Datorlietotāju redzes sindroms. Praktisks skatījums

Tomēr biežāk ir sūdzības par redzes traucējumiem un izmaiņām acu veselībā, piemēram, acu sausumu, graušanas sajūtu, miglainu redzi, acu nogurumu, sāpēm vai dubultošanos. Būtiski atšķiras tas, vai lasām tekstu datora ekrānā vai drukātu tekstu grāmatā, te gan jāatzīmē tekstveides īpatnība digitālajās iekārtās — katrs burts sastāv no vairākiem punktiem pretstatā drukātajam tekstam, turklāt atšķiras arī ķermeņa un acu pozīcija lasot.

Sastopamības rādītāji

Datorlietotāju redzes sindromam atbilstošus simptomus atzīmējuši 65 % Amerikas iedzīvotāju, 80 % pieaugušo viedierīces lieto vismaz divas stundas dienā un vairāk nekā 65 % pieaugušo lieto vismaz divas viedierīces vienlaicīgi.

Ap 80 % pieaugušo “ekrānus” lieto tieši pirms miega, 70 % pieaugušo atzīmē, ka viņu bērni “ekrānos” pavada vairāk par divām stundām. Vienlaicīga divu vai vairāku ekrānu lietošana datorlietotāju redzes sindroma risku palielina attiecīgi par 75 % un 53 %. [1]

Kā viens no papildu riskiem datorlietotāju redzes simptomu attīstībai jāmin kontaktlēcu lietošana. Sastopamība kontaktlēcu lietotājiem 65 % iepretī 50 % riskam tiem cilvēkiem, kuri kontaktlēcas nelieto. Regulāra kontaktlēcu lietošana palielina datorlietotāju redzes sindroma risku cilvēkiem, kuri viedierīces lieto vairāk nekā sešas stundas dienā. [2]

Kas ir datorlietotāju redzes sindroms?

Par datorlietotāju redzes sindromu uzskata simptomu kopumu, kad tie rodas vai pastiprinās digitālo ierīču lietošanas laikā vai pēc ilgstoša tuvuma datora ekrānam darbā. Simptomus, kas raksturīgi datorlietotāju redzes sindromam, var iedalīt pēc iespējamajiem izraisītājiem. Biežāk simptomi tiek saistīti ar redzes problēmām — redzes stresu, acu nogurumu, dedzinošu sajūtu, apsārtumu, miglainu un nepastāvīgu redzi, acu sausumu.

Šos traucējošos simptomus var iedalīt divās lielās grupās.

• Simptomi, kas saistīti ar acs priekšējo virsmu, asaru aparāta darbību un mirkšķināšanas kvalitāti. Simptomi tiek saistīti ar acu sausumu: apsārtums, graušanas jeb smilšu sajūta acīs, dedzināšana un asarošana, acu nogurums, mainīga redze. Simptomi pastiprinās pēc ilgstoša darba pie datora vai koncentrēšanās sīkam darbam tuvumā. Ir pierādīts, ka cilvēks koncentrējoties mirkšķina aptuveni piecas reizes minūtē, kas ir ievērojami retāk, nekā būtu nepieciešams (10—15 × minūtē). [3] Tāpēc acs priekšējā virsma nepārklājas ar asaru plēvīti, izžūst ātrāk un rodas sausuma sajūta acīs.
• Acs optiskās īpašības, abu acu sadarbību un acs spēju pielāgoties dažādiem darba attālumiem, ko sauc par akomodāciju, un ar to saistīti redzes traucējumi. Šajā grupā biežākie simptomi būs miglaina redze tālumā, dubultošanās, miglaina redze tuvumā, grūtības iegūt skaidru attēlu, mainot skatu no tuvuma uz tālumu vai no tāluma uz tuvumu.

Kādi izmeklējumi jāveic, lai noteiktu datorlietotāju redzes sindromu?

Datorlietotāju redzes sindroma noteikšanai jāveic dažādi izmeklējumi acu veselības pārbaudei, lai oftalmologs pārliecinātos, ka šie simptomi nemaskē acu slimības. Pie optometrista nosakāma redzes refrakcija un veicama acs akomodācijas spēju un acu savstarpējās sadarbības pārbaude.

Pacienta vēstures izzināšana

Anamnēze jeb pacienta vēsture redzes aprūpes speciālistam (oftalmologam, optometristam) dod ziņas sindroma vai slimības diagnozes noteikšanai, palīdzot izprast gan biežākos simptomus, gan darba vidi un apstākļus, kādos tie pastiprinās.

Kā ģimenes ārsta, tā oftalmologa un optometrista praksē noderīgs rīks ir datorlietotāju redzes sindroma izvērtēšanas anketa, ar kuras palīdzību speciālists novērtē oftalmoloģisko sūdzību biežumu, intensitāti un ātri var diagnosticēt sindromu (tabula).

Redzes asuma un ametropijas veida noteikšana

Redzes asuma noteikšana ir pamata daļa katrā vizītē pie oftalmologa un optometrista, te svarīgi novērtēt gan ametropijas veidu (tuvredzība, tālredzība, astigmatisms), gan tās lielumu un nepieciešamo briļļu vai kontaktlēcu korekcijas stiprumu.

Jāatceras, ka datoram piemērotāko briļļu vai kontaktlēcu korekcija var atšķirties no ikdienā pastāvīgai lietošanai noteiktās korekcijas.

Jauniem cilvēkiem ikdienā lietotās brilles vai kontaktlēcas pastāvīgam nēsāšanas režīmam visbiežāk būs piemērotas arī darbam pie datora, savukārt presbiopijas vecuma pacientam (vecumā pēc 40 gadiem), kad fizioloģiski samazinās acs akomodācijas spējas, varbūt vajadzēs atsevišķas brilles darbam pie datora un lasīšanai. Biežākie simptomi nekoriģētas ametropijas gadījumā būs pastāvīga miglošanās tālumā un/vai tuvumā, monokulāra dubultošanās.

Vizīte pie acu ārsta

Pilnu acu veselības pārbaudi veic acu ārsts. Datorlietotājiem un pacientiem ar datorlietotāju redzes sindromu biežākās sūdzības var saistīties ar acs priekšējo virsmu un plakstiņiem — acu apsārtumu, graušanas sajūtu, asarošanu, plakstiņu apsārtumu un skropstu aplikumu. Šie ir sausās acs sindromam vai blefarītam (plakstu malas iekaisumam) raksturīgi simptomi, tomēr tikai acu ārsts var noteikt precīzu diagnozi un ordinēt nepieciešamo terapiju.

Pat ja sūdzības par acu veselību ir nelielas vai to nav vispār, pacientiem līdz 40 gadu vecumam vizīte pie acu ārsta jāplāno reizi divos gados, bet pēc 40 gadu vecuma reizi gadā, lai pārliecinātos par acu veselību, īpaši tad, ja ģimenē (vecākiem vai vecvecākiem) bijušas tādas acu slimības kā glaukoma, katarakta vai ar vecumu saistīta makulas deģenerācija. Regulāras vizītes pie acu ārsta jāplāno pacientiem ar hroniskām slimībām: cukura diabētu, arteriālu hipertensiju u.c.

Der atcerēties, ka zem vienām un tām pašām sūdzībām var slēpties vairākas acu slimības. Svarīgi saprast, kurā brīdī sūdzības nenovelt tikai uz datorlietotāju redzes sindromu.

Biežākās sūdzības, ar kādām pacients var vērsties pie ģimenes ārsta, ir svešķermeņa sajūta acīs, redzes pasliktināšanās gan tuvumā, gan tālumā, acs sāpes.

Iespējamās diagnozes atbilstīgi simptomiem

Graušanas sajūta vai svešķermeņa sajūta acīs

Dažkārt pacientam tiešām var būt svešķermenis gan uz radzenes, gan zem plaksta. Ja graušanas sajūta ir pēkšņa, īpaši, ja cilvēks strādājis ar metālu vai veicis remontdarbus, to noteikti nedrīkst novelt uz datorlietotāju redzes sindromu vai sausās acs sindromu un pacientam tuvākajā laikā jāapmeklē savs acu ārsts vai jādodas uz acu traumu punktu.

Arī sausās acs gadījumā kā viena no sūdzībām tiek minēta graušanas vai svešķermeņa sajūta. Tādā gadījumā jāapmeklē acu ārsts, kurš vizītes laikā noteiks, vai ir sausās acs sindroms un kādā pakāpē. Ja nepieciešams, izrakstīs acu pilienus vai ziedi, kas paredzēti sausās acs sindroma terapijai.

Redzes pasliktināšanās, miglošanās

Šis ir viens no simptomiem, kad obligāti jāapmeklē acu ārsts, jo iemesli var būt vairāki, viens no biežākajiem — kataraktas veidošanās. Katarakta ir lēcas apduļķošanās, kas raksturīga novecojot. Tomēr kataraktas attīstība var būt saistīta arī ar ilgstošu medikamentu lietošanu, piemēram, kortikosteroīdu vai antidepresantu. Iemesls agrīnai kataraktas attīstībai var būt arī hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts.

Vēl kā iemeslu tam, ka miglojas redze, var minēt paaugstinātu okulāro spiedienu, kas veicina radzenes tūsku, tāpēc redze kļūst miglaina. Katram pacientam vajadzētu zināt ģimenes anamnēzi — vai kādam no pirmās vai otrās pakāpes radiniekiem bijusi glaukoma. Ja tāda bijusi, tad pastiprināti jāpievērš uzmanība acu spiedienam un jādodas regulārās vizītēs pie acu ārsta. Ja glaukoma jau ielaista, tātad paaugstināts acu spiediens ir ilgstoši un ietekmē redzes lauku. Sākumā pacients to var nepamanīt, bet progresējušas glaukomas pacientiem attīstās “tuneļa redze” — samazināts perifērais redzes lauks.

Acs sāpes

Šajā gadījumā svarīgi saprast, cik ilgi ir sūdzības, vai kopā ar acs sāpēm pasliktinājusies arī redze, vai ir mainījusies krāsu redze, vai ir sāpīgas acs kustības. Jebkura pozitīva simptoma gadījumā iespējami ātrāk jāapmeklē acu ārsts.

Vizīte pie optometrista

Optometrists ir ārstniecības persona, primārās aprūpes speciālists, kurš novērtē redzes funkcijas, piemeklē piemērotāko briļļu, kontaktlēcu vai redzes speciālo palīglīdzekļu veidu.

Vizīte pie optometrista tāpat būtu vēlama reizi divos gados, bet, ja pacients ir briļļu vai kontaktlēcu lietotājs, tad vismaz reizi gadā. Atsevišķu korekcijas līdzekļu lietotājiem, piemēram, nakts lēcu jeb ortokeratoloģijas lēcu lietotājiem, vizīšu grafiks var būt biežāks.

Veicot ilgstošu darbu tuvumā, tas jāsabalansē ar attiecīgu atpūtas paužu grafiku, piemēram, ikdienā ievērojot algoritmu 20/20/20, acis jutīsies labāk — ik pēc 20 minūtēm 20 sekundes jāpaskatās 20 pēdu jeb sešu metru attālumā.

Paskatoties sešu metru attālumā, tiek atslābināta akomodācija un dots brīdis, lai izmirkšķinātu plakstiņus. Viedierīču lietošanas ilgumu vēlams samazināt līdz < 4 stundām dienā. [4]

Mīts vai patiesība?

Patiesība. Ja cilvēks ilgas stundas pavada pie viedierīču ekrāniem, tad mirkšķina arvien retāk, savukārt tas izraisa pārejošus oftalmoloģiskus simptomus jeb acu pārpūli. Viss atkarīgs no tā, kā cilvēki savas viedierīces lieto, nevis specifiska zilā gaisma, ko izstaro ierīču ekrāni. Zinātniski pierādīts, ka no datoriem izstarotajā gaismā nav UVA vai UVB staru, tātad vied­ierīču ekrāni un to radītā gaisma acu slimības izraisīt nevar. [5] Tomēr ekrānu zilā gaisma ietekmē cilvēka diennakts ritmu, tāpēc viedierīces nav jālieto vismaz 2—3 stundas pirms miega. Amerikas Oftalmologu asociācija nerekomendē lietot zilo gaismu bloķējošas brilles, jo nav zinātnisku pierādījumu, ka zilā gaisma bojātu acis un redzi. [6]

Patiesība. Refraktīvās kļūdas — īpaši astigmatisma un presbiopijas — korekcija ir ļoti svarīga cilvēkiem, kas cieš no datorlietotāju redzes sindroma. Pierādīts, ka nekoriģēts astigmatisms 0.50—1.00 dioptrijas apmērā negatīvi ietekmē subjektīvo redzes komfortu, bet nekoriģēts astigmatisms 1.00—2.00 dioptriju apmērā par 370 % palielina kļūdu biežumu veicamajā darbā  un būtiski samazina datorlietotāju produktivitāti darbā. [7]

Patiesība. Realitātē bērnu acis ir vienlīdz neaizsargātas pret redzes traucējumiem, ko rada ilgstoša ekrānu lietošana. Turklāt oftalmoloģiskā simptomātika bērniem iet roku rokā ar uzvedības, psihoemocionāliem traucējumiem, uzmanības nenoturību, grūtībām mācībās. Viedierīču lietošanas ilgums manāmi pieauga Covid–19 pandēmijas laikā: ja vidējais ekrānlaiks 4—12 gadus veciem bērniem pirms pandēmijas bija 4,4 stundas dienā, tad pandēmijas laikā tas palielinājās par 1,75 stundām dienā. [8] Simptomi bērniem ar pagarinātu ekrānlaiku dienā ietver samazinātu uzmanības noturību, sliktu uzvedību, aizkaitināmību, sausas acis, acu kairinājumu un nogurumu, galvassāpes, sāpes sprandā un mugurā. Pagarināts ekrānlaiks ir saistīts ar bērnu aptaukošanos, miega traucējumiem, hipertensiju, dislipidēmiju, sirds—asinsvadu sistēmas slimībām. Datora lietošana mājās palīdz bērniem uzlabot akadēmisko sniegumu, taču ilgs ekrānlaiks ietekmē bērna sociāli emocionālo un kognitīvo attīstību, veicina depresiju, trauksmi, aizkaitināmību, kas galu galā pasliktina bērna sekmes skolā. Ilgstoša viedierīču lietošana saistīta ar vientulību, depresijas attīstību. [9] Ieteikumus par ekrānlaiku PVO dala pēc vecuma: bērniem < 1—1 gada vecumā ekrānlaiks nav ieteicams; 2—4 gadu vecumā ne vairāk kā stunda ekrānlaika dienā. [10]

Kopsavilkums

• Strauji attīstoties informācijas tehnoloģijām un pagarinoties digitālo ierīču lietošanas laikam, aktualizējas jautājums par šo iekārtu ietekmi uz cilvēka un acu veselību.
• Par datorlietotāju redzes sindromu uzskata simptomu kopumu, kad tādi rodas vai pastiprinās digitālo ierīču lietošanas laikā vai pēc ilgstoša tuvuma datora ekrānam darbā.
• Kā ģimenes ārsta, tā oftalmologa un optometrista praksē noderīgs rīks ir datorlietotāju redzes sindroma izvērtēšanas anketa.
• Der atcerēties, ka zem vienām un tām pašām sūdzībām var slēpties vairākas acu slimības. Svarīgi saprast, kurā brīdī sūdzības nenovelt tikai uz datorlietotāju redzes sindromu.