Erektilā disfunkcija (ED) nav tikai aktualitāte vienas šauras specialitātes ietvaros. ED sastopamība arvien pieaug, un pacienti ar ED nonāk dažādu speciālistu redzes laukā. Vienlaikus gan pacientam, gan daudziem ārstiem tā ir delikāta sarunu tēma, taču, tiklīdz izrunāta un atrisināta, tā var sniegt uzlabojumu vairākās veselības jomās. Diskusijā savu skatījumu pauda Latvijā atzīti speciālisti, lai rastu atbildes uz starpdisciplīnu jautājumiem.
Diskusijas vadītājs:
Andris Baumanis,
Eksperti:
Pēteris Vaganovs,
Oskars Kalējs,
Ingvars Rasa,
Aija Tula–Rijkure,
Komentāri un jautājumi arī no auditorijas:
prof. Vilnis Lietuvietis, Alvils Laukmanis, Inese Celmiņa, Ainārs Treilons, Māris Jakubovskis,
Dr. P. VAGANOVS: “ED ir pirmais signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā. 80% pacientu potence uzlabojas, lietojot perorālos medikamentus. Mūsdienās medikamenta izvēli nosaka ļoti vienkāršs nosacījums – cena”
Urologa viedoklis: erektilā disfunkcija ir izārstējama
(dr. P. Vaganovs)
Erektilā disfunkcija (ED) ir ilgstoša (vismaz sešus mēnešus) nespēja panākt noturīgu erekciju, lai varētu veikt pilnvērtīgu dzimumaktu. Nav nepārprotamu datu par ED izplatību populācijā, jo vīrieši nevēlas par šo problēmu runāt ar ārstu (ārstu apmeklē tikai 0,5-1% vīriešu ar šo problēmu), tomēr tiek lēsts, ka vairāk nekā 50% vīriešu vecumā pēc 40 gadiem ir ED izpausmes. Pētījumos pierādīts, ka līdz ar vecumu pieaug ED biežums un smaguma pakāpe. Tā kā mūsdienu sabiedrība noveco, tiek prognozēts, ka ED izplatība vīriešu populācijā virs 60 gadiem līdz 2050. gadam pieaugs par 150%, salīdzinot ar 1995. gadu, un sasniegs 322 miljonus vīriešu, kas cieš no ED.
ED nav saistīta ar prostatu. Prostatīts, apakšējo urīnceļu simptomi (AUCS) un ED ir blakus stāvokļi. Pētījumos apstiprināts, ka ir saistība starp AUCS un ED, tomēr nav pierādīts, ka starp šīm abām patoloģijām pastāv cēloņsakarības, respektīvi, nevar apgalvot, ka AUCS izraisa ED vai pretēji. Ja ārstējam labdabīgu prostatas hiperplāziju, bieži novērojam arī ED, tāpēc pirms medikamentu izrakstīšanas ikviena urologa pienākums būtu pacientam apjautāties par viņa dzimumdzīvi, jo iespējams, ka pacients nevēlas ar ārstu runāt par šo jautājumu, bet, izrak-stot medikamentus, piemēram, labdabīgas prostatas hiperplāzijas ārstēšanai, dzimumdzīve pasliktinās vēl vairāk un pacients pārtrauc medikamentu lietošanu.
Pozitīvā ziņa visiem vīriešiem un viņu partnerēm - ED ir ārstējama. Mūsdienās ir medikamenti, kas var uzlabot vīrieša potenci: ja pacients ir motivēts, ED var izārstēt.
Ārstēšanas stūrakmeņi: dzīvesveida maiņa, riska modifikācija, lietotie medikamenti. ED ir pirmais signāls, ka organismā kaut kas nav kārtībā. 80% pacientu potence uzlabojas, lietojot per-orālos medikamentus.
Diskusija
Dr. A. Baumanis : Vai Latvijas ģimenes ārsti pacientus ar erektilo disfunkciju nosūta pie urologa vai tomēr paši vīrieši biežāk dodas pie urologa?
Dr. P. Vaganovs : Mana pieredze rāda, ka vīrieši saviem ģimenes ārstiem nestāsta par dzimumdzīves problēmām. Ģimenes ārstam būtu jāuzdod mērķtiecīgs jautājums par šo tēmu.
Dr. A. Baumanis : Kādi ir novērojumi pēdējos gados - vai pacienti ar erektilās disfunkcijas sūdzībām, kurus pie urologa nosūta ģimenes ārsts vai speciālists, pirms vizītes izmeklē vairāk nekā kādreiz?
Dr. P. Vaganovs : Ja runājam par ED, sagatavošanās darbiņi nav tik viegli veicami, kā tas ir, piemēram, palielinātas prostatas gadījumā. Ģimenes ārstam nav viegli sagatavot pacientu vizītei pie urologa, jo jāveic daudzi un sarežģīti izmeklējumi, lai noteiktu diagnozi ED. Ģimenes ārsta lielākais uzdevums būtu pārliecināt pacientu aiziet vizītē pie urologa.
Dr. A. Baumanis : Kādi ir urologa izvēles kritēriji, izvēloties medikamentu erektilās disfunkcijas ārstēšanai?
Dr. P. Vaganovs : Pirms gadiem trim bija tā, ka sildenafilu izvēlējās bieži, jo tā bija labi zināma un pārbaudīta vērtība, vardenafilam it kā bija ātrāka iedarbība, to varēja lietot kopā ar alkoholu. Tadalafila pozitīvā iezīme bija 72 stundu iedarbība, jautājums - vai to vajag? Tad tā bija pacienta izvēle. Mūsdienās, kad visi šie medikamenti ir vienlīdz efektīvi, izvēli nosaka ļoti vienkāršs nosacījums - cena. Sildenafils ir lētākais no medikamentiem.
Prof. V. Lietuvietis : Šī problēma ir aktuāla, bet mēs par maz par to runājam starpdisciplīnu konferencēs. ED nav slimība, bet gan sim- ptoms, to var salīdzināt ar klepu, mēs neārstējam klepu, mēs meklējam un ārstējam pamatcēloni. Tāpēc - vai urologam jābūt speciālistam, kas ārstē ED? Varbūt tomēr tas ir kardiologs (80% ir kardioloģiskās problēmas), endokrinologs vai ģimenes ārsts.
Dr. P. Vaganovs : Uzskatu, ka ED simptomus var ārstēt arī ģimenes ārsti, ja ir izslēgti cēloņi, kas jāārstē pie speciālista.
Prof. O. KALĒJS: “Lielai daļai kardioloģisko slimību ir saistība ar ED, savukārt ED var veicināt depresiju, bet depresija palielina kardiovaskulāro mirstību”
Kardiologa viedoklis: bieži ED pamatā ir kardiovaskulārās patoloģijas
(prof. O. Kalējs)
Problēma no kardiologa viedokļa ir tā, ka lielai daļai kardioloģisko slimību ir saistība ar ED, savukārt ED var veicināt depresiju, bet depresija palielina kardiovaskulāro mirstību. Ārstējot kardioloģisku slimību, ED var attīstīties divu iemeslu dēļ: psiholoģiska barjera (bailes no dzimumdzīves, lai nepasliktinātu sirds veselību) un ED kā blakne, ārstējot kardioloģisku patoloģiju.
Vēsturiski sildenafils ir cēlies no kardioloģiskiem medikamentiem, sākotnēji to lietoja kā antihipertensīvo līdzekli, un tad arī tika novērots, ka šis medikaments ne tikai pazemina asinsspiedienu, bet arī veicina erekciju. Arī mūsdienās sildenafilu lieto kardioloģijā, piemēram, pulmonālās hipertensijas ārstēšanā. Ieguvums no sildenafila lietošanas ir tā izraisītais vazodilatējošais efekts un ārstnieciskais efekts populācijā ar kardiovaskulāro risku. Sildenafilam ir maz blakņu, bet ir iespējamas galvassāpes, iesnas, dispepsija, caureja, arteriāla hipotensija.
Jāatceras, ka, ārstējot vienu patoloģiju, varbūt jāārstē cita. Tāpēc kardioloģijā iznāk apburtais loks: ārstējam kardioloģisku patoloģiju, attīstās ED, ārstējam ED, ir iespējamība arteriālas hipotensijas attīstībai.
Bieži vien ED pamatā ir kardiovaskulārās patoloģijas, metabolās problēmas, psihogēnās patoloģijas un kaitīgie ieradumi. ED ir lielisks arguments, lai pārliecinātu cilvēku atmest smēķēšanu.
Diskusija
Dr. A. Baumanis : Vai kardiologi, izrakstot bēta blokatorus, aizdomājas un brīdina pacientus par iespējamo erektilo disfunkciju?
Prof. O. Kalējs : Elegants jautājums! Jāatzīst, ne vienmēr kardiologs brīdina savus pacientus par iespējamo bēta blokatoru blakusparādību - ED. Mūsu problēma ir tā, ka mēs bieži redzam tikai vienu problēmu. Tomēr vienmēr jāveic klīnisko ieguvumu samērojamība: ja pacienta dzīvība ir atkarīga no bēta blokatoru lietošanas, tad nevaram runāt par šo medikamentu aizvietošanu ar citiem, lai tikai izvairītos no ED, savukārt, ja pacients ir jauns vīrietis un viņam kardioloģiskas slimības ārstēšanā var izmantot kādu citu medikamentu, kam ED nav blakne, protams, jāizvēlas medikaments, kas nepasliktina potenci.
Dr. A. Baumanis : Kā rīkojas kardiologs pēc pacienta sūdzībām par erektilo disfunkciju: atceļ bēta blokatorus; izraksta citu medikamentu no bēta blokatoru grupas; nosūta pacientu pie urologa; nosūta pacientu pie ģimenes ārsta?
Prof. O. Kalējs : Vispirms jāzina, kādā nolūkā izrakstīts bēta blokators! Kas ir pacients, kāda ir problēma? Ja bēta blokators ir vitāli nepieciešams, lai pacients dzīvotu, tad es šo terapiju neatceltu. Ja pacienta stāvoklis ļauj mainīt medikamentu, to var darīt, piemēram, aizvietot ar kalcija antagonistiem. Var mēģināt medikamentu mainīt bēta blokatoru grupas ietvaros: jo selektīvāki bēta blokatori, jo vairāk tie aktivē NO (slāpekļa monoksīda) izdali, jo mazāka iespējamība, ka attīstīsies ED. Uzsveru - ikviens gadījums jāskatās individuāli.
Dr. A. Laukmanis : Vai jūsu praksē bijis kāds pacients, kam pēc sildenafila lietošanas attīstījās blakne - arteriāla hipotensija? Man ir tāds dīvains priekšstats, ka visi kardiologi, internisti ir iebiedēti lietot šīs grupas medikamentus, savukārt mēs, urologi, saviem pacientiem atļaujam lietot sildenafilu.
Prof. O. Kalējs : Manā praksē ir viens pacients, kam varētu būt bijusi šī blakne, tomēr tas nav nepārprotami, jo paralēli tika lietoti arī antihipertensīvie medikamenti. Ja kāds ir pateicis, ka tā var būt, tad visi cenšas izvairīties no šo medikamentu lietošanas.
Dr. P. Vaganovs : Esmu lasījis pētījumus par nocebo efektu: ja pacients izlasa medikamenta lietošanas instrukciju, viņš, visticamāk, ziņos par instrukcijā minētajām blaknēm, savukārt tie, kas neizlasa, reti ziņo par šādām blaknēm. Tāpēc ļoti bieži tā ir psiholoģiska problēma.
Prof. V. Lietuvietis : Šis gads atzīts par kardioloģijas gadu. Šogad Liepājā īsteno pilotprojektu par iedzīvotāju sijājošo atlasi uz kardiovaskulārajām slimībām. Zinot, ka ED ir simptoms un ka pēc ED epizodes nākamajos četros piecos gados pieaug kardiovaskulāro slimību risks, vai sijājošās atlases anketā ir jautājums par ED?
Prof. O. Kalējs : Jā, riska novērtējuma sadaļā ir jautājums par ED.
Dr. I. RASA: “ED ir bieža problēma, īpaši pacientiem ar cukura diabētu, adipozitāti, hipertensiju, dislipidēmiju, osteoporozi, metabolo sindromu”
Endokrinologa viedoklis: ED ārstēšana ir arī rūpes par vīrieša dzīves kvalitāti
(dr. I. Rasa)
1504. gadā Leonardo da Vinči par ED teicis, ka tā ir dzimumlocekļa nespēja paklausīt kapteiņa komandai...
ED ir maska daudzām patoloģijām, 20% gadījumu ED attīstās psiholoģisku un 80% gadījumu organisku iemeslu dēļ. Lielākais ED riska faktors ir novecošanās. Citi nozīmīgi riska faktori: hroniskās slimības (hipogonādisms, arī vēlīni sācies hipogonādisms, aptaukošanās, hipertensija, cukura diabēts, depresija, kardiovaskulārās slimības), medikamenti, piemēram, antihipertensīvie medikamenti, bēta blokatori, dzīvesveids (stress, alkohola pastiprināta lietošana, smēķēšana). ED ir bieža problēma, īpaši pacientiem ar cukura diabētu, adipozitāti, hipertensiju, dislipidēmiju, osteoporozi, metabolo sindromu.
ED pēc etioloģijas var būt: organiska, hormonāla, anatomiska, medikamentu izraisīta un psihogēna. Vīrieši nāk ar daudzām patoloģijām, tāpēc būtisks ir jautājums - kurš uzņemsies dispečera lomu un ārstēs šo pacientu?
Hipogonādisms ir tikai viens simptoms, bet tā var būt maska daudzām patoloģijām. Vīrietim novecojot, visas testosterona frakcijas samazinās, tāpat samazinās Leydig šūnu skaits un šo šūnu funkcionālās spējas, palielinās SHBG, kas samazina biopieejamo testosteronu. Tomēr ne visiem vīriešiem ar pazeminātu testosteronu ir ED simptomi un ne visi vīrieši ar hipogonādismu ir jāārstē. Pazemināts tesosterona līmenis palielina mirstību no sirds-asinsvadu sistēmas slimībām! Hipogonādisma iespējamās komplikācijas ilgtermiņā: pavājinās libido un samazinās erektilā funkcija, palielinās tauku masa, samazinās muskuļu masa un to stiprums, pieaug osteoporozes risks. Pacientiem, kam reizē ir hipogonādisms un ED, testosterona līmenis parasti ir pazemināts, taču var būt arī normas apakšējā līmenī. Pētījumi liecina, ka pacientiem, kas ārstnieciski lieto testosteronu, libido uzlabojas, tomēr spermatoģenēze ir samazināta. ED ārstēšana ir arī rūpes par vīrieša dzīves kvalitāti! Ikvienam pacientam ar kardioloģisku patoloģiju pēc 50 gadu vecuma būtu jānosaka testosterona līmenis. Savlaicīga zema testosterona līmeņa atklāšana ļautu samazināt dārgu kardioloģisku manipulāciju veikšanu un samazinātu kardiovaskulāro saslimstību un mirstību. Un viens no svarīgākajiem jautājumiem vīriešiem - vai jums ir rīta erekcija? Ja ir, viss kārtībā. Šis būtu jautājums, ko katrs ģimenes ārsts var uzdot savam pacientam - vīrietim.
Diskusija
Dr. A. Baumanis : Vai cukura diabēta pacienti savam endokrinologam uzdod jautājumus par seksuālas funkcijas iespējamiem traucējumiem medikamentu lietošanas dēļ?
Dr. I. Rasa : Latvijā lielākā daļa ģimenes ārstu un endokrinologu ir sievietes, dzimumdzīves problēmas vīrieši nevēlas apspriest ar sievieti. Es ar saviem pacientiem izrunāju arī šos jautājumus. Ar pacientiem ir jārunā, jājautā viņiem arī par šo jautājumu, jo ED ir kardiovaskulāro slimību marķieris.
Dr. I. Celmiņa : Katram ārstam savi pacienti, un katram pacientam savs ārsts. Nevaru piekrist dr. Rasam, ka vīrieši nevēlas apmeklēt sievieti uroloģi, manās ambulatorajās pieņemšanās ir daudz vīriešu, kas izsaka vēlmi nākt tieši pie manis, jo ar sievieti ir vieglāk runāt par dzimumdzīves traucējumiem, vīrietim ir grūti citam vīrietim atzīties, ka viņam ir problēma ar potenci.
Dr. A. Baumanis : Vai endokrinologi mēdz izrakstīt vīriešu potenci uzlabojošus medikamentus, piemēram, sildenafilu?
Dr. I. Rasa : Protams, endokrinologi ordinē šo medikamentu, jo sildenafils reizē ir arī endokrinoloģisks medikaments.
Dr. A. Tula-Rijkure : Cik ilgi drīkst pacientam izrakstīt testosteronu un no kāda testosterona līmeņa ir jāsāk terapija? Asoc. prof. U. Gruntmanis vienā konferencē teica, ka testosteronu var droši lietot pat pusgadu un gadu. Kā ir pareizi? Kāds krievu profesors teicis: ja vīrietim testosterons ir zem 7 nmol/l, tad nevar sagaidīt normālu erekciju.
Dr. I. Rasa : Tā ir endokrinologa kompetence, endokrinologs pieņem lēmumu gan par testosterona lietošanas sākšanu, gan par ilgumu. Ir slimības, piemēram, hipogonādisms, kad testosterons jālieto visu mūžu. Ilgums un devas lai paliek katra endokrinologa kompetencē. Jāārstē, ja testosterons ir zem 8 nmol/l. Būtu ļoti labi, ja urologi noteiktu testosterona līmeni un nosūtītu pacientus pie endokrinologa iespējami savlaicīgāk, jo kopā daudz ko varam atrisināt efektīvāk.
Prof. O. Kalējs : Ja pareizi sapratu no dr. Rasas, tad gadījumā, ja ir psihogēnas izcelsmes ED, efekta no sildenafila nebūs? Manuprāt, tieši pretēji.
Dr. A. Tula-Rijkure: Sildenafils var palīdzēt psiholoģisku problēmu gadījumā, bet ar nosacījumu, ka ir apstākļi, kas veicina erekciju. Tablete ir kā palaidējmehānisms. Jāatceras, ka bez psihoterapeitiskā atbalsta medikamentozas terapijas efektam nav noturības. Pieredze rāda: ja pacientam pirms farmakoloģiskās terapijas ir sniegts psiholoģiskais atbalsts, viņam nenovēro ar medikamenta lietošanu saistītās blaknes.
Prof. O. Kalējs : Otrs jautājums - daļai pacientu ar metabolo sindromu ir ED. Vai ir pierādījumi, ka metabolais sindroms saistīts ar testosterona līmeņa pazemināšanos?
Dr. I. Rasa : Protams, metabolajam sindromam ir saistība ar pazeminātu testosterona līmeni. Diemžēl daudzās valstīs metabolais sindroms netiek atzīts par slimību - tas drīzāk ir kā vīnogķekars, kas sastāv no daudzām ogām, tas nav iekļauts Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā slimību 10. klasifikatorā. ASV šim sindromam ir piešķirts kods pēc iepriekšējā 9. SSK, un ASV ļoti daudz runā par šo sindromu.
Prof. O. Kalējs : Nupat ASV ir sapratuši, ka 20-30 gadnieku paaudze diemžēl jau zaudēta kā vesela populācija un jāsāk strādāt ar maziem bērniem: mazināt viņu kardiovaskulāros riskus, pievēršot pareizam/veselīgam dzīvesveidam.
Dr. I. Rasa: Tam var piekrist, taču mums ir jāpalīdz arī tām paaudzēm, kas Latvijā ir pārsvarā.
Dr. A. TULA–RIJKURE: “ED ietekmē ne tikai vīrieti, bet arī viņa partneri, jo sievietei rodas domas par partnera neuzticību, viņa jūtas neiekārota, vaino sevi, jūtas aizvainota”
Ginekoloģes, seksoloģes viedoklis: dzimumakts ir pāra funkcija - ļoti atkarīga no abiem
(dr. A. Tula-Rijkure)
Vīrietis pat pie seksologa bieži vien nerunā par savu problēmu, viņš runā par visu ko citu vai nerunā nemaz, tāpēc būtiski ir izvēlēties pareizos terminus un jautājumus. "Erektilās disfunkcijas" vietā labāk ir lietot "erekcijas grūtības", tas vīrietim izklausās labāk. Jāatceras, ka coitus jeb dzimumakts ir pāra funkcija, kas ļoti atkarīga no abiem, ne vienmēr pie vainas organiska vai psiholoģiska vīrieša patoloģija, reizēm vainīga ir sieviete. Nepilnvērtīgas erekcijas sekas: orgasma sasniegšanas grūtības sievietei; mazvērtība abiem; psiholoģiskas problēmas un problēmu gūzma partnerattiecībās. ED mūsdienās ir daudz biežāka problēma, nekā tiek domāts, tāpēc ED ir jāmeklē, jāatzīst, jāārstē un jānovērš.
Lai kāds būtu ED cēlonis, tā vienmēr ir psihoseksuāla problēma. Pilnīgi visiem vīriešiem ar ED ir psihoseksuāli traucējumi. Erekcijas grūtības vīriešiem vājina libido, ja libido mazinās par 80%, krasi sarūk interese par partneri, tāpēc var attīstīties depresija, disforija, aizkaitināmība, nemierīgums. ED ietekmē ne tikai vīrieti, bet arī viņa partneri, jo sievietei rodas domas par partnera neuzticību, viņa jūtas neiekārota, vaino sevi, jūtas aizvainota, ka partnerim vairs nav intereses par viņu, pieaug aizvainojums, dusmas. Runājot par ED, jārunā arī par libido, kas vīriešiem 25 gadu vecumā ir stiprāks nekā sievietēm. Sekstieksmes maksimums vīriešiem ir 30 gadu vecumā. Pēc 30 gadu vecuma vīrieši nereti pārvērtē fizioloģisko tieksmi pēc seksa ar jaunām sievietēm un nenovērtē pienācīgi nobriedušu sieviešu tieksmi.
Kāpēc pacientu sūtīt pie seksologa? Tāpēc, ka seksologs:
orientējas uz pacienta individuālo normu;
zina, kur sūtīt, ja pats netiek galā;
sadarbojas ar citiem speciālistiem;
klīniski fizioloģisko izmeklēšanu un ārstēšanu integrē ar psihoterapeitiskiem ieteikumiem un partnera konsultēšanu;
labi pārzina vismaz vienu psihoterapijas metodi;
seksuālas disfunkcijas gadījumā hipnoterapija ir pamata ārstēšanas veids un visefektīvākā metode (daļai pacientu pietiek ar trim četriem seansiem, daļai nepieciešami seši, daļai - 12 seansi).
Diskusija
Dr. A. Baumanis : Kā ir ginekologa praksē, konsultējot sievietes par intīmo dzīvi: vairāk sūdzību par vīriešu erektilo disfunkciju vai libido traucējumiem?
Dr. A. Tula-Rijkure : Sievietes biežāk sūdzas par libido un orgasma trūkumu, vīrieši pie seksologa biežāk vēršas ar ED problēmām. Praksē man ir apmēram vienādās daļās libido traucējumi un ED.
Dr. A. Baumanis : Vai sievietes bieži lūdz ginekologam izrakstīt potenci uzlabojošus medikamentus vīrietim?
Dr. A. Tula-Rijkure : Nekad nevienai sievietei neesmu izrakstījusi medikamentu vīrietim! Vienmēr saku, lai vīrietis atnāk pats uz konsultāciju, man ir jāredz šis cilvēks, jāizrunā ar viņu problēma, jānoskaidro iespējamās blakus slimības, jānoskaidro, vai vīrietis vispār drīkst lietot šos medikamentus, kā arī jāizskaidro iespējamās medikamenta blaknes.
Dr. A. Baumanis : Vai ir novērota sakarība, ka ginekoloģiskās problēmas saasinās, intīmajai dzīvei kļūstot retākai vai izzūdot?
Dr. A. Tula-Rijkure : Mūsdienu problēma ir nevis seksa samazināšanās, bet gan tā biežuma pieaugums. Nav zinātnisku pētījumu, bet ikdienas klīniskajā praksē, veicot ultrasonogrāfiju, redzu, ka sievietēm, kam ilgstoši nav seksa, ir paplašināti asinsvadi dzemdē - ir stāze. Biežāk sievietēm bez seksa novēro miomas.
Dr. A. Treilons : Vai pēdējā laikā neesat novērojusi, ka sekss kļūst par mehānisku darbību un mazāk ir emociju?
Dr. A. Tula-Rijkure : Tā ir! Mūsdienu skrejošā dzīve, informācijas tehnoloģiju laikmets veicina to, ka arī attiecībās cilvēki vēlas, lai viss notiek ātri, visam jābūt gatavam uzreiz, nav vairs tāda tik ļoti svarīga seksa priekšnosacījuma - priekšspēles. Pārim ir jākomunicē savā starpā, jāiesaista viss ķermenis, jābūt emocijām un saskarsmei.
Dr. M. Jakubovksis : Anglijā veikts pētījums, ka pēc desmit gadu kopdzīves partneriem zūd interese vienam par otru. Vai tā ir?
Dr. A. Tula-Rijkure : Bieži vien problēma ir tajā, ka zudusi interese nevis par konkrēto partneri, bet gan par dzīvi kopumā. Tad vienīgais veids, kā pārim atkal atrast kopīgu valodu, ir sākt kaut ko darīt kopā: apmeklēt teātri, kopt dārzu, sportot. Tad ir kopīga interese par kaut ko, ir komunikācija, atgriežas interese vienam par otru. Būtiski ir radīt patīkamas emocijas.
Dr. A. BAUMANIS: “Par ED ir jārunā, un ģimenes ārstam ir jāuzņemas arī šīs problēmas atpazīšana un tālāka pārraudzība, jo ģimenes ārsts redz vīrieti vismaz vienu reizi gadā”
Galvenā atziņa
Dr. A. Baumanis : ED kā problēma ir aktuāla un kļūs arvien aktuālāka. Par to ir jārunā, un ģimenes ārstam ir jāuzņemas arī šīs problēmas atpazīšana un tālāka pārraudzība, jo ģimenes ārsts vīrieti redz vismaz vienu reizi gadā. Jo vairāk par šo problēmu runās, jo mazāk vīrieši kautrēsies par to runāt un apmeklēt ārstu, jo laimīgāka un kopumā veselāka būs sabiedrība.
Diskusija tapusi sadarbībā ar farmācijas kompāniju Teva .
Diskusijas organizators Doctus Event pateicas Moller Auto par lielisko pasākuma vidi.
