Aptverot visa vecuma grupas, astma joprojām ir viena no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām pasaulē. Tiek veikti arvien jauni pētījumi gan slimības kontroles, gan terapijas uzlabošanai, un ik pēc noteikta laika perioda, pamatojoties uz jaunajiem pētījumiem un atziņām, tiek atjaunotas arī vadlīnijas. Nesen publicētas jaunās GINA 2006 vadlīnijas. Raksta ietvaros aplūkoti jaunākie uz bērnu astmu attiecināmie šo vadlīniju aspekti. Tā kā ļoti svarīgu vietu astmas diagnostikā bērniem ieņem klīniskā aina, īpaša uzmanība veltīta tādam simptomam kā svilpšana.
Astmas izplatība bērnu vidū svārstās no 1% līdz 30% atkarībā no populācijas, turklāt daudzās valstīs sevišķi bērnu vidū izplatībai ir tendence pieaugt. Notiek aktīvi zinātniskie pētījumi, lai izprastu astmas izplatību, cēloņus, gaitu, medikamentozo kontroli un tās efektivitāti. Epidemioloģiska pētījuma ISAAC (International study of Asthma and Allergies in Childhood) ietvaros 1991-1992. gadā 13-14 gadu vecuma grupā 8,3% aptaujāto atzīmēja astmas simptomus, savukārt 2002-2003. gadā šo gadījumu skaits jau sasniedza 10,5%, t. i., desmit gadu laikā vērojams 2,2% pieaugums šajā vecuma grupā.
GINA 2006 jaunie aspekti
Tā kā rakstā aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar astmu bērniem, tad īsumā vēlētos norādīt būtiskākās izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējām vadlīnijām, kas attiecas tieši uz bērniem.
Iepriekšējās vadlīnijās astmas smaguma pakāpes tika noteiktas pēc simptomiem, elpceļu obstrukcijas pakāpes, plaušu funkcionalitātes un attiecīgi definētas kā intermitējoša, viegla persistējoša, vidēji smaga persistējoša un smaga persistējoša astma. GINA 2006 vadlīnijās tiek uzsvērts, ka šāda klasifikācija būtu ieteicama tikai pirms terapijas uzsākšanas. Ir būtiski apzināties, ka slimības smaguma pakāpi nosaka ne vien pašas patoloģijas smagums, bet arī patoloģisko procesu reakcija uz terapiju. Tāpēc astma var izpausties ar smagu elpceļu obstrukciju un smagiem simptomiem un tikt klasificēta kā smaga, bet tajā pašā laikā šie simptomi un obstrukcija izteikti mazinās uz terapijas fona, un tad to vairs nevar klasificēt kā smagu astmu, jo tā pārtop par vidēji smagu persistējošu astmu. Ņemot vērā šādus apsvērumus, jaunajās vadlīnijās tiek rekomendēts iepriekšējo astmas smaguma klasifikāciju, it īpaši astmas terapijas procesā, gan bērniem gan pieaugušajiem vairāk aizstāt ar astmas kontroles pakāpes izvērtēšanu (1. tabula).
1. tabula
Astmas kontroles pakāpes
Neinvazīvo iekaisuma marķieru, piemēram, slāpekļa oksīda (NO), noteikšanas izelpojamā gaisā ieviešana ikdienas praksē (ne tikai zinātniskiem mērķiem, kā tas bija līdz šim) pieaugušo un vecāko bērnu izmeklēšanai. Iegūtie dati palīdz noteikt optimālo terapiju. Latvijā atbilstošā aparatūra pagaidām ir ierobežotā daudzumā.
Definētas atšķirīgas bērnu-svilpēju grupas (skatīt turpmāk).
Definēti pamatojumi inhalējamo medikamentu pielietošanai mazākiem bērniem lielākās devās nekā vecākiem.
Paplašināts leikotriēnu receptoru antagonistu (LTRA) pielietošanas spektrs visās vecuma grupās gan monoterapijā, gan kombinētā terapijā.
Noteikts, ka ilgstošas darbības b 2 agonisti inhalācijās pielietojami tikai kombinācijā ar inhalējamiem kortikosteroīdiem (IKS), bet monoterapijā tikai atsevišķos gadījumos.
Diagnoze
Astmas klīniskie simptomi ir atkārtotas svilpšanas, elpas trūkuma, spiedošas sajūtas aiz krūšu kaula un klepus epizodes, it sevišķi naktīs vai agri no rīta, kā arī pēc fiziskas slodzes. [4]
Noteikt astmas diagnozi bērniem līdz piecu gadu vecumam ir liels izaicinājums, tāpēc, ka tādus simptomus kā klepus un svilpšana līdz trīs gadu vecumam uz vīrusu infekcijas fona novēro gan bērniem, kuriem ir, gan arī tiem, kuriem nav bronhiālās astmas. [4] Pēc ISAAC II fāzes pētījuma datiem 8-12 gadu vecuma grupā svilpšana konstatēta 6,9% gadījumu, 1% gadījumu atzīmēja četras un vairāk astmas lēkmes iepriekšējā gadā, bet smagas svilpšanas epizodes ar traucētu runāšanu - 0,7% gadījumu. Daļai no šiem bērniem, kuriem veikti ādas alerģiskie testi, konstatēts, ka atopiskā svilpšana bija 6,4% gadījumu, neatopiskā svilpšana - 3,7%. [2]
Bērniem līdz piecu gadu vecumam astmas diagnostika balstās uz klīnisko ainu, simptomiem, objektīvo atradi, un, kā zināms, diagnozi praktiski nav iespējams apstiprināt ar spirometrijas datiem, jo mazo pacientu līdzestība parasti nav pietiekama. Šajā vecumā kā diagnozes apstiprinājums ir:
pozitīvs efekts (sūdzību mazināšanās), lietojot īsas darbības b 2 agonistus un IKS;
stāvokļa pasliktināšanās, pārtraucot lietot īsas darbības b 2 agonistus un IKS.
Simptomi, kas persistē pēc trīs gadu vecuma un apstiprina astmas diagnozi, ir [1]:
svilpšanas epizodes vairāk nekā reizi mēnesī;
fizisku aktivitāšu izraisīts klepus vai svilpšana;
nakts klepus starp vīrusu infekcijas epizodēm;
nav sezonālās svilpšanas.
Kas slēpjas zem svilpšanas?
Tranzitorā agrīnā svilpšana
Ar tranzitoro agrīno svilpšanu apzīmē svilpjošas elpošanas epizodes bērniem pirmajos trijos dzīves gados uz vīrusu infekcijas fona. Šāds svilpšanas paveids, bērnam izaugot līdz pirmsskolas vecumam, 60% gadījumu pāriet. [4] Bērniem līdz trīs gadiem atšķirt tranzitoro svilpšanu no astmas klīniski nav iespējams, tikai turpmāk minētie riska faktori var likt domāt vairāk par labu tranzitorai svilpšanai [1]:
pasīvā smēķēšana;
anatomiski-fizioloģiskās izmaiņas;
vides faktori, piemēram, ārējais gaisa piesārņojums - industriālais SO2 daļiņu komplekss, fotoķīmiskais ozons, NO; vērā ņemams ir arī iekšējais gaisa piesārņojums: NO, CO, CO2, SO2, formaldehīds, endotoksīni, kuru avoti ir dabīgās gāzes vai šķidrā propāna degšanas produkti (CO, CO2, SO2, NO), koku, petrolejas, akmeņogļu degšanas produkti (CO, NO, SO2), apsildīšana ar gāzi, koku, oglēm, petroleju un kamīnu izmantošana, kas producē CO, CO2, NO, ieelpojamās daļiņas un kvēpus; arī celtnes un mēbeles ar putas izolējošiem materiāliem, līmi, ugunsdrošām plāksnēm, skaidu plāksnēm un finieri satur formaldehīda gaistošos savienojumus; krāsas vai citi materiāli izdala izocianātus;
dzimums (zēni ir vairāk predisponēti);
mātes vecums (jaunākām mātēm ir mazāki bērni, kuriem ir arī mazāki elpceļu izmēri);
barošana ar mākslīgajiem maisījumiem (imunitātes izmaiņas).
Persistējoša svilpšana bez atopijas
Ar persistējošu svilpšanu bez atopijas (sākas līdz trīs gadu vecumam) saprot svilpjošu elpošanu bērniem uz vīrusu infekcijas fona un bez atopijas anamnēzē. Persistējošās svilpšanas bez atopijas iedalījums:
agrīnā - 40% bērnu, kas svilpj pirmajos trijos dzīves gados, turpina svilpt vēl līdz sešu gadu vecumam;
vēlīnā - mēdz veidoties bērniem, kuriem pirmajos divos dzīves gados bijusi respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) infekcija. Šāda svilpšana var turpināties līdz 12 gadu vecumam vai pat ilgāk. [4] Bērniem ar atkārtotām RSV izraisītām apakšējo elpošanas ceļu infekcijām jau ap 11 gadu vecumu ir samazinātas plaušu ventilācijas funkcijas turklāt ar izteikti pozitīvu bronhodilatācijas testu (pēc bronhodilatatora inhalācijas plaušu ventilācijas funkcijas ir vienādas ar bērniem bez infekcijas).
Spirometrija nenoliedzami palīdz diferencēt elpošanas traucējumus un izvērtēt astmas kontroli kopumā ar simptomiem, tomēr, ņemot vērā iepriekšminēto faktu par infekcijas izraisītu bronhu reaktivitāti, jāatceras, ka viens izolēts spirogrāfijas izmeklējums ne apstiprina, ne izslēdz astmas diagnozi.
RSV vai citu vīrusu infekcijas rezultātā veidojas elpceļu hiperreaktivitāte;
neiznēsātiem bērniem ir bronhu hiperreaktivitāte un pozitīvāka reakcija uz bronhodilatatoriem.
Persistējoša vēlīna svilpšana ar atopiju: astma
20% gadījumu atopiskā vēlīnā persistējošā svilpšana sākas līdz trīs gadu vecumam, biežāk otrajā trešajā dzīves gadā, un nereti turpinās arī pieaugušo vecumā. Atšķirībā no iepriekšminētajiem svilpšanas paveidiem simptomātika ir smagāka. Šie pacienti svilpj gan uz akūtas respiratoras vīrusinfekcijas fona, gan bez tās. Nav ne konkrētu laboratorisko datu, ne klīnisko izpausmju, kas ļautu momentāni un nekļūdīgi noteikt diagnozi. Šajā gadījumā var palīdzēt ļoti rūpīgi ievākta anamnēze:
pozitīva ģimenes anamnēze ir četras reizes biežāka nekā vispārējā populācijā;
trīs reizes biežāk nekā vispārējā populācijā veidojas atopiskais dermatīts;
sākumā ādas alerģiskie testi uz aeroalergēniem reti ir pozitīvi (tas notiek vēlāk);
bērniem, kuriem ir sensibilizācija pret pārtikas alergēniem un kuri sensibilizējas pret aeroalergēniem, astma visbiežāk sāk izpausties aptuveni septiņu gadu vecumā;
ja pirmajā dzīves gadā asinīs konstatē līdz 4% eozinofilo leikocītu kombinācijā ar svilpšanu, tad tāir norāde uz atopiju.
Atopiska astma var sākties gan skolniekam, gan pieaugušam cilvēkam jebkurā vecumā, bet visbiežāk tās pirmie simptomi ir bijuši pirmajos sešos dzīves gados! [1]
Astmas attīstības riska noteikšanas algoritms
Svilpšana pirms trīs gadu vecuma un viens no lielajiem riska faktoriem ģimenes anamnēzē:
astma,
ekzēma,
vai divino trīs mazajiem riska faktoriem:
eozinofilija,
svilpšana bez vīrusinfekcijas,
alerģiskais rinīts.
Ja pacients atbilst minētajiem kritērijiem, tad viņam ir paaugstināts risks saslimt ar astmu vēlāk.
Svilpšanas diferenciālā diagnoze
1-3 mēneši
Bronhopulmonāla displāzija.Simptomi variē, biežāk konstatē elpas trūkumu, svilpšanu, klepu. Raksturīga pagarināta inspiratora un ekspiratora svilpšana, kas atkarīga no slimības smaguma pakāpes un īpaši neuzlabojas, lietojot bronhodilatatorus un kortikosteroīdus. Plaušu pārskata rentgenogrammā redzama neregulāra aerācija un fibroze.
Iedzimtas balsenes patoloģijas:inspirators stridors laringomalācijas laikā (pāriet 18 mēnešu vecumā), balss saišu paralīze, subglotiska stenoze (pēc intubācijas), balsenes obstrukcija (cista, tumors, hemangioma).
Iedzimtas trahejas un lielo elpceļu anomālijas. Šajā gadījumā diferenciāldiagnostika ir ļoti grūta. Simptomi ir ļoti līdzīgi tipiskai astmatiskai svilpšanai. Šīs patoloģijas ietver sevī ciliārā klīrensa traucējumus,traheomalāciju, bronhomalāciju, asinsvadu patoloģijas (labais aortas loks), traheoezofageālās fistulas.
3-12 mēneši
Laringīts:inspirators stridors vīrusa infekcijas laikā, var kombinēties ar tipiskuastmai raksturīgo svilpšanu. Pacientiem ar atopiju raksturīgas atkārtotas epizodes.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS): simptomus mazina bronhodilatatori un protonu sūkņa inhibitori, smagākajos gadījumos - ķirurģiska terapija. Šajā vecumā GEAS bieži var būt tikai respiratorie simptomi, kā arī vairāku patoloģiju (GEAS un astma) kombinācija.
Cistiskā fibroze: smaga un atkārtota svilpšana uz akūtas respiratoras infekcijas fona. Grūti diagnosticēt, jo ir reakcija uz bronhodilatatoru un kortikosteroīdu lietošanu.
Sirdskaites:izsauc sīko elpceļu obstrukciju.
1-6 gadi
Svešķermeņa aspirācija: parasti pēkšņs sākums uz pilnīgas veselības fona, biežāk zēniem. Ja aizrīšanās notiek bez vecāku klātbūtnes, tad klīniskajā ainā var būt neizskaidrojams klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra, atkārtotas pneimonijas, auskultējot svilpjoši, vienpusēji, grūti lokalizējami trokšņi.
Hronisks rinosinusīts.
Primārā ciliāra diskinēzija.
Obliterējošais bronhiolīts:attīstās pēc vīrusu izraisītas pneimonijas (sevišķi adenovīrusu). Bieži vien sākotnēji tiek ārstēts ar astmas medikamentiem, bet nepadodas terapijai. Atopijas anamnēzes parasti nav ne pašiem bērniem, ne vecākiem.
Iedzimtas plaušu/elpceļu anomālijas, piemēram, izolēta bronhomalācija, kas attīstījusies asinsvada nospiešanas rezultātā kreisā galvenā bronhā un kombinējas ar piltuvveida krūškurvi (attēls).
Attēls
Izolēta bronhomalācija kombinācijā ar piltuvveida krūškurvi
Lobāra emfizēma.
Klīniskais gadījums
Stacionēts pusotru gadu vecs zēns ar sūdzībām par sausu, mokošu, lēkmjveidīgu klepu, īpaši naktīs. No 2006. gada novembra bērnam ir iesnas un bijušas vairāk nekā trīs atkārtotas obstrukcijas epizodes (svilpšana) uz paaugstinātas ķermeņa temperatūras fona. Divas reizes ārstējies stacionārā ar smagu obstrukciju. Bez antibakteriālas terapijas terapeitisku efektu sasniegt neizdodas, bet, pārtraucot terapiju, stāvoklis pasliktinās jau pēc divām dienām (temperatūras paaugstināšanās un elpceļu obstrukcija). Atkārtojoties šādām sūdzībām, zēns pēc kārtējā terapijas kursa stacionēts Bērnu Klīniskajā universitātes slimnīcā.
Anamnēzē mātei grūtniecības toksikoze no 6. līdz 16. grūtniecības nedēļai. Zēns dzimis kā otrais bērns ģimenē (3,1 kg/52 cm). Barots ar krūti četrus mēnešus, pēc tam mākslīgi. Bijusi izteikta atgrūšana, barojot ar krūti.Triju mēnešu vecumā vienu reizi slimojis ar akūtu respiratoru vīrusinfekciju, terapijā saņēmis biseptolu. Triju mēnešu vecumā bijusi vēdera izeja ar asins piejaukumu. Piecu mēnešu vecumā dermatīts uz vaigiem.
Auskultējot virs plaušām trokšņus nedzird. Ņemot vērā anamnēzi (terapeitisks efekts no antibakteriālās terapijas, kuru pārtraucot sākas pasliktināšanās, atgrūšana pirmā dzīves gadā), tiek izdarīta bronhoskopija, kuras laikā konstatēts abpusēji strutains sekrēts. Izmeklējot barības vadu un kuņģi ar kontrastvielu, redz atvilni no kuņģa barības vadā. Diagnoze - persistējoša eksogēna bronhiālā astma, vidēji smagu gaitu, uzliesmojuma periods; strutains bronhīts; GEAS. Terapijā:sanācijas bronhoskopijas;salbutamols inhalācijās, flutikazons, omeprazols, fizikālā terapija.
Astmas terapija
Vadošā astmas kontroles terapija visās vecuma grupās ir IKS (2. tabula - astmas pakāpienveida terapija).
2. tabula
Astmas menedžments
Biežāk lietojamā deva vieglas astmas kontrolei:
bērniem, kuri vecāki par pieciem gadiem, pēc pētījumu rezultātiem deva, kas nodrošina klīnisku un plaušu ventilācijas funkciju uzlabošanos, ir 100-200 μg budesonīda vai tā ekvivalenta diennaktī;
bērniem, kuri jaunāki par pieciem gadiem, klīniskā uzlabošanās atkarīga no inhalatora veida un lietošanas tehnikas (īpaši tās pareizas izpildes), tāpēc svarīga ir inhalatora lietošanas apmācība. Vidēji efektīvā deva, lietojot krājtelpu, ir 400 μg budesonīda vai tā ekvivalenta diennaktī.
Tātad no jaunajām rekomendācijām izriet, ka jaunākiem bērniem, lai panāktu labu terapeitisko efektu, IKS devai ir jābūt lielākai nekā bērniem, kuri vecāki par pieciem gadiem. Salīdzinošās IKS diennakts devas astmas kontrolei bērniem atbilstoši vecumam ir dotas 3. tabulā.
3. tabula
Salīdzinošās inhalējamo kortikosteroīdu diennakts devas astmas kontrolei bērniem atbilstoši vecumam
Tā kā inhalējamie medikamenti bērniem ir astmas terapijas stūrakmens, tad ļoti būtiski ir izvēlēties bērna vecumam vispiemērotāko medikamentu inhalācijas veidu. 4. tabulā ir aprakstīti GINA 2006 rekomendētie inhalācijas varianti.
4. tabula
Inhalācijas ierīces izvēle atbilstoši bērna vecumam
Leikotriēnu receptoru antagonisti
Bērniem virs piecu gadu vecuma: novērota klīniska uzlabošanās visās smaguma pakāpēs, bet mazāk kā zemu devu IKS lietošanas gadījumos. LTRA daļēji pasargā no slodzes inducētas bronhokonstrikcijas, ievērojami samazina uzliesmojumus, pievienojot zemas devas IKS, ja astma nav labi kontrolēta.
Līdz piecu gadu vecumam: bērniem virs divu gadu vecuma novērojama klīniska uzlabošanās no monoterapijas, turklāt noteikts, ka divu līdz piecu gadu vecumā bērniem ar intermitējošu astmu LTRA samazina vīrusu inducētas astmas uzliesmojumus. Blaknes nav reģistrētas.
Garas darbības b 2 agonisti
Vecākiem par pieciem gadiem: garas darbības b 2 agonisti ir indicēti bērniem, kuriem astma ir nepietiekoši kontrolēta ar vidējas vai augstas devas IKS, tomēr šie medikamenti nesamazina uzliesmojumu biežumu. Monoterapijā tos var lietot vienīgi kā vienreizēju devu pirms fiziskas slodzes.Kombinējot garas darbības b 2 agonistus ar IKS, priekšroka tiek dota to pielietošanai atsevišķos inhalatoros.
Jaunākiem par pieciem gadiem: nav pietiekami klīnisko pētījumu.
Teofilīns
Teofilīnu (pielietojams abās vecuma grupās, mazāk pētījumu līdz piecu gadu vecumam) pievieno IKS - tas kontrolē dienas un nakts simptomus un slodzes izraisītu bronhokonstrikciju.
Biežākās blaknes: anoreksija, slikta dūša, vemšana, galvassāpes; centrālās nervu sistēmas stimulācijas rezultāts - tahikardija, aritmijas, sāpes vēderā, caureja. Blaknes biežāk novēro, izmantojot devas virs 10 mg/kg diennaktī. Lai no tām izvairītos, ieteicams terapiju uzsākt ar devu 5 mg/kg diennaktī, pakāpeniski to palielinot līdz 10 mg/kg diennaktī. Pielietojot teofilīnu, jākontrolē tā terapeitiskais līmenis plazmā; izteikta teofilīna pārdozēšana var beigties fatāli. [4]
Secinājumi
Ļoti rūpīgi jāizvērtē svilpšanabērniem pirmajos trijos dzīves gados, sevišķi, ja šādas epizodes atkārtojas, lai izslēgtu dažādas citas patoloģijas. Šo bērnu veselības stāvokli savlaicīgi vajadzētu izvērtēt speciālistam.
Vadošā uzturošā terapija - inhalējamie kortikosteroīdi visās vecuma grupās.
Visi inhalējamie medikamenti pielietojami salīdzinoši lielākā devā jaunākiem bērniem, ņemot vērā plaušu mazo izmēru, lietošanas tehniku, krājtelpu izmērus, metabolisma īpatnības.
Leikotriēnu receptoru antagonisti ieņem arvien plašāku vietu gan monoterapijā, gan kombinētā terapijā visās vecuma grupās.
Literatūra
Martinez F., Godfrey S. Weezing Disorders in the Preschool Child. 2003.
Weinmayr G. and the ISAAC Phase Two Study Group (nacionālā koordinatore doc. V. Švābe). The role of atopic sensitisation in the international variation in the prevalence of asthma in children: ISAAC Phase Two.
Innes Asher M. and the ISAAC Phase Three Study Group (nacionālā koordinatore doc. V. Švābe). Worldwide time trends in the prevalence of symptoms of asthma, allergic rhinoconjunctivitis, eczema in childhood: ISAAC Phases One and Three repeat multicountry cross - sectional suereys//Lancet, Vol 368, 2006.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Esam sagaidījuši vasaras pīķi — saules stari lutina, vairāk laika pavadām ārpus četrām sienām. Gaismas terapija brīnumaini ietekmē mūsu psihoemocionālo veselību! Bet vai atceramies par saules aizsargkrēma uzklāšanu, lai pasargātos no UV starojuma karcinogēnā efekta?
Nespēja reaģēt uz mērķtiecīgiem slimību modificējošiem pretreimatisma līdzekļiem (tsDMARD) psoriātiskā artrīta gadījumā notiek aptuveni 0,35 gadījumos uz vienu cilvēku gadā.
Terminu “ateroskleroze” pazīst ne tikai medicīnas darbinieki, bet arī daudzi ar medicīnu nesaistīti cilvēki — ir samērā laba izpratne, ka ateroskleroze negatīvi ietekmē asinsvadus, jo ģimenē un paziņu vidū nereti ir cilvēki ar aterosklerozi un tās izraisītām slimībām. Diemžēl dažādu maldīgu pārliecību un viltus informācijas dēļ pacienti nereti atsakās no zinātniski pierādītas medikācijas. Jāatzīmē, ka arī ārstiem ne vienmēr ir skaidra pārliecība par statīnu lietošanas riska un ieguvuma līdzsvaru, ārstējot pacientus ar dislipidēmiju. Sevišķi bieži to var novērot aterosklerozes primārajā profilaksē.
Reibonis ir subjektīva, nepatīkama, traucējoša iluzora apkārtnes un/vai paša ķermeņa kustības izjūta. Reibonis nav diagnoze, tas ir biežs simptoms, par ko pacienti sūdzas ārstam gan ambulatorajās praksēs, gan stacionāros, un tam var būt daudz dažādu iemeslu.
Sāpes gūžas locītavā ir sūdzība, kas var izraisīt diskomfortu, ierobežot kustības un aktivitāti kopumā. Tomēr dažkārt var izrādīties, ka šīs sāpes grūti diferencējamas no atstarotām muguras sāpēm.
Gastroezofageālā atviļņa slimība (GEAS) jeb gastroezofageālā refluksa slimība (GERS) ir kuņģa satura regurgitācija barības vadā. Par GEAS diagnozi var domāt, ja simptomi izpaužas vairāk nekā trīs reizes nedēļā un ievērojami ietekmē dzīves kvalitāti. To var uzskatīt par barības vada un proksimālās gremošanas un elpošanas sistēmas kairinājumu.
Biedrība Riga TechGirls sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) jau otro reizi vadīs bezmaksas apmācības tehnoloģiju apguvei “Cilvēcīgi par tehnoloģijām” veselības aprūpes speciālistiem un katram, kurš nākotnē vēlas strādāt šajā nozarē. Apmācību programmai iespējams pieteikties līdz 10. septembrim.
Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) piedāvā Parkinsona slimības pacientiem jaunu ārstēšanas terapiju ar apomorfīnu, kas būtiski uzlabo dzīves kvalitāti un samazina negaidītu simptomu parādīšanos. Jaunā medikamenta titrēšana un pielāgošana ir veikta trīs Stradiņa slimnīcas Parkinsona slimības pacientiem
Hroniska nieru slimība (HNS) ir nozīmīga sabiedrības veselības problēma visā pasaulē: skar ~ 10 % pasaules iedzīvotāju un ir saistīta ar augstāku kopējo un kardiovaskulāro mirstību. [1] HNS tiek definēta kā strukturālas vai funkcionālas pārmaiņas nierēs un/vai samazināta nieru funkcija (GFĀ < 60 ml/min./1,73 m2), kas ilgst vismaz trīs mēnešus. [2] Cilvēkiem ar HNS bieži vērojams D vitamīna trūkums organismā.
Māksla ir lielisks, viegli izmantojams resurss, kas spēj stimulēt radošumu — saka KIRSH Veselības fabrika neiroloģe ANŽELIKA GUDRENIECE. Viņa arī norāda, ka ikviens jauns radošais process, veikts ar pozitīvām emocijām, būtiski pilnveido cilvēka kognitīvās spējas.
Aptaukošanās rādītājiem bērniem pieaugot tiktāl, ka tas kļūst par sabiedrības veselības problēmu, ar to saistītie ādas stāvokļi pieaug arī bērnu populācijā.
Zvanot Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Asinsvadu ķirurģijas nodaļas vadītājam, virsārstam VITĀLIJAM ZVIRGZDIŅAM, lai uzaicinātu uz interviju, noķeru viņu brīdī, kad viņš nodevies vienam no saviem hobijiem un spiningo Zvirgzdu ezerā. “Tāds nu es esmu, mierā nevaru nosēdēt ne mirkli. Uz darbu eju ar prieku, jo man vēl aizvien ir patiesa interese par medicīnu — laikam tie ir atslēgas vārdi, kāpēc arvien esmu ķirurģijā,” sarunā atzīst Dr. med. Vitālijs Zvirgzdiņš.