensitivity Construct. The Academy of Management Review. 12(2):222-234.
  17. Isaac RG, Zerbe WJ, Pitt DC. 2001. Leadership and motivation: The effective application of expectancy theory. Journal of Managerial Issues. 13(2):212-226.
  18. Ivanova I. 2017. Interno māsu apmierinātība ar darbu stacionārā: bakalaura darbs. Rīgas Stradiņa universitāte.
  19. Krassias A, Andrioti D, Skitsou A, Karlsson LE, Pandouris C, Charalambous G. 2017. Job Satisfaction of Nurses in Various Clinical Practices. International Journal of Caring Sciences. 10(1):76.
  20. Latvijas Republika. 01.07.1997. Ārstniecības likums: Latvijas Republikas likums. Latvijas Vēstnesis.
  21. Latvijas Republikas Ministru kabinets. 12.02.2009. Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām: MK noteikumi Nr. 60. Latvijas Vēstnesis, 23.
  22. Latvijas Republikas Ministru kabinets. 17.04.2009. Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu: MK noteikumi Nr. 268. Latvijas Vēstnesis, 58.
  23. Latvijas Republikas Ministru kabinets. 19.02.2016. Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē: MK noteikumi Nr. 104. Latvijas Vēstnesis, 34.
  24. Latvijas Republikas Ministru kabinets. 29.10.2019. Par konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”: MK rīkojums Nr. 537. Latvijas Vēstnesis, 222.
  25.  Latvijas Republikas Valsts kontrole. 2019. Cilvēkresursi veselības aprūpē. www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2017/2.4.1. 6_2017/Zi%C5%86ojums_Cilv%C4%93kresursi_vesel%C4%ABbas_apr%C5%ABp%C4%93.pdf
  26. Locke EA. 1976. The Nature and Causes of Job Satisfaction. Handbook of Industrial and Organizational Psychology 1st ed. Chicago, IL: Rand McNally. 1297-1349.
  27. Lorber M, Savič B. 2012. Job satisfaction of nurses and identifying factors of job satisfaction in Slovenian Hospitals. Croatian Medical Journal. 53(3):263-270.
  28. Palčeja E, Ābola Z, Čupāne L, u.c. 2017. Pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes nodrošināšana. spkc.gov.lv/upload/Pacientu_drosiba/Publikacijas/pacientu_drobas_un_veselbas_aprpes_kvalittes_nodroinana._mcbu_materils_2017.pdf
  29. Praude V. 2012. Menedžments. 2. daļa. Burtene SIA, 305.
  30. Praude V, Ivanovs N, Pavloviča A. 2000. Menedžments: tālmācības kurs. Rīga: Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, 455.
  31. Putniņa A, Brants M. 2018. Pētījums par pacientu apmierinātību ar veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti. Nacionālais veselības dienests, 222.
  32. Rambur B, McIntosh B, Palumbo M, Reinier K. 2005. Education as a Determinant of Career Retention and Job Satisfaction among Registered Nurses. Journal of Nursing Scholarship. 37(2):185-192.
  33. Reņģe V. 2007. Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Zvaigzne ABC, 215.
  34. Rīgas Stradiņa universitāte. 2009. Anestēzijas, intensīvas un neatliekamās aprūpes māsas pamatspecialitāte. Nacionālais apgāds, 471.
  35. Rīgas Stradiņa universitāte. 2009. Operāciju māsas pamatspecialitāte. Nacionālais apgāds, 471.
  36. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts. 2011. Par darba vides iekšējo uzraudzību. Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts, 10.
  37. Royle MT, Hall AT. 2012. The relationship between mcclelland’s theory of needs, feeling individually accountable, and informal accountability for others. International journal of management and marketing research. 5(1):21-42.
  38. Spector PE. 1997. Job Satisfaction: Application, Assessment, Causes, and Consequences. sk.sagepub.com/books/job-satisfaction
  39. Sultana A, Riaz R,Mehmood F,Khurshid R. 2011. Level of job satisfaction among nurses working in tertiary care hospitals of Rawalpindi. Rawal Medical Journal. 36(2):150-154.
  40. Zālīte J, Lapiņa S, Krēgere S, u.c. 2003. Māsas profesijas standarts. visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0146.pdf
  41. Горшкова ЛА, Горбунова МВ. 2012. Основы управления организацией. Учебное пособие. 2-е изд. Москва: КНОРУС, 264.