Dabā mīt daudz dažādu insektu, kas īpaši pavasara un vasaras periodā kož un dzeļ cilvēka ādā. Parasti šo kodumu radītais iekaisums ir neliels un ātri izzūd. Taču ir insekti, kuru kodums izraisa klīniski nozīmīgu ādas reakciju vai kuri izplata slimības. Insekta koduma klīniskās pazīmes atkarīgas gan no insekta sugas un pacienta organisma reakcijas, gan arī no sekundāriem faktoriem, piemēram, ja attīstās komplikācijas ar strutainu infekciju.
Ārstējot insektu kodumus, būtiski ir laikus konstatēt toksisku un alerģisku reakciju, infekcijas slimības, ko izplata insekti, kā arī dažas smagi norisošas ādas slimības, kas saistās ar insektu kodumiem un dzēlieniem.
Gan maijā, gan arī saulainajās septembra dienās no dažādu kukaiņu — bišu, lapseņu, iršu — kodumiem cieš visai daudz cilvēku. Akūta alerģiska reakcija attīstās vai nu uzreiz pēc kukaiņa dzēliena, vai arī vairākas stundas pēc tā. Šiem kodumiem raksturīgas dedzinošas sāpes, seko pietūkums un nieze, kas var ilgt vairākas stundas. Bīstamas situācijas var attīstīties, ja insekts iedzeļ sejā, kaklā, limfmezglos, elpceļos. Nereti ir vairāku insektu kodumi. Īpaši nepatīkama situācija veidojas, kad ir iedzelts mutes dobumā un koduma vieta strauji pietūkst. Visbiežāk šādas situācijas rodas, ja indīgais kukainis nemanīts iekļūst mutes dobumā un dzeļ gļotādā.
Kukaiņi ir arī mušas, odi, blusas, skudras, kuru kodumi parasti izteikti niez. Ir insektu sugas, piemēram, odi un ērces, kuru izdzīvošanai nepieciešams sūkt asinis. Odus piesaista cilvēka ķermeņa siltums, sviedri un izelpotais gaiss.
Kukaiņu kodumu klīniskās izpausmes
Visbiežāk pēc kukaiņa koduma ādā attīstās iekaisums un alerģiska reakcija. Dzēliena vietā pēc dažām stundām vai dienām rodas niezoši izsitumi, kas attīstās, saplūstot atsevišķiem vai grupētiem papuloziem, vezikuloziem un pūslīšveida elementiem, kuri saglabājas vairākas dienas vai pat nedēļas. Pašu dzēlienu pacienti nereti pat nemana. Kukaiņa kodums var izraisīt lokālu reakciju, radot diskomfortu un niezi, vidēji vai izteikti stipras sāpes, eritēmu jeb apsārtumu, jutīgumu, vietēji paaugstinātu ādas temperatūru un infil-trāciju jeb tūsku ap bojājumu. Retāk individuāla pastiprināta jutība pret citādi nekaitīgām kukaiņu siekalām, indi, ķermeņa daļām, sekrētiem dažkārt var izraisīt anafilakses reakciju, kas attīstās vispārēji organismā, ne tikai koduma vietā.
Kukaiņu dzēlienu gadījumā svarīgi noskaidrot iespējami precīzāku anamnēzi. Inkubācijas periods var ilgt no dažām minūtēm līdz vairākām dienām, izsitumi var saglabāties vairākas dienas vai nedēļas. Biežākās subjektīvās sūdzības pēc kodumiem ir nieze, sāpes dzēliena vietā, bet smagākos gadījumos var būt sūdzības par vispārējā stāvokļa traucējumiem.
Dažu ērču kodumi var attīstīt lokālu ādas reakciju — hroniski migrējošo eritēmu. Tad sākumā ir saskatāma koduma vieta, bet drīz tai apkārt attīstās zilgansārts aplis, kas pamazām izplešas un saglabājas vairākas nedēļas.
Pārmaiņas ādā
Eritemomakulāri ādas izsitumi. Attīstās kukaiņa koduma vai dzēliena vietā. Vairumā gadījumu izzūd ātri.
Papulourtikāli ādas izsitumi. Sīki piepacelti pūslīši, kuru izmērs nepārsniedz 1 cm. Saglabājas ilgāk par 48 stundām. Elementa centrā parasti ir vezikula. Niezes dēļ ir ekskoriatīvi elementi. Pievienojoties sekundārai infekcijai, vezikulās veidojas strutains eksudāts. Tām plīstot, eksudāts sažūst un veidojas kreveles un subjektīvi ir sāpju sajūta, kas ir sekundārās infekcijas pazīme (impetigo, ektīma). Primāriem izsitumiem regresējot, veidojas hiper–/hipopigmentācija. Var attīstīties arī hipertrofiskas vai atrofiskas rētiņas.
Pūšļveida izsitumi. Pūšļi parasti ir iespriegti, ar caurspīdīgu saturu viegli hiperemētā fonā. Niezes un kasīšanās rezultātā var veidoties lielāku izmēru bojājuma perēkļi jeb erozijas.
1. attēls
Ādas eritēma dundura koduma vietā
2. attēls
Bites dzēliens
3. attēls
Sirseņa kodums ar izteiktu tūsku
4. attēls
Irša dzēliens
5. attēls
Skudras kodums
Ādas pārmaiņu īpatnības pēc dažādu insektu sugu kodumiem
Ērču (Acarina) kodumi
Argaside ģints ērces parazitē zīdītājos un putnos. Pēc koduma var būt neizteikts sāpīgums un radiāla eritēmas un tūskas izplatīšanās. Bojājuma perēkļa centrā formējas sīks mezgliņš. Nieze ir neliela. Šajā gadījumā iespējami hemorāģiski un papulovezikulāri izsitumi.
Pastiprinoties iekaisumam, reizē ar vispārējā stāvokļa traucējumiem izplatās ādas izsitumi un veidojas urtikāri un bullozi elementi. Elementu regress ir lēns, 4—5 nedēļas. Ērces var būt riketsiožu ierosinātāju pārnēsātājas.
Ixodidae ģints ērces ir dzīvnieku un cilvēku asinssūcēji parazīti. Koduma vietā attīstās nesāpīga eritēma, kas pakāpeniski palielinās izmēros migrējošas eritēmas veidā un sasniedz 15—20 cm diametrā. Sākumā bojājuma perēklis ir koši sārts, infiltrēts, ar izteiktu subjektīvu niezes sajūtu. Vēlāk tas kļūst bāls, tūskains, ar cianotisku nokrāsu. Šo ērču kodumi var izraisīt Laimas slimību. Var būt arī labdabīgas limfoplāzijas gadījumi.
Odu (Diptera) kodumi
Odi ir asinis sūcoši parazīti. Kodumi parasti ir atklātajās ķermeņa daļās. To vietā var būt neliels sāpīgums, apsārtums, retāk sīki pūslīši, diennakts laikā var attīstīties niezoša papula. Sensibilizētiem pacientiem vairāk izteiktas ir urtikāras reakcijas, veidojas papulozi un bullozi izsitumi.
Komplikācijas var izpausties urtikārijas, niezoša dermatīta veidā, retāk izveidojas granulomas. Ja kodumiem seko temperatūras paaugstināšanās, sāpes locītavās un limfmezglu reakcija, tas nozīmē, ka asinīs ir iekļuvusi infekcija.
Citi Diptera ģints pārstāvji ir knišļi, miģeles, dunduri, irši, mušas. Knišļu kodums sākumā ir nesāpīgs (koduma vietā izdala anestētiķi). Vēlāk attīstās nieze, sāpīgums, apsārtums un tūska. Var būt arī sistēmiska jeb vispārēja reakcija, kas izpaužas ar temperatūru, galvassāpēm, sliktu dūšu un limfmezglu palielināšanos. Miģeļu kodumi ir nesāpīgi. Koduma vietā attīstās eritēma un papulovezikulozi izsitumi, 2—3 mm izmērā. Vēlāk šie elementi pārveidojas blīvākos mezgliņos, pat līdz 1 cm, kas var saglabāties vairākus mēnešus. Dunduru kodumi ir sāpīgi, var attīstīties papuloza urtikārija. Iespējamas arī vēlīna tipa alerģiskās reakcijas. Mušu kāpuri var skart jebkuru ķermeņa daļu: ausis, degunu, deguna blakusdobumus, muti, acis, jebkuru čūliņu virsmu, pat anoģenitālo rajonu.
Bišu, lapseņu, kameņu un skudru (Hymenoptera) kodumi
Šo insektu kodumi ir bieži, tie izraisa izteiktu sāpīgumu, apsārtumu un ādas tūsku. Nereti pusstundas laikā var attīstīties ģeneralizēta reakcija, kas izpaužas ar ādas niezi, angioneirotisko tūsku, urtikāriju un, pieaugot norises smagumam, dažādām vispārējām reakcijām.
Tā kā šo kukaiņu inde iedarbojas kumulatīvi, reakcija pēc otrreizēja koduma var būt ļoti smaga, ar hemorāģiskiem izsitumiem. Skudru kodumi satur indi, kas cilvēkam var izraisīt spēcīgu niezi, iekaisumu un ādas kairinājumu. Vēlāk var attīstīties pustulozi izsitumi ar aseptisku saturu.
Taureņu kāpuru (Lepidoptera) kodumi
Kāpuri vai to oliņas, nokļūstot ādā, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu. 10—20 minūtes pēc kāpura nokļūšanas uz ādas attīstās niezes un dedzināšanas sajūta un sārta līnijveida infiltrācija. Kasīšanās rezultātā kāpuru matiņi tiek pārnēsāti uz jauniem apvidiem, kur veidojas makulāri un urtikāri elementi. Atkārtotu kontaktu laikā attīstās makulozi un bullozi elementi, slimība var ieilgt. Parasti dermatīts regresē 1—2 nedēļās.
Vaboļu (Coleoptera) kodumi
Dažas vaboles satur indīgus sekrētus. Bojājums attīstās gadījumos, kad cilvēks, saspiežot vaboli, vienlaicīgi ādā ierīvē toksisko šķidrumu. Pēc 2—24 stundām attīstās dermatīts: apsārtums, tūska un dažādu lielumu pūslīši. Nieze ir vāji izteikta, bojājuma robežas atbilst kairinātāja darbības vietai. 1—2 nedēļās izsitumi regresē.
Insektu kodumu komplikācijas
Kasīšanās rezultātā nereti attīstās impetiginozi un ektīmas veida elementi, ko izraisa Streptococcuspyogenes vai Staphylococcus aureus. Sekundārās infekcijas biežāk pievienojas siltos un mitros laikapstākļos.
Insektu kodumu diferenciāldiagnoze
Visbiežāk jādiferencē vietējās reakcijas (papulas un pūslīšveida elementi) no alerģiska kontakta dermatīta, īpaši alerģiska fitodermatīta, akūtas un hroniskas urtikārijas. Smagākos gadījumos arī no medikamentozas toksikodermijas. Komplikāciju un sekundāras infekcijas gadījumā šie kodumi jāatšķir no kašķa, utainības, blusu, blakšu kodumiem un folikulīta.
Ja diferenciāldiagnostikas nolūkā tiek veikta ādas biopsija, patomorfoloģiski izvērtē ādas lokālo reakciju. Akūtā stadijā ir epidermas nekroze, spongioze. Dermā ir ķīļveida iekaisuma infiltrāts, kas ietver asinsvadus un izplatās uz dermas papilāro slāni. Infiltrāts sastāv no eozinofiliem, neitrofiliem, limfocītiem un histiocītiem. Pārsvarā prevalē eozinofīlija. Neitrofilie infiltrāti veidojas odu kodumu un skudru dzēlienu gadījumā. Izteiktā dermas tūska stimulē pūslīšu veidošanos. Hroniskā stadijā ādas bojājums tiek noteikts ar alerģisku reakciju vai kukaiņu palieku klātbūtni. Dažreiz var attīstīties labdabīga limfoplāzija.
Terapeitiski ieteikumi insektu kodumu gadījumos
Ja pēc kukaiņa koduma nekonstatē izteiktu alerģisku reakciju un koduma vietā ir tikai neliels apsārtums vai pietūkums un nenozīmīga nieze, pietiek, ja koduma vietu atvēsina (var lietot aukstu ūdeni, bet neilgi, lai neveidotos macerācija un nepalielinātos sekundāro infekciju risks). Atvēsināšana sašaurina asinsvadus, mazina subjektīvo niezes un sāpīguma sajūtu, kā arī mazina pietūkumu jeb infiltrāciju.
Nereti kukaiņu dzēlienu vieglākos gadījumos tiek ieteikta arī viegla lokāla (vietēja) pretiekaisuma terapija, lietojot līdzekļus ar atvēsinošu, nomierinošu, prettūskas un pretniezes darbību; koduma vietu vēlams dezinficēt.
Ja ir nosliece uz alerģiju, sūdzības par niezi, sāpju sajūtu dzēliena vietā, kā arī mēreni izteiktu ādas apsārtumu un tūsku, jāmazina alerģiskā un iekaisuma reakcija.
Ja ir izteikti klīniskie simptomi ar eritēmu, izteiktu tūsku un pūslīšveida elementiem, noteikti nepieciešama ārsta apskate, terapijas sākšana, lietojot sistēmiskus pretiekaisuma un pretalerģijas līdzekļus.
Koduma vietas nav vēlams uzreiz apziest ar sildošas darbības krēmiem un ziedēm, nevajadzētu lietot nedz pārsējus, nedz plāksterus.
Reti, taču atsevišķos gadījumos insektu kodumu un dzēlienu ietekmē var attīstīties anafilaktiskais šoks un Kvinkes tūska, par ko liecina infiltrācijas jeb tūskas strauja attīstība ne tikai dzēliena vietā, bet arī simptoma attīstība uz sejas, kakla, rokām, mutē, rīklē un elpceļos; var būt apgrūtināta elpošana, reiboņi, slikta dūša un vemšana.
KOPSAVILKUMS
Insekta koduma klīniskās pazīmes atkarīgas gan no insekta sugas un no pacienta reaģēšanas spējām, gan arī no sekundāriem faktoriem.
Visbiežāk pēc kukaiņa koduma ādā attīstās iekaisums un alerģiska reakcija.
Biežākās subjektīvās sūdzības pēc koduma ir nieze, sāpes dzēliena vietā, bet smagākos gadījumos var būt sūdzības par vispārējā stāvokļa traucējumiem.
Atsevišķos gadījumos insektu kodumu un dzēlienu ietekmē var attīstīties anafilaktiskais šoks un Kvinkes tūska.
Pirmā palīdzība — koduma vietu atvēsināt (var lietot aukstu ūdeni, bet neilgi, lai neveidotos macerācija un nepalielinātos sekundāro infekciju risks).
Literatūra
P. Vasariņš, A. Miltiņš. Klīniskā dermatoveneroloģija. Zvaigzne, ABC, 1999.
K. Wolff, R.A. Johnson, A.P. Saavedra, E.K. Roch. Fitzpatrick’s color atlas and dynopsis of clinical dermatology, 8 ed, Mc Grow-Hill Education 2017.
C. Bhate, R.A. Schwartz. Lymed disease. Part II Management and prevention.J Am Acad Dermatol, 2011; 64:639–653
R.G. Micheletti et al. Bedside diagnostics in dermatology. Parasitic and noninfectious diseases. J Am Acad Dermatol, 2017; 77: 221–230
L. Stingeni et al. Dermatitis caused by arthropods in domestic enviroment: an Italian multicentre study. JEADV, 2017; 31: 1526–1533
C.J. Steen et al. Arthropods in dermatology. J Am Acad Dermatol; 2004; 50: 819–842
Pacientiem ar hronisku stabilu koronāro artēriju slimību (KAS), apvienojot intensīvas dzīvesveida izmaiņas un mērķtiecīgu medicīnisko terapiju, tika novēroti uzlabojumi riska faktoru rādītājos un labāki klīniskie rezultāti.
Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
Nesen veikti pētījumi norāda uz potenciālu bioloģisku saikni starp autiskā spektra traucējumiem (AST) un Parkinsona slimību (PS). Tomēr, līdz šim iztrūkuši liela apjoma ilgtermiņa pētījumi, lai šo saikni apstiprinātu.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) šā gada sākumā, sadarbībā ar Pusaudžu resursu centru un Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, sāka iKBT projektu.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Būtisks palīgs ikdienas praksē HOPS pacientu pārvaldībā ir GOLD vadlīnijas, kas regulāri tiek atjaunotas. Arī 2025. gads nācis ar saviem papildinājumiem un precizējumiem — 2025 GOLD ziņojumā iekļauti 164 jauni avoti, kas palīdzēs uzlabot HOPS pacientu aprūpi un sasniegt labākus klīniskos mērķus. Rakstā izceltas GOLD ziņojuma sadaļas, kur veiktas izmaiņas vai papildinājumi.
Gan tirzepatīds, gan semaglutīds ir augsti efektīvi medikamenti aptaukošanās pārvaldībā. Līdz šim nav savstarpēji salīdzināta abu zāļu vielu efektivitāte un drošums pacientiem ar aptaukošanos bez 2.tipa cukura diabēta (CD).
Madara Blumberga pirmā Latvijā kļuvusi par izglītības māsu bērnu onkoloģijas jomā un savu darbu veic Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā. Šāda pozīcija - izglītības māsa Bērnu slimnīcā izveidota, pateicoties Šveices un Latvijas sadarbības programmai “Bērnu vēža aprūpes attīstība Latvijā”.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radioloģe diagnoste prof. MAIJA RADZIŅA atzīst, ka ir ļoti prasīga pret sevi un arī pret citiem un cenšas lietderīgi izmantot katru dzīves minūti. Izcila organizatore un līdere — tā Maiju Radziņu raksturo apkārtējie.
Pasaulē hroniska nieru slimība (HNS) skar aptuveni 850 miljonus cilvēku, no kuriem 3,9 miljoniem ordinēta nieru aizstājterapija, un līdz 2040. gadam tā prognozēta kā piektais galvenais nāves cēlonis. [8] Samazināts aprēķinātais glomerulu filtrācijas ātrums (aGFĀ) un paaugstināta albuminūrija būtiski palielina sirds—asinsvadu sistēmas notikumu un mirstības risku. Pacientiem ar HNS III pakāpi mirstība no sirds—asinsvadu sistēmas slimībām ir desmitkārt lielāka nekā terminālas nieru mazspējas risks. [8]
Rīgā sācies 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
Vidusjūras diēta var mazināt simptomus cilvēkiem ar kairināto zarnu sindromu (KZS). Pētījuma dalībnieki tika sadalīti divās grupās: viena sekoja Vidusjūras diētai, bet otra ievēroja zemu FODMAP diētu, kas ir izplatīta ierobežojoša diēta KZS ārstēšanai. Vidusjūras diētas grupā 73 % pacientu sasniedza galveno mērķi – simptomu uzlabošanos, savukārt zemas FODMAP diētas grupā šis rādītājs bija 81,8 %.
Jau izpētīts, ka mīlestības, laipnības un pozitīvas komunikācijas veidota bērna audzināšanas pieeja (maternal warmth) rada drošu un atbalstošu vidi bērna attīstībai un ir prognostisks faktors pusaudža mentālai un fiziskai veselībai. Tomēr pastāv neskaidrības par biopsihosociālajiem mehānismiem, kas ietekmē šo saistību.
Lai gan psoriāze ir saistīta ar augstāku demences līmeni, jauns pētījums liecina, ka gados vecākiem pacientiem ar psoriāzi, kuri saņem sistēmisku ārstēšanu, var būt daudz mazāks risks nekā tiem, kuri nesaņem sistēmisku ārstēšanu.
Nesen veikti pētījumi norāda uz potenciālu bioloģisku saikni starp autiskā spektra traucējumiem (AST) un Parkinsona slimību (PS). Tomēr, līdz šim iztrūkuši liela apjoma ilgtermiņa pētījumi, lai šo saikni apstiprinātu.
