ORPHA kodu precizitāte un izmantošana reto slimību kodēšanā* * reģistrēto dzīvi dzimušo pacientu populācijā Latvijā

Spriežot pēc 2020. gadā apkopotajiem datiem, Orphanet datubāze satur informāciju par 6172 unikālām retām slimībām; 71,9 % no tām ir ģenētiskas izcelsmes un 69,9 % pazīmes var novērot tūlīt pēc bērna piedzimšanas vai bērnībā, [1] taču medicīnas literatūrā regulāri tiek dokumentēti jauni gadījumi un slimības. 

Atsevišķa reto slimību kodēšanas resursa izmantošana ir identificēta kā iespējama efektīva stratēģija reto slimību izsekojamības uzlabošanai veselības informācijas sistēmās. [3] Klīniskā kodēšanas sistēma nodrošina vienotu valodu veselības aprūpes un pētniecības sistēmās, lai efektīvi uzraudzītu un ziņotu par retām slimībām, tādējādi uzlabojot to atpazīstamību. Nomenklatūra atspoguļo reto slimību daudzdimensionālo raksturu un ļauj veikt epidemioloģiskos un statistiskos pētījumus, tādējādi paplašinot zināšanas par retām slimībām, veicinot diagnostikas ceļu izstrādi un uzlabojot klīnisko aprūpi. [4]

Latvijā sākotnēji tika izveidots Iedzimto anomāliju reģistrs (pirmais reģistrācijas ieraksts 11.04.2011.), vēlāk tajā integrēts arī Reto slimību reģistrs (pirmais reģistrētais pacients 12.09.2014.). Reģistra pilnveidošana kā viens no uzdevumiem noteikts 2016. gada beigās, kad arī sākts intensīvāks darbs, lai aktualizētu nepieciešamību reģistrēt reto slimību pacientus. Būtisks reģistra papildinājums bija 2018. gada beigās, kad reģistra datus sāka sniegt arī VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”, otrs — 2020. gada sākumā, kad pievienojās SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca”.

Šobrīd Latvijā reģistrēti 19 955 dzīvi pacienti, kuriem piešķirti ORPHA kodi (pēc SPKC datiem 03.03.2025.). Šiem 19 955 dzīvi dzimušajiem pacientiem piešķirti 1828 dažādi ORPHA kodi.

Tomēr reto slimību populācijas identificēšana joprojām ir izaicinājums, jo, kaut arī attīstās gan reģistri, gan klasifikācijas sistēmas, pētījumi joprojām liecina par koordinētas aprūpes trūkumu cilvēkiem ar retām slimībām, kas var negatīvi ietekmēt pacientu un ģimeņu fizisko un garīgo veselību, finansiālo labklājību. [5] Neizmantojot standartizētas kodēšanas sistēmas un vienotu valodu medicīnas jomā, pacientu ceļš var būt apgrūtināts, tāpēc reto slimību pacienti nereti saskaras ar unikālām problēmām, piemēram, ar retu slimību diagnosticēta bērna vecāki bieži vien par slimību zina vairāk nekā veselības aprūpes sniedzēji, kas rada saziņas un sadarbības grūtības gan ekspertiem, gan vecākiem. [6]

Reto slimību kodēšana

Izstrāde, struktūra un ieviešana, pamatprincipi un izaicinājumi

Orphanet ir unikāls resurss, kas apkopo zināšanas par retajām slimībām, lai uzlabotu reto slimību pacientu diagnostiku, aprūpi un ārstēšanu. Orphanet mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu informāciju par retajām slimībām un vienlīdzīgu piekļuvi zināšanām visām ieinteresētajām pusēm.

Orphanet 1997. gadā Francijā nodibināja INSERM (Francijas Nacionālais veselības un medicīnas pētījumu institūts). Šī iniciatīva, ko atbalstīja Eiropas Komisijas dotācijas, kopš 2000. gada kļuva par Eiropas mēroga pasākumu. Pakāpeniski Orphanet izaudzis līdz 40 valstu konsorcijam Eiropā un visā pasaulē (https://www.orpha.net).

Orphanet izstrādājis un uztur retām slimībām specifisku nomenklatūru — ORPHA nomenklatūru, kas organizēta daudzhierarhiskā klasifikācijā un precīzi attēlo retās slimības. Katrai klīniskajai vienībai tiek piešķirts unikāls un stabils identifikators — ORPHA kods. Šī nomenklatūra katru gadu tiek atjaunota kopā ar piezīmēm un rīkiem visaptverošā “Nomenklatūras paketē”. Orphanet nomenklatūras ieviešana slimnīcu informācijas sistēmās visā Eiropā ir liels solis, lai nodrošinātu reto slimību pacientu atpazīstamību. [3]

Orphanet reto slimību klasifikācijas sistēmas (un to unikālie identifikatori) ir organizētas trīs hierarhiskos līmeņos: slimību grupās, slimībās un apakštipos (1. attēls). Slimība datubāzē var būt malformācijas sindroms, klīnisks sindroms, morfoloģiska vai bioloģiska anomālija vai konkrēta klīniska situācija (slimības gaitā). [6] “Slimību grupa” netiek uzskatīta par precīzu diagnozi, jo ietver vairākas heterogēnas slimības.

Latvijā un pasaulē visplašāk lietotajā slimnīcu kodu sistēmā SSK–10 trūkst īpašu kodu retu slimību kodēšanai, tikai 8 % reto slimību ir atsevišķs SSK–10 kods. [7] SSK–10 kodi nav pietiekami specifiski, lai identificētu retas slimības, [8] tāpēc par retajām slimībām netiek ziņots pietiekamā mērā.

ORPHA kodu kodēšanas izaicinājumu un nediagnosticēto slimību atdalīšana

Reto slimību pacienti līdz retās slimības diagnozei var nenonākt pat vairāku gadu garumā, kad diagnostikas process novedis strupceļā un aizdomas par retas slimības diagnozi rodas tikai pēc nepārliecinošas atrades standarta izmeklējumos. 

Sākotnēji pacientus, par kuriem radušās pamatotas aizdomas, ka viņiem ir reta slimība, ko nespēj diagnosticēt pat pēc pilnīgas izmeklēšanas, nevarēja kodēt ar ORPHA kodiem. Lai aktualizētu un apzinātu šādu pacientu grupas, 2022. gadā Orphanet nomenklatūra izveidoja jaunu, unikālu ORPHA kodu “Reta slimība bez noteiktas diagnozes pēc pilnīgas izmeklēšanas”. [10] Viens no darba uzdevumiem Eiropas Komisijas atbalstītā projektā “Vienota rīcība par Eiropas Referenču tīklu integrāciju valstu veselības aprūpes sistēmās (JARDIN)” ir ieviest un pilnveidot šā ORPHA koda lietošanu nediagnosticētām slimībām. 

Retās slimības statusa atpazīšana ir nepieciešama pacientiem, pat ja viņiem nav precīzas diagnozes. Tas var atvieglot aprūpes izdevumu aprēķinu, sniegt sociālu un psiholoģisku atbalstu un nodrošināt piekļuvi jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Orphanet reto slimību nomenklatūra nepārtraukti attīstās un pilnveidojas, taču ir trīs iemesli ORPHA koda izņemšanai no Orphanet nomenklatūras: 

1. slimība vairs nav reta,
2. divas slimības, kas sākotnēji tika aprakstītas atsevišķi, tagad ir atzītas par unikālu vienību, 
3. vienība ir novecojusi uzturēšanas nolūkos (piemēram, datu duplikācija). 

Neaktīvie ORPHA kodi joprojām ir Orphanet nomenklatūras failos kopā ar aizstāto ORPHA kodu (ja tāds ir). [11]

ORPHA kodu izmantošana Latvijā

Latvijā reģistrēto ORPHA kodu analīze tika īstenota, izmantojot SPKC analizētos PREDA reģistra datus (03.04.2025.).

No Latvijā ar ORPHA kodu reģistrēto dzīvi dzimušo pacientu loka 50 % jeb 10 001 ir reģistrēti Rīgā, pārējais sadalījums pa novadiem redzams 2. attēlā.

Interesanti rezultāti atklājas, analizējot reto slimību pacientiem piemērotos ORPHA kodus, kas detalizēti atainoti 1. tabulā: piemēram, biežākā slimību grupa, kam piemērots ORPHA kods, atbilst SSK–10 klasifikatora C00—D48 audzēju klasifikācijai. 71,03 % (n = 14 174) ar ORPHA kodu reģistrēto dzīvi dzimušo pacientu ir pieaugušie, 28,97 % (n = 5781) — bērni.

Analizējot ar ORPHA kodu reģistrētos dzīvi dzimušos pacientus vecumgrupā līdz 18 gadiem, dati liecina, ka pieci visbiežāk reģistrētie kodi ir 870 Dauna sindroms (n = 230), 402075 Pārmantots bikuspidāls aortas vārstulis (n = 160), 617 Iedzimts primārais megaurēters (n = 131), 199306 Lūpas/aukslēju šķeltne (n = 125) un 101023 Cieto aukslēju šķeltne (n = 122). 

Lai iegūtu iespējami precīzākus datus, ir būtiski, lai klasifikācijas līmenis būtu maksimāli precīzs, vēlamais ir slimības vai slimības apakštipa līmenis. Lielākā daļa jeb 72 % (n = 1284) no reģistrētajiem ORPHA kodiem sakrīt ar slimības hierarhisko klasifikācijas līmeni, 14 % (n = 252) pieder slimības grupas klasifikācijas līmenim, bet 13 % (n = 238) kodēti pēc slimības apakštipa klasifikācijas līmeņa (2. tabula).

2023. gadā starptautiskā recenzējamā žurnālā Orphanet Journal of Rare Diseases publicēts pētījums, ko veicis Mazzucato ar kolēģiem, analizējot piešķirtos ORPHA kodus Čehijā, Maltā, Rumānijā, Spānijā un Veneto reģionā Itālijā. Kopā analizēti 3133 aktīvie ORPHA kodi. Analizējot pētījuma datus, konstatējām, ka mūsu ievades līmenis būtiski neatšķiras no pētījumā iekļautajām piecām valstīm. Publicētajā pētījumā slimības līmenī ORPHA kodi tiek piešķirti 70,2 % gadījumu, grupas līmenī 17,8 %, apakštipa — 12 % gadījumu. [12]

Ļoti interesanti, ka minētajā pētījumā atšķīrās reģistrēto slimību attiecības pret SSK–10 biežums, piemēram, reti audzēji, kas atbilst SSK–10 kodiem C00—D48 “Audzēji”, tika reģistrēti tikai 8,7 % gadījumu.

Līdzīga tendence novērojama arī M00—M99 “Skeleta, muskuļu un saistaudu slimību” klasifikācijā, kur Latvijā reģistrēti 10,17 % pacientu, bet starptautiskajā pētījumā tikai 1,9 %.

Toties ievērojami biežāk reģistrētas endokrīnas slimības, kuras atbilst SSK–10 kodiem E00—E90 un kuru atbilstošais ORPHA kods tika izmantots 19,1 % gadījumu no visiem ORPHA kodu piešķiršanas gadījumiem.

Secinājumi

Būtisks datu interpretējuma šķērslis ir šobrīd nepietiekami aptvertais datu pārklājums — dati neatspoguļo visas Latvijas populācijas rādītājus reto slimību jomā, bet gan tikai fiziski reģistrēto pacientu grupas. Bieži tas saistīts ar konkrēta speciālista ieinteresētību reto pacientu reģistrēšanā, taču nevar noliegt arī paša procesa ietekmi — pilnīgai kartes aizpildīšanai vajag ilgu laiku un apjomīgu pacienta datu iegūšanu, arī pats reģistra process ir sadrumstalots. Otrs iemesls datu nepietiekamai ievadei ir speciālistu kompetences trūkums ORPHA nomenklatūras izmantošanā un nepieciešamībā, kā arī laika trūkums.

Analizējot pieejamos reģistra datus un salīdzinot ar starptautiskā pētījuma datiem, varam secināt, ka izteiktākā datu pārklājuma atšķirība vērojama C00—D48 audzēju grupā — Latvijā šajā klasifikācijā reģistrēti 35,39 % pacientu, bet starptautiskajos datos šie rādītāji ir būtiski zemāki — 8,7 %, taču šo faktu viegli skaidrot ar Latvijā izstrādāto jauno Vēža reģistru, pēc kura ieviešanas onkoloģijas speciālisti īpašu uzmanību pievērsa pacientu apzināšanā un reģistrācijā, paralēli šos datus nododot arī Reto slimību reģistram. Pētījums aktualizējis jomas, kuru speciālistiem sniedzama papildu informācija par ORPHA kodēšanu un atbalsta pasākumi (mācības, pieejamība help desk), lai veicinātu pacientu kodēšanu un reģistrēšanu.

Salīdzinot Latvijas un starptautiskā pētījuma reģistrēto dzīvi dzimušo reto slimību pacientu ORPHA kodu sadalījumu pa Orphanet klasifikācijas līmeņiem, jāsecina, ka situācija visur ir līdzīga. Taču, tā kā “Slimību grupa” netiek uzskatīta par precīzu diagnozi, jo ietver vai var ietvert vairākas heterogēnas slimības, visur, kur tas piemērojams, speciālisti tiek aicināti izmantot slimības vai apakštipa līmeni.
Varam secināt, ka Latvijā ir veiksmīgi sākta ORPHA nomenklatūras izmantošana veselības ierakstos un reto slimību pacientu reģistros saskaņā ar RD–CODE projekta izstrādātajiem kodēšanas atbalsta rīkiem, kas var nodrošināt, ka reto slimību dati tiks apkopoti pareizi un vienādi visās valstīs, lai gan terminoloģija atšķiras. Iegūtie reto slimību dati ir būtiski veselības plānošanas un klīnisko pakalpojumu sniegšanas vadīšanai, turklāt tie būs svarīgi visu ieviesto iniciatīvu uzraudzībai, retās slimības atzīstot kā sabiedrības veselības prioritāti.

Noslēgumā

VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” Reto slimību koordinācijas centra komanda pateicas visiem ārstiem, kuri līdz šim aktīvi reģistrējuši pacientus, un aicina arī citus speciālistus kļūt aktīvākiem. Saziņai par neskaidrajiem jautājumiem aicinām izmantot e–pasta adresi retasslimibas@bkus.lv.